Kas ir gada lielākie pelnītāji, lielākie zaudētāji un lielāko dividenžu saņēmēji Latvijā
PIETIEK19.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
30,09 miljonus eiro liela peļņas daļa vairāku uzņēmumu kopējam īpašniekam. 18,66 miljonus eiro lielas dividendes, kas izmaksātas uzņēmuma lielākajam akcionāram. 10,91 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai fiziskai personai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi un antirekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitālsjaunajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.
Ja salīdzina ar Kapitāla pagājušā gada triju TOP 100 rādītājiem, tendences ir vairāk nekā pozitīvas: pērnie rekordi bija "tikai" 18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa, "tikai" 10,04 miljonu eiro lielas dividendes un iespaidīgi 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Biznesa žurnāls Kapitāls nu jau trešo gadu vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību.
Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Taču ir pārspēti arī iepriekšējie dividenžu rekordi, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši vairāk nekā 30 miljonu eiro; jaunais lielāko dividenžu izņēmēju TOP 100 rāda, ka uz abiem ABLV bank lielākajiem akcionāriem izņemto dividenžu summa ir tuvojusies 37 miljoniem eiro.
Toties abi pārējie TOP 100 joprojām rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē gan tos nacionālā kapitāla pārstāvjus un tās nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, gan tos, kas zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos.
Atšķirībā no citiem pētījumiem un analīzēm, kas pretendē uz Latvijas uzņēmējdarbības sasniegumu mērīšanu un novērtēšanu, šo trīs TOP 100 sarakstu unikālā priekšrocība ir tā, ka tajos nav nekā abstrakta un vispārināta. Ikvienam peļņas un zaudējumu skaitlim šajos trīs TOP 100 ir ne tikai nozare, bet arī vārds un nosaukums – gan uzņēmums, kas guvis peļņu vai zaudējumus, gan konkrēts uzņēmējs, kura personisko kabatu šie rādītāji ietekmē. Savukārt kopumā šie skaitļi iespējami objektīvi rāda Latvijas uzņēmējdarbības stāvokli un tās nozaru diagnozi.
Ar jaunajiem peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordistiem žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs un jauno TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa iepazīstinās preses konferencē, kas ceturtdien, 20. augustā pulksten 11 notiks viesnīcā „Hotel Bergs”, Rīgā, Elizabetes ielā 83/85.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
