Kas ir indivīds ar BMW, kam vajadzīgas veselas divas invalīdu stāvvietas?
PIETIEK05.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
25.augusta vakarā stāvlaukumā pie lielveikala Lielupē kāds portāla TVNET lasītājs bija pamanījis kādu BMW markas auto, kura vadītājs bija pamanījies nostāties tieši pie ieejas veikalā, turklāt aizņemot uzreiz divas invalīdiem domātas stāvvietas, un kura logā nebija speciālās invalīdu apliecības. Pietiek izdevies noskaidrot, ka dubultā pseidoinvalīda auto pieder Sieviešu dienā - 1965. gada 8. martā - dzimušajai Irinai Kovaļovai.
Par to, kur ikdienā strādā BMW 745 automobiļa (valsts reģistrācijas numurs - EJ 7171) īpašniece, drošu ziņu nav: kā rāda Lursoft datu bāze, šī kundze nav neviena uzņēmuma amatpersona vai kapitāldaļu īpašniece.
Toties droši zināms, ka jau pavecās - 2001. gada izlaiduma - automašīnas saimniecei šis nav vienīgais būtiskais īpašums: par to pietiekami detalizētas ziņas sniedz viņas un Krievijas iedzīvotāja, 1963. gadā dzimušā Oļega Kovaļova pirms 11 gadiem noslēgtais laulību līgums par visas mantas šķirtību.
Saskaņā ar to invalīdu dubultstāvvietu cienītāja (vai persona, kas savu automašīnu nodevusi lietošanā šāda komforta mīļotājam) savā individuālā īpašumā paturējusi gan nekustamo īpašumu Lapmežciema pagasta Dzegužkalnos, gan dzīvokli Rīgā, Rostokas ielā 40. Tam papildus - arī Kovaļovas deklarētā dzīvesvieta Rīgā, Arsenāla ielā 7.
Savukārt pavisam interesanti laulātais pāris sadalījis visu pārējo mantu: vīra īpašumā palikuši "personīgās lietošanas priekšmeti: gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi, apģērbs, apavi, veļa, virtuves un galda piederumi", savukārt sievai, ņemot vērā viņas vajadzības un intereses, - "dārglietas, rotas, mākslas objekti, sadzīves priekšmeti".
Spriežot pēc oficiāliem reģistriem, Kovaļovai vai viņas automašīnas lietotājam līdz šim izdevies izsprukt no sodiem par tieksmi uz invalīdu stāvvietām vai arī tos pietiekami ātri nomaksāt: vienīgais, ko rāda CSDD reģistrs, ir viens soda punkts, kas par pārkāpumu piešķirts šā gada 8. augustā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
