Kas ir Jānis Bordāns – taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš?
Aldis Gobzems02.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas ir Tieslietu ministrs Jānis Bordāns? Taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš “interesantos” darījumos jau no laika gala. Jeb stāsts, kā būvēja Skanstes staciju un kur palika aizņemtie septiņi miljoni? Jo stacijas taču nav, un kredītu atdot ar’ neatdeva.
Tātad. Kompānija SIA “Pilsētas ganības” (40003823178), kuras juridiskā adrese ir Ģertrūdes iela 7, Rīgā, bija plānojusi vērienīgu projektu Rīgas vajadzībām Skanstes ielas rajonā Pulkveža Brieža ielā 28, Rīgā (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21, Rīga) - būvēt centrālo dzelzceļa staciju pasažieriem, kā arī autoostu: https://www.tvnet.lv/…/riga-plano-buvet-vel-vienu-centralo-…
Kompānija SIA “Pilsētas ganības” dibināta 05.05.2006, un valdes locekļi no 23.01.2007. ir... Jānis Bordāns (210667-***), - interesanti, kā advokāts var būt valdes loceklis, ja nav apturējis darbību advokatūrā?
Uzņēmuma SIA “Pilsētas ganības” īpašnieks ar lielāko balsu vairākumu 60% kapitāla daļu ir Nīderlandes (ofšoru?) kompānija “Pilsetas investments B.V.” (34264686), reģistrēta 16.01.2007. Nīderlandē.
Kopš pirmās dibināšanas dienas (16.01.2007.) Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” likumīgi pilnvarotā persona ar faktiski neierobežotu pilnvarojuma apjomu, t.sk., slēgt aizdevuma līgumus, kas attiecināmi konkrēti kredīta saņemšanai AS Rietumu bankā.
Vēlāk, no 05.11.2007. līdz 15.06.2010. Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” oficiālais direktors.
“Pilsetas investments B.V.” 18.01.2007. (2 dienas pēc kompānijas reģistrācijas Nīderlandē), kuras vārdā rīkojās Jānis Bordāns, kļūst par pilntiesīgu 60% kapitāla daļu īpašnieku SIA “Pilsētas ganības”.
Tajā pašā dienā (18.01.2007.) SIA “Pilsētas ganības” paraksta Aizdevuma un Hipotēkas līgumu ar AS “Rietumu banka”. Nīderlandes uzņēmums “Pilsetas investments B.V.”, kuru pārstāv Jānis Bordāns, Rietumu bankā ieķīlā SIA “Pilsētas ganības” kapitāldaļas un nekustamo īpašumu Pulkveža Brieža ielā 28 (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21).
Saņemtā kredīta summa sastāda 7`400`000 EUR. Hipotēkas summa – 10`500`000 EUR. SIA “Pilsētas ganības” apgrozījums uz to brīdi bija nieka 1500,- EUR. SIA “Pilsētas ganības” šo nekustamo īpašumu bija iegādājusies tikai trīs mēnešus pirms ieķīlāšanas AS Rietumu banka par 512`000 EUR. Objekts uz to brīdi atradās graustu sarakstā: http://www.rdpad.lv/…/06_6.pielikums_Degrad%C4%93t%C4%81s%2… .
Projektā bija paredzēts ieguldīt vismaz 100`000`000 EUR, bet nezināmu apstākļu dēļ 13.02.2018. tika uzsākta SIA Pilsētas ganības nekustamā īpašuma Sporta ielā 21, Rīgā elektroniskā izsole: https://www.vestnesis.lv/op/2018/29.IZ11. Piedzinējs - AS “Rietumu banka”. Izsoles sākumcena – 4`000`000 EUR plus solis 200`000 EUR. Ieguvējs – SIA KI zeme (40103161381). Nosolītā cena – 4`200`000 EUR.
SIA “KI Zeme” pircējs ir tās pašas AS “Rietumu banka” meitas uzņēmums. Taču izsolē iegūtie līdzekļi nesedz 18.01.2007. saņemtā kredīta summu, procentus un līgumsodu. Pašreiz SIA “Pilsētas ganības” no 03.04.2019. ir aktuāls maksātnespējas process.
Jautājumi ir šādi:
1) nav skaidrs, kā Jānim Bordānam un viņa pārstāvētajai kompānijai izdevās ieķīlāt īpašumu, kas atrodas graustu sarakstā, 14,5 reizes pārsniedzot tirgus vērtību?
2) Kur tika izlietots 7,4 miljonu aizdevums, ja Sporta ielā 21, Rīgā, nekas nav uzbūvēts?
3) Vai augsti godātajam Jānim Bordāna k-gam 09.06.2010., stājoties amatā par Valda Dombrovska padomnieku, savā amatpersonas deklarācijā nebija jānorāda aktuālie amati? (SIA “Pilsētas ganības” valdes locekļa amats bija aktuāls līdz 07.07.2010. un Nīderlandes uzņēmuma direktora amats bija aktuāls līdz 15.06.2010.)
4) Bet varbūt Jānis Bordāns vienkārši ir nevis taisnības cīnītājs, bet kas cits?
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
