Kas ir Jānis Bordāns – taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš?
Aldis Gobzems02.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas ir Tieslietu ministrs Jānis Bordāns? Taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš “interesantos” darījumos jau no laika gala. Jeb stāsts, kā būvēja Skanstes staciju un kur palika aizņemtie septiņi miljoni? Jo stacijas taču nav, un kredītu atdot ar’ neatdeva.
Tātad. Kompānija SIA “Pilsētas ganības” (40003823178), kuras juridiskā adrese ir Ģertrūdes iela 7, Rīgā, bija plānojusi vērienīgu projektu Rīgas vajadzībām Skanstes ielas rajonā Pulkveža Brieža ielā 28, Rīgā (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21, Rīga) - būvēt centrālo dzelzceļa staciju pasažieriem, kā arī autoostu: https://www.tvnet.lv/…/riga-plano-buvet-vel-vienu-centralo-…
Kompānija SIA “Pilsētas ganības” dibināta 05.05.2006, un valdes locekļi no 23.01.2007. ir... Jānis Bordāns (210667-***), - interesanti, kā advokāts var būt valdes loceklis, ja nav apturējis darbību advokatūrā?
Uzņēmuma SIA “Pilsētas ganības” īpašnieks ar lielāko balsu vairākumu 60% kapitāla daļu ir Nīderlandes (ofšoru?) kompānija “Pilsetas investments B.V.” (34264686), reģistrēta 16.01.2007. Nīderlandē.
Kopš pirmās dibināšanas dienas (16.01.2007.) Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” likumīgi pilnvarotā persona ar faktiski neierobežotu pilnvarojuma apjomu, t.sk., slēgt aizdevuma līgumus, kas attiecināmi konkrēti kredīta saņemšanai AS Rietumu bankā.
Vēlāk, no 05.11.2007. līdz 15.06.2010. Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” oficiālais direktors.
“Pilsetas investments B.V.” 18.01.2007. (2 dienas pēc kompānijas reģistrācijas Nīderlandē), kuras vārdā rīkojās Jānis Bordāns, kļūst par pilntiesīgu 60% kapitāla daļu īpašnieku SIA “Pilsētas ganības”.
Tajā pašā dienā (18.01.2007.) SIA “Pilsētas ganības” paraksta Aizdevuma un Hipotēkas līgumu ar AS “Rietumu banka”. Nīderlandes uzņēmums “Pilsetas investments B.V.”, kuru pārstāv Jānis Bordāns, Rietumu bankā ieķīlā SIA “Pilsētas ganības” kapitāldaļas un nekustamo īpašumu Pulkveža Brieža ielā 28 (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21).
Saņemtā kredīta summa sastāda 7`400`000 EUR. Hipotēkas summa – 10`500`000 EUR. SIA “Pilsētas ganības” apgrozījums uz to brīdi bija nieka 1500,- EUR. SIA “Pilsētas ganības” šo nekustamo īpašumu bija iegādājusies tikai trīs mēnešus pirms ieķīlāšanas AS Rietumu banka par 512`000 EUR. Objekts uz to brīdi atradās graustu sarakstā: http://www.rdpad.lv/…/06_6.pielikums_Degrad%C4%93t%C4%81s%2… .
Projektā bija paredzēts ieguldīt vismaz 100`000`000 EUR, bet nezināmu apstākļu dēļ 13.02.2018. tika uzsākta SIA Pilsētas ganības nekustamā īpašuma Sporta ielā 21, Rīgā elektroniskā izsole: https://www.vestnesis.lv/op/2018/29.IZ11. Piedzinējs - AS “Rietumu banka”. Izsoles sākumcena – 4`000`000 EUR plus solis 200`000 EUR. Ieguvējs – SIA KI zeme (40103161381). Nosolītā cena – 4`200`000 EUR.
SIA “KI Zeme” pircējs ir tās pašas AS “Rietumu banka” meitas uzņēmums. Taču izsolē iegūtie līdzekļi nesedz 18.01.2007. saņemtā kredīta summu, procentus un līgumsodu. Pašreiz SIA “Pilsētas ganības” no 03.04.2019. ir aktuāls maksātnespējas process.
Jautājumi ir šādi:
1) nav skaidrs, kā Jānim Bordānam un viņa pārstāvētajai kompānijai izdevās ieķīlāt īpašumu, kas atrodas graustu sarakstā, 14,5 reizes pārsniedzot tirgus vērtību?
2) Kur tika izlietots 7,4 miljonu aizdevums, ja Sporta ielā 21, Rīgā, nekas nav uzbūvēts?
3) Vai augsti godātajam Jānim Bordāna k-gam 09.06.2010., stājoties amatā par Valda Dombrovska padomnieku, savā amatpersonas deklarācijā nebija jānorāda aktuālie amati? (SIA “Pilsētas ganības” valdes locekļa amats bija aktuāls līdz 07.07.2010. un Nīderlandes uzņēmuma direktora amats bija aktuāls līdz 15.06.2010.)
4) Bet varbūt Jānis Bordāns vienkārši ir nevis taisnības cīnītājs, bet kas cits?
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
