Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais un par „labo krievu” atzītais Vjačeslavs Dombrovskis.

Slava, kā viņu zēniski dēvē „Saskaņas” galvenais vīrs Nils Ušakovs, pirms tam sevi bija pozicionējis kā centristu un pārstāvējis „latviešu” politisko spārnu – Zatlera Reformu partiju un „Vienotību”. Ar šo partiju svētību jaunizkaltais saskaņietis bija ieņēmis arī ekonomikas un izglītības un zinātnes ministra amatus, tādā veidā leģitimizējot sevi kā daļu no latviski runājošā establišmenta.

Šī iemesla dēļ Slavas iestāšanās „Saskaņā” zināmā mērā bija šoks lielai daļai Latvijas sabiedrības. Kā nekā eksministrs Dombrovskis līdz šim bija kalpojis kā uzskatāms pierādījums tam, ka Latvijā mīt arī domājoši un valstij lojāli krievi, ne tikai prokremliski noskaņoti šovinisti.

Uzreiz jāteic, ka es jau iepriekš diezgan kritiski raudzījos uz Dombrovska kunga patiesajiem politiskajiem uzskatiem. Politiķa atrašanās „latvisko” partiju rindās, manuprāt, bija saistīta ar personīgā labuma meklējumiem, nevis ideoloģisku pārliecību. Slavas nonākšana „Saskaņas” rindās manas aizdomas tikai apstiprināja.

Lai labāk ieskicētu to, kāpēc, manuprāt, Dombrovska līdzšinējā politiskā karjera ir nekas vairāk kā tukša butaforija, minēšu dažus interesantus faktus no viņa biogrāfijas. Savukārt raksta beigās dalīšos dažās pārdomās par to, kam un kādēļ, ir izdevīga eksministra atklāta piesliešanās „Saskaņai”.

Vjačeslavs Dombrovskis ir dzimis 1977.gadā un savus skolas gadus pavadījis Rīgas 88.vidusskolā. Šajā pat skolā vienu klasi augstāk ir mācījies arī pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts un „krievu pasaules” adepts Andrejs Mamikins. Starp citu, skolas laikā Slavu vienaudži pazina ar citu uzvārdu – Galuščenko, kuru politiķis ar laiku nomainīja, pieņemot labskanīgāko patēva uzvārdu Dombrovskis. Politiķa ģimene bija nepilsoņi, un pats Slava naturalizējās tikai pēc skolas pabeigšanas 1997.gadā.

Universitātē Slava mācījās kopā ar pašreizējo partijas biedru Nilu Ušakovu. Abi nākamie politiķi studēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Kā atzinis pats Ušakovs, viņi ar Slavu kopš studiju gadiem bijuši ļoti labi draugi. Starp citu, abiem politiķiem ir bijuši diezgan līdzīga jaunība, viņi abi ir auguši nepilsoņu ģimenē un ir naturalizējušies nepilsoņi.

Dombrovska vēlme uzturēt ciešus sakarus ar Ušakovu bija manāma arī laikā, kad politiķis bija daļa no Zatlera Reformu partijas. Pēc sekmīgā starta 2011.gada vēlēšanās Dombrovskis bija viens no aktīvākajiem saskaņiešu un zatleriešu koalīcijas idejas lobētājiem. Par laimi, šie Dombrovska centieni tuvināt abus politiskos spēkus neguva pietiekamu atbalstu, un „Saskaņa” palika ārpus koalīcijas.

Pēc politiķa karjeras uzsākšanas Slava vairākas reizes paspīdēja Latvijas dzeltenās preses lappusēs. 2012.gadā, strādājot Saeimā, sabiedrības redzeslokā nonāca viņa un deputātes Ineses Lībiņas – Egneres (tagad vada Nacionālo drošības komisiju) romāns. Gan Egnerei, gan Dombrovskim uz to brīdi bija ģimenes, un abu romāns bija ārlaulības dēka.

Pēc kļūšanas par izglītības un zinātnes ministru Dombrovska vārds izgaismojās jaunā mīlas skandālā. Par viņa biroja vadītāju negaidīti kļuva Ušakova bijusī preses sekretāre Anna Kononova. Dzeltenā prese toreiz ziņoja, ka Dombrovskis ir izšķīries no savas sievas un viņa jaunā simpātija, iespējams, ir iepriekšminētā Kononova. Arī kāds portāls vairākkārtēji ziņoja, ka Dombrovskis ar Kononovu nereti ir redzami divatā, baudot romantiskas vakariņas smalkos restorānos. Papildus tam Dombrovskis tika vainots dienesta mašīnas un šofera izmantošanā privātām vajadzībām.

Neskatoties uz personīgajām saiknēm ar Ušakovu, Dombrovska publiskā retorika vēl nesenā pagātnē bija pretstatā daudzām „Saskaņas” ideoloģiskajām pamatnostādnēm. Piemēram, 2011.gadā Dombrovskis kritizēja Ušakova lēmumu parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu, nodēvējot to par nožēlojamu rīcību, kas apgrūtinās „Saskaņas” iesaisti valdībā. Papildus tam Dombrovskis iestājās pret progresīvo nodokļu sistēmu un atbalstīja zemākas nodokļu likmēm kapitālam, kas bija pretstatā „Saskaņas” sociāldemokrātiskajam kursam. Arī Dombrovska vadītā domnīca CERTUS līdz šim bija ieturējusi labēju ekonomisko orientāciju.

Pēc aiziešanas no politikas Dombrovskis pakāpeniski atteicās no saviem iepriekš paustajiem uzskatiem, un pakāpeniski sāka aizvien vairāk ideoloģiski tuvināties „Saskaņai”. Īsi pirms „Saskaņas” kongresa, kurā uzstājās arī Drošības policijas gada pārskatā iekļautā Margarita Dragile, Dombrovskis bija sācis pārpublicēt saskaņieša Jāņa Urbanoviča intervijas, rakstus, kas pauž atbalstu drošībnieku aizturētajam Vladimiram Lindermanam, kā arī kritizēja Latvijas bēdīgo ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Kā odziņa Dombrovska transformācijai no centrista par „Saskaņas” tipa sociāldemokrātu kalpoja ieraksts, kas tipiskā Kremļa manierē baidīja Latviju ar Trešo pasaules karu, ja tā neuzlabos attiecības ar Kremli.

Šī gada sākumā bija kļuvis skaidrs, ka Dombrovska atrašanās Reformu partijas un „Vienotības” vidū bija tikai sagadīšanās, bet viņa pievienošanās „Saskaņai” – laika jautājums.

Manuprāt, Dombrovska neizbēgamajai transformācijai par saskaņieti ir vismaz trīs skaidrojumi.

Pirmais – Dombrovskis jau kopš studiju laikiem LU kopā ar Ušakovu bija ieplānots kā Kremļa projekts. Kamēr Ušakovam tika atvēlēta atklāta Kremļa interešu lobēšana Latvijā, Dombrovskis pildīja t.s. guļošā aģenta lomu, ieguva latviski runājošās sabiedrības uzticēšanos un gaidīja pavēli no Kremļa, lai mestu kažoku otrādāk un slepus ietekmētu Latvijas politiku par labu Maskavai. Šis skaidrojums, manuprāt, ir mazticams un ir drīzāk raksturojams kā sazvērestības teorija. Tiesa arī šajā gadījumā nedrīkst aizmirst kādu vērtīgu latviešu teicienu – „nav dūmu bez uguns”.

Otrais – Dombrovskis laika gaitā ir kļuvis par Kremļa „noderīgo idiotu”. Šis skaidrojums paredz, ka politiķis pats pēc savas iniciatīvas ir mainījis politiskos uzskatus un sevi pārliecinājis par to, ka Latvijā patiešām „viss ir slikti”, bet vienīgais glābiņš ir varas grožu nodošana „Saskaņas” rokās. Arī šis skaidrojums man šķiet maz ticams, tā kā Dombrovskis iepriekš par sevi ir pierādījis kā pietiekami gudru un stratēģiski domājošu politiķi, kas, visticamāk, tāpat vien neuzķertos uz „Saskaņas” vai Kremļa stāstītajām pasakām.

Trešais – Dombrovskis ir nonācis finansiālās problēmās, un „Saskaņa” ir apņēmusies tās atrisināt ar nosacījumu, ka Dombrovskis piekrīt būt par viņu premjera kandidātu. Šis skaidrojums ir saistīts ar Dombrovska profesionālo darbību domnīcā CERTUS, kas šogad zaudēja savu lielāko finansētāju ABLV banku. Portāls pietiek.com ziņo, ka CERTUS pēdējos trīs gados no bankas bija saņēmis 569 tūkstošus eiro (!). Pēc bankas likvidēšanas CERTUS pastāvēšana ir nonākusi zem jautājuma zīmes. Vienīgais glābiņš Dombrovskim bija meklēt jaunu sponsoru savai politiskajai darbnīcai – šoreiz Rīgas Domes un partijas „Saskaņa” veidolā. Par CERTUS un Rīgas pašvaldības sadarbību liecina tas, ka viens no domnīcas finansētājiem ir ar korupcijas skandāliem apvītais Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Galu galā nevar izslēgt arī to, ka daļēji pareizi ir visi trīs iepriekšminētie skaidrojumi. Tas nozīmētu, ka Dombrovskim allaž ir simpatizējusi Kremļa politika, pēdējos gados šīs simpātijas bija pieaugušas, bet finansējuma zaudēšana no ABLV, kalpoja kā katalizators Dombrovska lēmumam iestāties „Saskaņā” un beidzot sākt atklāti proponēt Kremļa idejas Latvijā.

Savukārt, skatoties no „Saskaņas” perspektīvas, Dombrovskis, visticamākais, bija daļa no partijas ilgtermiņa stratēģijas, kas paredzēja mainīt publisko tēlu, pārraut saiknes ar Kremli un uzrunāt latviski runājošo elektorāta daļu.

Šo stratēģiju ir vērts iedalīt trīs līmeņos, kas ir saistīti ar „Saskaņas” valdības leģitimitātes nodrošināšanu Eiropā, ASV un Latvijā.

Pirmais līmenis – „Saskaņa” pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām lauza līgumu ar Putina partiju „Vienotā Krievija” un uzsāka mērķtiecīgu tuvināšanos ar Eiropas Sociālistu partiju. Šī procesa galvenais mērķis bija pārliecināt Eiropas Savienības politisko vidi, ka „Saskaņa” ir eiropeiska, sociāldemokrātiska partija, kura nav tieši saistīta ar Kremli. Tādā veidā „Saskaņa” bija paredzējusi nodrošināt savas valdības leģitimitāti Eiropas līmenī.

Otrais līmenis – 2017.gada nogalē Ušakovs uzsāka pakāpenisku tuvināšanos ar ASV un NATO. Rīgas mērs piedāvāja organizēt divpusēju tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Pēc tam viņš tikās ar ASV senatoru Lindsiju Gremu, bet vēl pavisam nesen uzsāka sadarbību ar ASV senatora Džona Makkeina prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas veidotāju Kristiānu Feriju. Tādā veidā „Saskaņa” bija paredzējusi nodrošināt savas valdības leģitimitāti ASV līmenī.

Trešais līmenis – 2017.gada maijā „Saskaņas” kongresā uzstājās līdz šim ar partiju oficiāli nesaistītais un latviski runājošajā sabiedrības daļā labi zināmais Dombrovskis. Neilgi pēc tam Ušakovs apstiprināja, ka Dombrovskis būs „Saskaņas” premjera kandidāts. Tādā veidā „Saskaņa” bija paredzējusi nodrošināt savas valdības leģitimitāti Latvijas līmenī.

Sekmīgi pārvarot visus iepriekšminētos transformācijas līmeņus „Saskaņa” ir šķietami panākusi vēlamo efektu – gadījumā, ja tai pēc Saeimas vēlēšanām tiks dota iespēja veidot jauno valdību, tā sevi varēs prezentēt kā eiropeisku partiju ar Latvijai lojālu premjera kandidātu. Visi argumenti par „Saskaņas” valdības neleģitimiāti un darbošanos Kremļa interesēs tiks noraidīti. Saskaņa būs kļuvusi par daļu no Rietumu politiskās skatuves un varēs no iekšienes sākt darbu pie Latvijas ģeopolitiskā kursa pagriešanas uz austrumiem un Rietumu starptautisko organizāciju destabilizēšanas.

Pēc Dombrovska valdības apstiprināšanas, Latvju bāleliņi neizpratnē cilās rokas, bet Krievijas Valsts domē tiks celtas kārtējās šampanieša glāzes, un fonā Žirinovska frakcijas deputāti skaļi skandēs – „ДОМБРОВСКИС НАШ!”.

Vienīgā iespēja neļaut šī scenārija īstenošanos ir došanās vēlēt un neatdot savu balsi par Kremļa guļošo ietekmes aģentu Dombrovski.

Tikai izrādot aktivitāti vēlēšanās un paužot savu pilsonisko nostāju, mēs varēsim nodrošināt Latvijas palikšanu Rietumvalstu saimē un neļaut „krievu pasaules” adeptiem sagrābt varu Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

189
57

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...