Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata
Foto

Kas ir miers?

Leonards Inkins
11.03.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tu zini, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā, tāpēc šoreiz bez gariem un plašiem ievadiem. Es pieļauju, ka šeit paustais nav patiesība pēdējā instancē, taču mans viedoklis ir šāds.

No kurienes Krievijas agresoram bruņojums, pārtika, nauda? Kur viņš to ņēma? Manuprāt, naudu viņam iedeva demokrātiskie Rietumi, samaksājot par izrakteņiem, par naftu, par gāzi un citām izejvielām.

Viņš šo naudu pārvērta uzkrājumos, lai neciestu badu, kā arī ieguldīja bruņojumā, ko tagad liek lietā. Viņš ir uzkrājis gana daudz un nu liek uzkrāto lietā.

Tas, ka kaut kādai Krievijas tautai kaut kas būs dārgāks, viņu neuztrauc, jo viņš zina, ka no tautas nekas nav atkarīgs, un viņš zina arī to, ka nekādas tautas patiesībā nav. Ir tikai viņu piel...dzoši un agresiju alkstoši dzimtcilvēki.

Krievijā nav tautas mūsu izpratnē. Tā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā sāka veidoties, bet šī iniciatīva bija īslaicīga un neveiksmīga. Tauta Krievijai nepiestāv, – nekad tur nav bijis tautas, ir bijuši tikai dzimtcilvēki.

Galvenā Krievijas sabiedrības modeli definējošā devīze – ja es esmu priekšnieks, tad tu esi s…ds, bet, ja tu priekšnieks, tad loģiski, ka s...ds esmu es. Cilvēku tur nav, – tur ir tikai priekšnieki un s...di. S...ds zina, ka ir s...ds, tāpēc neiebilst, bet, ja gadās kļūt kaut par nelielu priekšnieku, tad pret citiem attiecas kā pret s...diem, jo tie citādu attieksmi nav pelnījuši un nesaprot.

Ļaunuma sakne

Es precīzi zinu, ar ko beigsies šī agresija un genocīds pret ukraiņu nāciju. Es nezinu, kad un kā, bet zinu, ka karš beigsies, kā beidzās visi kari – ar mieru. Šis miers, ļoti iespējams, būs briesmīgs miers, jo pirms miera tiks izmantoti kodolieroči. Es pat nezinu, vai es šo mieru sagaidīšu, bet gan jau kāds sagaidīs, tomēr, ja ne, tad nebūs, kam pārliecināties par manu vārdu pareizumu.

Vai zini, kas ir miers? Miers ir spēku pārgrupēšana, brūču dziedēšana, robu aizpildīšana un spēka uzkrāšana.

Kad spēks ir atkal tapis un atbilstoši agresora vēlmēm sakārtots karagājienam, tad tiek meklēts formāls iegansts izmantot spēku. Ja ieganstu, iemeslu vai attaisnojumu atrast neizdodas, tad nav grūti to radīt. Ja zini, ko meklē, īpaši tad, kad zini, kur noliki, tad nav grūti arī atrast. Izteikt pretenzijas un izvirzīt ultimātus var arī stabam – tu ne tur stāvi, kāpēc tev jāstāv tieši šeit. Un viņš vēl atļaujas spīdēt...

Pēc šī kara miers ir nepietiekošs rezultāts. Ja ļaunuma sakne netiks iznīcināta un prātā jukušais ar savu pasaules skatījumu un uzticamajiem dzimtcilvēkiem nebūs iznīcināts viņu midzenī, tad miers būs tikai piespiedu pamiers.

Patiess miers iestājas tikai tad, kad ir iznīcināti iemesli un cēloņi, kuri noveda pie kara.

Dzimtcilvēki

Kādi ir šie iemesli un cēloņi? Ja valstī visu spēj diktēt viens cilvēks, kuru pazemīgi klausa un kura rīkojumus iztapīgi gaida dzimtcilvēki, tad citāds iznākums nemaz nevar būt. Rezultāts vienmēr būs agresija un nāve tiem, kas pa rokai gadīsies un atļausies pārāk tuvu atrasties, tā teikt, būt pa tvērienam un sitienam.

Ja valstī būtu tas, ko dēvējam par demokrātiju, tas ir parlaments, vēlēšanas un cits, tad tas ļoti apgrūtinātu agresiju, jo partiju sašķeltība, sabiedrības sašķeltība, ekonomisko grupējumu intereses un cīņa savā starpā valsts varu un rīcībspēju stipri apgrūtina un lielā mērā valsts varu padara impotentu. Kaut tas traucē valsts izaugsmei un attīstībai, tomēr traucē arī agresijai pret citiem.

Kaut arī Krievijā formāli ir parlamentāras valsts pazīmes, tomēr praksē nav nekādas demokrātijas, nav varas dalīšanas, un nav arī politisko spēku savstarpējas cīņas. Tur darbojas vecais labais aziātu modelis – hans un vergi, cars un dzimtcilvēki. Kungi un s...di. Tautas nav, neatkarīgu partiju nav, parlamenta nav, neatkarīgas tiesu varas nav, neatkarīgas preses arī nav. Daudz kā nav, bet ir prātā jucis vadonis un paklausīgi dzimtcilvēki.

Kolektīvie Rietumi

Pēc kara šis ir jāmaina, – ja to nemainīs, tad Krievija turpinās apdraudēt cilvēci, un, kamēr tur būs manis minētais dzīvesveids un kamēr saglabāsies Krievijai tradicionālais sabiedrības modelis, tikmēr tas būs drauds cilvēcei.

Kur viņi ņems naudu, lai atkal bruņotos? Pasaule sametīs – kas par gāzi, kas naftu, kas vēl par kādu citu izejvielu. Tas būs tikai laika jautājums, kurš nekad nav ilgāks par dažām desmitgadēm. Bābas vēl sadzemdēs, un naivie Rietumi atkal kāps uz tā paša grābekļa.

Vai ir iespējams pārbūvēt Krievijas sabiedrību tā, lai tai būtu citas vērtības un lai tā apzinīgi turpmāk dzīvotu citādi? Domāju, ka ne. Ir gana daudz piemēru, kad to tika mēģināts darīt, bet, tikko jaunā modeļa nesēja tanki devās prom, tā viss atgriezās vecajās sliedēs.

Cilvēki vēlas dzīvot tā, kā tiem patīk, arī dzimtcilvēki. Cilvēki un dzimtcilvēki tiecas pēc tā, uz ko tos aicina viņu dvēseles, un atsakās no senču aicinājuma tikai tad, ja neļauj. Bet cik ilgi tad neļausi?! Lai kā vilku baro, tas uz mežu vien lūr...

Apžilbušie

Zināms, ka demokrātiju nevar eksportēt, nevar sabiedrību pārcelt citā laikmetā, un to nevar ar varu uzspiest. Var piespiest, bet tikai tik ilgi, kamēr spiedīsi.

Aleksandrs Balodis «Kosmozofijā» saka:

Ja atrodi kādu tumsā esam, tad nesteidz aizkarus vaļā raut un ielaist pagrabā gaismu. Tas kāds apžilbs un būs dziļi nelaimīgs, neatņem viņam viņa ierasto vidi un tumsu. Tumsā viņš ir iemācījies dzīvot, bet gaismā ne.

Kam dzimtcilvēkam demokrātija, brīvas vēlēšanas, politisko spēku cīņas?! Viņš labprāt šo uztic kungam, bet ir gatavs kauties par to, kādu šņabi šodien dzers, un sievu arī sitīs pats, citiem neļaus. Pārējo lai lemj kungs.

Tikai zaudējot karā, ir iespējams šo agresoru «pāraudzināt» vai iemācīt tam demokrātiju. Jā, izredzes ir mazas, bet tas nenozīmē, ka nevajadzētu mēģināt. Vācijā taču ar otro piegājienu izdevās. Japānā otrā reize vispār nebija vajadzīga.

Patiesi karā ir uzvarējis tikai tas, kuram ir ne tikai izdevies sakaut agresoru vai pretinieku, bet kas ir spējis arī novērst kara sākšanās cēloņus, lai tas neatkārtotos un lai sakautais nealktu «atkārtot».

Ja meklēsim mieru un atpūtu, tad miers bēgs no mums, bet, ja bēgsim no miera un atpūtas, tad miers dzīsies mums pakaļ.

Novērtē šo rakstu:

78
74

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft