Kas ir patiesie iemesli, kuru dēļ tik radikāli ir pieaugusi necieņa pret policiju?
Modris Pelsis16.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrija par policista un robežsarga goda aizskaršanu rosina piemērot pat cietumsodu. Kā bijušais policijas virsnieks (atstāju dienestu policijā 2001.gadā) parasti sliecos atbalstīt policistu viedokli. Tomēr šis virsraksts portālā “Apollo” lika man aizdomāties ne tikai par jauno likuma projektu, bet arī par šiem it kā visiem zināmajiem, bet bieži vien ignorētajiem goda un cieņas jēdzieniem.
Šīs nemateriālās vērtības ir grūti iegūt, bet ļoti viegli pazaudēt. Piemēram, satiekot nepazīstamu cilvēku, mēs automātiski piešķiram viņam noteiktu daudzumu goda un cieņas “kredītpunktu”. Vērojot viņa uzvedību un attieksmi pret līdzcilvēkiem, saskaņā ar saviem uzskatiem par godu un cieņu mēs šo “kredītpunktu” līmeni vai nu paaugstinām, vai pazeminām. Šādi mēs saprotam vai vēlamies turpināt komunicēt ar šo konkrēto cilvēku vai ne.
Kā tad ir ar policiju? Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana). Pēc savas definīcijas šīs institūcijas “kredītpunktu” reitingam ir jābūt ļoti augstam.
Kas ir noticis, un kādēļ ir jāpieņem šāds radikāls likums, lai nodrošinātu policista mundiera godu? Vēlos atgādināt, ka mundieris (policista formas tērps) ir tikai auduma un misiņa pogu kopums. Mēs varam cienīt nevis lupatu kaudzi ar spožām pogām, bet gan cilvēku, kurš šo kaudzi padara par kaut ko nozīmīgu un svarīgu. Cilvēks, kura klātbūtnei jārada drošības sajūta, nevis panika un izmisums.
“…pēdējā laikā, amatpersonām pildot dienesta pienākumus, veicot valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret viņiem publiskā vietā tiek izrādīta necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa.” Ne mirkli neapšaubu, ka policista cieņa un gods ir jārespektē, bet vai tiešām Iekšlietu ministrijas vadība nav aizdomājusies par iemesliem, kādēļ tik radikāli ir pieaugusi necieņa pret policiju?
Ieskatoties ziņu virsrakstos, man acīs iekrīt šādi: “Šonedēļ par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu uzsākti 526 administratīvie procesi”, “Trijos mēnešos par Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem Valsts policija piemērojusi sodus viena miljona eiro apmērā. Iekasēti vien 12 procenti.”.
Vai tiešām Jūs lepojaties ar šiem rādītājiem, vai veikta analīze, cik gadījumos šos sodus varēja nepiemērot? Cik bieži cilvēki ir “ķerti” pie savām namdurvīm, pēdējās minūtēs pirms komandantstundas iestāšanās? Neviļus rodas iespaids, ka policija pametusi novārtā noziegumu atklāšanu un jestri metusies “vieglā peļņā”, sodot cilvēkus, kuru vienīgais “noziegums” ir vēlme izlauzties no cietuma, par kādu ir padarīta viņu personīgā mājvieta.
Šis nepatīkamais fons padara nenozīmīgas tādas ziņas kā, piemēram, “Par vairāku simtu iedzīvotāju apkrāpšanu policija aizturējusi trīs personas”. Vēlos uzdot vēl kādu jautājumu – kā Jums šķiet, cik zemu kritīsies cieņa pret policiju, kad tās aizsardzībā tiesu izpildītāji konfiscēs īpašumus tiem pilsoņiem, kuri nebūs spējuši samaksāt nesamērīgi augstās soda naudas.
Pieļauju, ka pēc šādām aktivitātēm Iekšlietu ministrijai būs jāizsludina konkurss “Par goda un cieņas iepirkšanu policijas ierindas un komandējošajam sastāvam” un, kā jau mūsu valstī ierasts, uzvarēs firma ar lētāko piedāvājumu.
Diemžēl mēs nevaram ieiet veikalā un nopirkt
Piemēram, policists dzērumā izraisa CSN, uzvedas neatbilstoši ētikas un morāles prasībām, novieto dienesta automašīnu invalīdu stāvvietā utt. Rezultātā viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir diskreditējis policista godu un cieņu un ir saucams pie (šajā likuma pantā) noteiktās atbildības.
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
