Iesaki rakstu: 
Visbriesmīgākie kari cilvēces vēsturē ir tie, kas notiek nevis par teritoriju, bet gan par idejām. To mērķis ir ne tikai iekarot svešas zemes, bet arī pārtaisīt kaimiņus un pasauli pēc saviem priekšstatiem. Ja kāds traucē šai idejai - tā jāiznīcina. Tādi bija 16. un 17. gadsimta reliģiskie kari. Tāds bija Otrais pasaules karš – divu totalitāro ideoloģiju – nacistu un komunistu – asiņaina sadursme.
Ukraina nokļuva konfrontācijas epicentrā, kuras dalībnieki vēlējās ne tikai sagrābt bagātus resursus, bet arī pārformatēt ukraiņus vai nu par āriešu kungu padevīgiem vergiem, vai par bezsakņu proletāriešiem, komunistiskās paradīzes cēlājiem. Pašreizējā kara brutalitāte ir saistīta arī ar to, ka krievu mērķis ir iekarot ne tikai Ukrainu, bet arī ukraiņus. Kremlim ir vajadzīgi ukraiņi kā Krievijas impērijas projekta, ko sauc par ,,Krievu pasauli”, cēlēji. Tieši ar šiem vārdiem krievi domā savu pasaules rekonstrukcijas vīziju.
Precīzāku pašreizējā Kremļa ideoloģijas definīciju sniedza publicisti, kas to nosauca par rašismu. Šis termins tikai iesakņojas politiskajās debatēs. Pati skaņa norāda uz tuvumu fašismam/nacismam. Patiešām, rašismam ir daudz kopīga ar šīm noziedzīgajām ideoloģijām - ticība savas tautas pārākumam un līdz ar to tiesībām lemt citu likteņus, uzsvērta antidemokrātija, līderības kults, varas kults, cilvēktiesību neievērošana un starptautiskās. likums, ticība starptautiskai sazvērestībai, aicinājums uz varonīgo pagātni, kuras godība ir jāatdzīvina.
Rašisma estētika ir pilna ar aizguvumiem no fašisma/nacisma. Rasisma estētika ir pilna ar aizguvumiem no fašisma/nacisma - no jaunākajiem Krievijas agresijas simboliem, piemēram, latīņu Z, līdz mītiņiem Lužņikos, ko labprāt filmētu Lenija Rīfenštāle. Tomēr tāpat kā viss Krievijā tas izrādījās ne bez kļūmēm un līkām līnijām.
Bet rašisms nav tikai krievu neofašisms. Svarīga loma tajā ir krievu fonam, unikālajam krievu skanējumam, krievu kultūras īpatnībām. Viņš saņēma tik milzīgu atbalstu no krieviem, spēlējot uz viņu nebeidzamajiem impēriskajiem noskaņojumiem, apelējot pie Krievijas pagātnes varenības, kuru viņš aicināja atjaunot. Krievijas Federācijas agresijas kari tiek attaisnoti ar "krievu zemju savākšanu".
"Krievu pasaule" nepārprotami mērķē uz citu impērisku projektu - Pax Romana un vienu no galvenajiem Krievijas vēsturiskajiem mītiem par Maskavu kā Trešo Romu. Krievijas pareizticīgo baznīcai ir svarīga loma rašisma ideoloģijas veicināšanā. It īpaši Ukrainā. Ļoti ietekmīgs ir arī komunistu mantojums. Nav brīnums, ka Staļins ne tikai Putinam, bet arī lielākajai daļai krievu ir visievērojamākā personība.
Kremlis izmanto padomju represīvo praksi, tostarp disidentu ieslodzīšanu, civiliedzīvotāju sodīšanu ar nāvi iebiedēšanas nolūkā, deportācijas un koncentrācijas nometnes. Bet ne tikai tas. Putinam un viņa sekotājiem PSRS ir pagātnes "apsolītā zeme", kurp viņi vēlas vest savu tautu. Jo Padomju Savienība ir Krievijas impērijas augstākais attīstības posms, tās lielākās varas periods, kuru vajadzētu atdzīvināt.
Tāpēc rašismā mums ir dīvains Romanovu impērijas mantojuma un boļševiku, kas to iznīcināja, sajaukums. Taču viņus visus vienoja tieksme pēc krievu diženuma un ticība tās mesiāniskajai lomai pasaulē. Pretrunas starp rašisma ideoloģijas sastāvdaļām, kas var nākt no vēsturiski pretējiem avotiem, tiek uztvertas kopumā, jo piekritēji neizmanto racionālu pieeju, bet tikai emocionālu.
Viņiem šī ideoloģija ir ticības objekts, reliģisko prakšu aizstājējs. Vēl viens svarīgs elements, ko rašisms ir aizguvis no komunisma/boļševisma, ir sociālais naids pret bagātajiem un veiksmīgajiem. Tieši tas viņus iedvesmo uz noziegumiem okupētajās teritorijās. Kurš tev ļāva tik labi dzīvot? - viņi kliedza Bučā, aplaupot, izvarojot un nogalinot vietējos ukraiņus ne tikai tāpēc, ka viņi ir ukraiņi, bet arī tāpēc, ka viņi ir veiksmīgāki.
"Jūsu lielais krievu sapnis," sacīja viens no Kremļa ienaidniekiem Džohars Dudajevs, "ir visus pārējos vilkt tur aiz rīkles sūdos. Tas ir rusisms." To mēs tagad saucam par rašismu. Šī ideoloģija nav tikai sāpīgs skatījums uz miljoniem cilvēku pasauli. Tas pārvērš pašreizējo karu pret Ukrainu genocīdā. Šī ir ideoloģija, kas mudina krievus šaut ne tikai uz ukraiņu karavīriem, bet arī civiliedzīvotājiem, lai iznīcinātu ne tikai mūsu militāros objektus, bet arī slimnīcas un dzemdību namus, muzejus un grāmatas.
Bet rašisms zaudē, jo tam nav nākotnes, jo tas ir pilnībā pagriezts pagātnē, cenšoties atgriezt vēsturi. Tas prasa milzīgas pūles, tas maksā lielus upurus tiem, kas to sasniegs, bet beigās tas beigsies ar pilnīgu Krievijas - valsts bez nākotnes sabrukumu.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
