Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas ir Rūdolfs Meroni

Jurģis Liepnieks
10.05.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažādos laikos dažādi blēži Latvijā ir tikuši pie valsts mantas apsaimniekošanas, taču nekad neviens nav bijis tāds, kurš būtu slavens visā Eiropā ar dalību dažādās blēdībās un naudas atmazgāšanas shēmās.  Rūdolfa Meroni darbība ir aprakstīta ne tikai medijos vismaz trīs valstīs un trīs valodās, bet pat grāmatās, tādās kā “The Oxford Handbook of Organized Crime” Edited by Letizia Paoli, Oxford University Press 2014, vai vāciski grāmatā, kas apraksta vienu no lielākajām krāpniecībām Šveicē, tā saukto Bēringa afēru, - “Der Borsenguru Aufstieg und fall des Dieter Behring”.

Publikācijas presē, kas apraksta Meroni darbību, ir neskaitāmas, un tieši šādam cilvēkam Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra toreiz Jāņa Maizīša vadībā nolēma uzticēt simtiem miljonu vērtu mantu. Nevis kādai no pasaules vadošajām auditorfirmām vai bankām, vai profesionāliem aktīvu pārvaldniekiem, nē, tieši šim cilvēkam – Rūdolfam Meroni.

Tas notiek laikā, kad Latvijā laba reputācija tiek prasīta faktiski jebkuram, kurš kandidē uz amatu publiskā pārvaldē arī tad, ja atbildība ne tuvu nav jāuzņemas par simtiem miljonu vērtu aktīvu pārvaldīšanu. Jānis Maizītis acīmredzami neuzskatīja, ka uz viņu attiektos jebkādi vispārpieņemti kritēriji, kā izvēlēties mantas pārvaldnieku. Nemaz nerunāsim par to, ka netika rīkots nekāds konkurss vai  veikta vispār jelkāda procedūra, pat Meroni reputācija nebija šķērslis simtiem miljonu vērtos aktīvus uzticēt pārvaldīt tieši viņam.

Bieži daudzas noziedzīgas darbības Latvijā tiek izskaidrotas ar muļķību. Sak, mēs jau nezinājām, nebijām informēti, vienkārši tā sanāca. Meroni gadījumā šādi aizbildinājumi neder tāpēc, ka prokuratūrai ir daudzkārt un dažādos veidos gan norādīts, gan tapis zināms, kas ir Meroni. Gan vēl jo vairāk tāpēc, ka Jānis Maizītis, kurš tagad vada Satversmes aizsardzības biroju (SAB), turpina piesegt Meroni darbības, kā ir zināms no atklātībā nonākušajiem e-pastiem. Un izlūkošanas iestāde jau nu nekādā veidā nevarētu teikt, ka nav lietas kursā par to, kas ir viņu uzticības persona, kurai palīdz kārtot lietas ar Latvijas tiesām, dod padomus un apspriež darījumus.

Viens no „kliedzošākajiem” Meroni darbības starptautiskajiem novērtējumiem tieši sakarā ar mantu, kuru glabāt viņam uzticēja Latvijas Ģenerālprokuratūra, atrodams Anglijas augstās tiesas 2013. gada 29.aprīļa spriedumā (THE HIGH COURT OF JUSTICE QUEEN’S BENCH DIVISION COMMERCIAL COURT Neutral Citation Number 2013 EWHC 1105 (comm)).

Tiesnesis Kristofers Klarks spriedumā secina: “Man priekšā esošie pierādījumi norāda, ka Dr Meroni ir spēris soļus, lai pārdotu Stepanova kungam kontrolpaketi par [naudas summu], kas beigās sasniedza 30 miljonus eiro. Tie [pierādījumi] nodrošina, pēc mana novērtējuma, labi pamatojamu prasību, ka Dr Meroni ir centies atsavināt par acīmredzami viņam maksājamu atlīdzību līdzdalību komercsabiedrībās, kas struktūrā ir norādītas Kontrolpaketes diagrammā, vai tiesības kontrolēt šīs komercsabiedrības un īpaši Ventbunkeru.”

Runa te ir par kontrolpaketi uzņēmumā, kurš tajā pašā spriedumā ir novērtēts kā 285 miljonus vērts. Citiem vārdiem sakot – izmantojot savu Latvijas prokuratūras piešķirto stāvokli, Meroni ir bijis ar mieru pārdot kontroli pār 285 miljoniem, ja viņam samaksās 30 miljonus. Nav slikts darījums – samaksājiet man 30 un ņemiet 300.

Vēl labāk ir tas, ka, kā minētajā spriedumā norāda tiesnesis Kristofers Klarks, nav saprotams, kā un uz kāda pamata Meroni vispār varēja piedāvāt pārdošanai īpašumus, kas viņam nemaz nepieder, bet viņš ir tikai to glabātājs. Protams, kaut ko pārdot par tik lētu cenu var vienīgi tad, ja tas vispār nemaz nav tavs, taču ne par kādu laba saimnieka rūpību un gādību šeit pilnīgi noteikti nav runa.

Dažus gadus vēlāk, kā mēs zinām, Meroni izdosies līdzīgi pārdot Ventspils naftas akcijas – tāpat par būtiski pazeminātu cenu, saskaņojot vispirms darījumu ar Latvijas Ģenerālprokuratūru un SAB, tad krāpniecisku novērtējumu jau ar iepriekš zināmo pircēju.

Loģiski, ka Anglijas tiesa nospriež – šādam cilvēkam glabāt mantu uzticēt nevar. Taču Latvijas Ģenerālprokuratūra un SAB ne tikai tā nedomā, bet arī pēc Anglijas tiesas sprieduma turpina uzskatīt, ka Meroni ir daudz labāks mantas glabātājs par, piemēram, kādu no lielā četrinieka auditorfirmām vai bankām ar starptautisku reputāciju, bet vēl vairāk – panāk, ka Latvijā Anglijas tiesas spriedums tiek juridiski ignorēts un Meroni ne tikai turpina pārvaldīt viņam prokuratūras uzticēto mantu, bet arī turpina to iztirgot par pazeminātām cenām, pretī saņemot personīgu atlīdzību un, jādomā, daloties šajā nebūt ne mazajā atlīdzībā ar saviem noziedzīgās grupas biedriem.

Rudolfa Meroni reputāciju, protams, veido ne tikai parādīšanās “The Oxford Handbook of Organized Crime” un citās finanšu un starptautiskajai noziedzībai veltītās grāmatās, bet arī neskaitāmas preses publikācijas Eiropā. Dažām no tām ir virsraksti, kas Meroni reputāciju diemžēl sasaista ar Latviju un Latvijas finanšu sistēmu. Piemēram, vāciski rakstošais finanšu žurnāls CASH 30.06.2005. publicē rakstu ar virsrakstu “Melnais caurums Rīgā. Kā Bāzeles investori Dītera Bēringa finālspēlē pazaudēja trīsdesmit miljonus franku”. Raksts, kā jūs jau saprotat, ir veltīts Rūdolfa Meroni darbībām.

Es nevaru izskaidrot, kā Latvijas prokuratūras uzticības persona var būt cilvēks ar šādu reputāciju. Kāpēc Latvijas prokuratūra un SAB ne tikai tieši viņam uztic mantu daudzu simtu miljonu vērtībā, bet arī aktīvi iesaistās viņa darbību piesegšanā. Varbūt jūs to varat? Varbūt tam ir kāds likumīgs vai loģisks izskaidrojums? Ja jūs kaut vai teorētiski kaut ko tādu varat iedomāties, lūdzu, rakstiet komentāros.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

161
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...