Iesaki rakstu: 
Trauksmainajos deviņdesmitajos tādi „brālīši” gan tērpās citādāk. Treniņtērps „Adidas” un ādas jakas bija nozīmīga garderobes sastāvdaļa, lielākie dūži vilka aveņu krāsas žaketes. Pie formas vēl piederēja kārtīgi masīvas zelta ķēdes, sporta apavi vai kurpes ar spiciem purngaliem, un kur nu vēl īsais matu griezums.
Tagad viņi tērpjas viscaur melnā, lai būtu iespaidīgāki, bet tas pats īsais matu griezums. Atrodas cilvēki, kas izvēlas tādu tipu pakalpojumus. Piemēram, izglītota sieviete, tuvu pusmūžam, kurai ir savs grāmatvedības SIA ar viņas uzvārdu firmas nosaukumā, izvēlas nolīgt „vīrieti melnā”- izsitēju. Nez, vai grāmatvedes darbā arī tiek pielietotas tādas „speciālas metodes”?
Gadās, ka negaidot var iekulties īstā spriedzes seriālā. Otrdien, 13. februārī plkst.14.00 biju ciemos pie bijušās darba kolēģes Pārdaugavā, Slokas ielā 21. Mēs tiekamies pāris reizes gadā. Sēžam, runājam, ēdam rozīnes un šokolādi.
Draudzenei zvana telefons, lai atver ārdurvis, jo atnākusi ciemos viena vecāka kundze. Mājas ārdurvis ir uz atslēgas. Draudzene iet atvērt dzīvokļa durvis, es līdzi, jo somu ar mobilo atstāju priekšnamā. Kolēģe pēkšņi sauc mani vārdā briesmīgā balsī. Pagriežos un redzu vīrieša plaukstu, kas ir iebāzta pa durvju šķirbu. Kolēģe, uzgūlusies ārdurvīm, cenšas tās aizvērt. Kāds laužas iekšā, tas nu ir skaidrs uzreiz.
Uzguļos ārdurvīm blakus kolēģei. Uzbrucējs klusē, mēs arī, tikai elšam un pūšam. Tad draudzene kliedz, lai zvanu policijai, mans mobilais par laimi ir somā, un soma tepat blakus. Uzgriežu numuru, padodu telefonu draudzenei, viņa vairākas reizes nosauc adresi, saka, ka notiek ielaušanās dzīvoklī.
Policija laikam nedzird adresi, draudzene pastiepjas uz plaukta pusi. Āre, tur ir glābiņš – gāzes baloniņš, un vairākas reizes izpūš to pa ārdurvju spraugu, laikam virsū uzbrucējam. Aiz durvīm atskan kolektīva klepošana un sprauslāšana. Spiediens uz ārdurvīm no otras puses nedaudz atslābst, bet durvis aizvērt mums neizdodas. Tas viss notiek bez vārdiem, kāda tur runāšana.
Spiediens no ārdurvīm atkal pastiprinās, ar rāvienu durvis paveras, kolēģe gāžas atmuguriski, bet tūlīt atkal ir kājās. Kā filmā. Turam durvis, bet spēki izsīkst. Vēl viens spēcīgs spiediens no ārpuses, un iebrāžas vīrietis, sagrābj manu draudzeni, pusmūža sievieti un nomet zemē kā malkas pagali. Viņai līdzi nokrīt plaukts, kaut kas vēl krīt un brakšķ. Garām uz grīdas gulošajai draudzenei kā galvenais uzvarētāja solī pirmais iesoļo gara auguma vīrietis, viss melnā kā no apbedīšanas biroja un divas sievietes nopakaļ. Man nepievērš uzmanību.
Kas nu būs? Kolēģe ieklumburē viņiem pakaļ. Man nosauc draudzenes vārdu un jautā, vai tā ir viņa. Es prasu, lai iebrucēji uzrāda savus dokumentus. Mani ar atbildi nepagodina. Tad atbrauc policija (vīrietis un sieviete), pārbauda draudzenes pasi un izved visus trīs iebrucējus ārā no dzīvokļa. Viņi iziet no dzīvokļa, tā arī nepaskaidrojot ierašanās un ielaušanās iemeslu, neatstājot brīdinājumu vai ko nu tur citu. Sētā policijas darbinieki ilgāk runā ar vīrieti.
Izrādās, ka viena no sievietēm ir mājas īpašniece, kura šo denacionalizēto māju ir nopirkusi 2003.gadā ar visiem īrniekiem.
Vai pa šiem 14 gadiem īpašniece nevarēja izmantot savas tiesības visus jautājumus atrisināt tiesas ceļā, ja viņu kaut kas neapmierināja? Bet, nē. Priekš kam gan tādai apsviedīgai grāmatvedei ir likumi un tiesu vara?
Uzskatu, ka šajā gadījumā notika atklāts uzbrukums, ielaušanās dzīvoklī bez attiecīgu tiesiska rakstura dokumentu uzrādīšanas, nemaz nerunājot par to, ka neviens no viņiem neuzrādīja savus dokumentus un nenosauca ielaušanās mērķi.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
