Kas īsti ir ar tiem 10 miljardiem, par ko Kariņš un aitas ir tik lepni
Aldis Gobzems25.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paskatieties, lūdzu, kas īsti ir ar tiem 10 miljardiem, par ko Kariņš & aitas ir tik lepni. Daudziem patīk 10 miljardi. Man tie nepatīk, jo:
1. Tie ir iedoti, ne nopelnīti. Patiesībā tie pat nav iedoti. Proti, nekas nav par velti, arī šis mums kaut ko maksās. 10 miljardi NAV dāvinājums bez nosacījumiem un ar mīlestību.
2. Mēs paši nemaz neprotam nopelnīt 10 miljardus. Un šādas dāvanas, ja tās uzskatītu par dāvanām, mazina vēlmi prast to!
3. Šie 10 miljardi turpinās politiku kā biznesa modeli un būs kā magnēts Jaunupa tipa politiķiem. Jaunups ir jauns, gudrs, talantīgs cilveks. Tikai ar nepareizu motivāciju.
4. Šie 10 miljardi ir kā daždesmit tūkstoši pusaudzim. Jūs, vecāki, tā vienkārši dotu savam dēlam/meitai - vidusskolniekam šādu summu? Vienkārši tāpat?
5. Šie 10 miljardi tiek pasniegts kā panākums. Panākums izlūgties, nevis panākums - nopelnīt. Bet tas pat ir mazāk, vairāk ir - Jums nepasniedz salīdzinošos datus ar citām valstīm detalizētā, analītiskā griezumā. Jums manipulē, sakot par milzīgu panākumu, bet noklusē, vai tas, ka citur saņemtie “stipri vairāk” miljardi kopumā un arī pret iedzīvotāju skaitu aprēķināmā proporcija, vai atkarība no uzliktajiem noteikumiem un brīvības ierobežojumiem šo panākumu finālā nepadara par kārtējo brīvības un konkurētspējas mazināšanos. Jo 10 miljardi nav dāvana, nav beznosacījuma granti. Neticiet, papētiet dziļāk paši.
6. Šie 10 miljardi mēģina atcelt gravitāciju - attālināt kritiena brīdi. Uzturēt kontrolējamu nabadzību. Bet skarbā realitāte ir - mums vienmēr nedos, mēs kā stipra ekonomika neesam interesanti devējam (aizdevējam). Mums ir jāiemācās atkal pelnīt. Lai tas notiktu, mums atkal jākļūst racionāliem.
7. Kariņš man nepiekristu. Es zinu. Taču. Šie 10 miljardi ļauj nobliezt uzņēmumus, veselas industrijas. Jo ar tiem var aizbāzt robu. Uz laiku. Cukura industrijas mums vairs nav, finanšu mums vairs nav, tranzīta mums vairs nav - tie ir tikai piemēri, ka miljardi nogalina veselas nozares. Un Latvija turpina būt trīsdesmitgadīgs cilvēks, kurš dzīvo pie saviem vecākiem.
8. Tālāko varētu nerakstīt. Mēs izdzinām no valsts nerezidentus apkalpojošo sektoru, kas kopsummā bija vairāk par 10 miljardiem. Un nesa mums lielu pievienoto vērtību multiplikatora efektā. Ko mēs izdarījām? Nolikvidējām nozari virs 10 un vietā paņemsim 10, kuri turklāt nav par velti un bez jebkāda multiplikatora efekta. Noteikumus es nezinu, Jūs arī nezināt. Bet tie nav beznosacījuma dāvana, un to mums pietiks dažiem gadiem. Precizēju. Mūsu finanšu sistēmā kopā bija 20 miljardi ewiro, 12 no tiem - nerezidentu. Tos aizdzina un teica, ka nejutīs. Bet jūt, oi, kā jau jūt. Jo tie miljardi jau nekur nepazuda, neizgaisa. Tie aizgāja uz ekonomikām, kuras dāsni mums var aizdot vai ar uzlikumu iedot 10.
9. Nobeigumā. Atbildiet uz jautājumu. 10 miljardi ir jāsalīdzina ar visiem citiem zināmajiem matemātiskajiem lielumiem, ko meinstrīms un vara nekad nedarīs. Un tikai tad var priecāties vai tomēr ne.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
