Kas īsti ir darbu un brīvā laika līdzsvars un kā to sasniegt? Eksotiski ceļojumi, kursiņi...
Pietiek lasītājs29.11.2024.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Kas īsti ir darbu un brīvā laika līdzsvars un kā to sasniegt? Pajautājiet to Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājai Aijai Brikšei, kura nesen devusies uz silto un saulaino salu Bali, lai piedalītos, šķietami, OECD un Indonēzijas institūciju rīkotajā pasākumā un pēc tam par to nekaunīgi padižotos publiski (https://www.facebook.com/100000774031571/posts/8743645529004495/).
Kad tad Aija taisās braukt vēlreiz? Uz kā rēķina? Un vai to var saukt par darbu Latvijas labā, ja tagad, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo no algas līdz algai un saskaras ar citām būtiskām finanšu grūtībām gada tumšākajos un aukstākajos mēnešos, notiek šāda veida biznesa tūrisms uz tāliem, eksotiskiem galamērķiem. Tas liek uzdot jautājumus...
Piemēram, kādēļ joprojām nav novēroti būtiski uzlabojumi Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanās un finanšu pratībā (https://lvportals.lv/norises/351645-latvijas-iedzivotaju-finansu-pratiba-vertejama-ka-viduveja-2023)? Kādēļ krāpnieki turpina izkrāpt miljonus katru mēnesi (https://www.financelatvia.eu/dati/), dzenot ļaudis izmisumā, dziļākā nabadzībā un bezspēcīgā neticībā valsts pārvaldei?
Kādēļ Latvijas Bankas vadība savos vārdos pauž vienu, bet darbos vairs nav iedzīvotāju un uzņēmēju pusē cīņā par tiesībām uz izaugsmi, godīgumu, tiesiskumu? Kādēļ vairs neesam labais piemērs Baltijai, līderi starp Ziemeļvalstīm?
Tas liek apšaubīt, vai resursi tiek izmantoti efektīvi un vai prioritātes ir noteiktas pareizi. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kādi būs konkrētie ieguvumi, kuros tiklab var piedalīties attālināti, nepametot vietu pie darba galda Rīgā.
Turklāt pēdējā laikā pie sava darba galda vairāk nekā 50 darba stundas Aija atsēdējusi kursiņos, kuros, kā redzams programmā (https://www.itcilo.org/courses/financial-education-training-trainers-coaching-and-ilo-certification), malts viens un tas pats, Aijai jau labi zināmais un gadu no gada atkārtotais. Bet kursiņus par 1750 eiro un sertifikātu (eksāmeni vai citi pārbaudījumi nav bijuši jākārto), visticamāk, uzsauca Latvijas Banka.
Ir kritiski svarīgi, lai atbildīgās institūcijas sniegtu skaidrojumu par šādu atpūtas braucienu un kursiņu nepieciešamību un to, kā tas tieši veicinās finanšu zināšanas un uzlabos finanšu pratību Latvijā.
Izskatās, ka Latvijas Bankas esošā vadība gada (un tās prezidenta derīguma termiņa) beigās sūta skaidru signālu, ka iedzīvotāju intereses nav bankas vadības dienaskārtībā. Finanšu zināšanu un finanšu pratības līmenis valstī stagnē, krāpnieki turpina izkrāpt miljonus, bet šādas Aijas vairāk rūpējas par personīgajām ērtībām, kursiņiem un eksotiskiem ceļojumiem, nekā par reālu problēmu risināšanu.
Turklāt tuvojas Ziemassvētku laiks, kad daudzās mājās Latvijā svētku galdu klās pārtikas paku saturs, akcijas produkti ar vakardienas derīguma termiņu, ziedojumi un lietotas mantas dāvanu vietā – cerību vietā skumjas. Atcerēsimies kā ļaunu murgu 9 mēnešus ilgušo mokošas 20% inflācijas laiku – un Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis esot saglabāt cenu stabilitāti. Kurā realitātē? Kāda finanšu pratība, ja nav finanšu, ko prast?
Ikviens Latvijā sagaida no Latvijas Bankas vadības atbildīgu rīcību, kur prioritāte ir reālu problēmu risināšana, valsts ekonomiskā stabilitāte un iedzīvotāju labklājība nevis savas šaurās intereses un plato lejasdaļu sildīšana.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
