Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Farmācijas industrijas dāsni apmaksātā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Jaungada balle nodejota, taču jautājums par to, cik ētiska ir farmācijas kompāniju ziedošana ārstniecības iestādēm, kuras izmanto šo firmu piegādātos medikamentus un aparatūru, vai tie neslēpj kaudzi korupcijas risku, joprojām palicis neatbildēts. Arvien samazinoties valsts finansējumam medicīnai, kārdinājums pieņemt farmācijas kompāniju dāsnos ziedojumus tikai pieaug. Kāds Pietiek lasītājs vēstulē portālam uzsver, ka Vecgada balles svinēšana jau nu nekādā gadījumā nav tas lielākais grēks. Lasītājs norāda, ka sīkāka šo fondu finansējuma un finanšu shēmu izpēte atklātu šokējošus faktus. Pietiek nolēma sīkāk papētīt tieši lasītāja ierosināto fondu – Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības biedrību.

Lai gan pēdējo divu gadu finanšu pārskati nevalstiskām organizācijām ar ierēdņu gādību ir padarīti sabiedrībai slepeni, tomēr iepriekšējo gadu publiski pieejamās ziņas parāda, ka caur šo fondu ik gadu plūst vairāki simti tūkstoši latu. Tā, piemēram, 2007.gadā ziedojumos un dāvinājumos fonds saņēmis 282 tūkstošus latu, no kuriem iespaidīgi ziedojumi – 38 000 latu - nāca no medicīnas iekārtu ražotāja Arbor Medical korporācija. (Tieši ar šo kompāniju izcēlās skandāls par medicīnas iekārtu piegādi Sirds ķirurģijas centram, jo gandrīz miljonu latu vērto iekārtu kompānija uz Stradiņa slimnīcu, kurā darbojas Sirds ķirurģijas centrs, atveda vien uz mutiskas vienošanās pamata.) Tāpat krietnas summas - 26 tūkstošus un 21,5 tūkstošus latu - ziedojuši zāļu ražotāji attiecīgi Sanofi Aventis un Merck SHARP and DOHME IDEA INC. Taču ziedojumu summas līderis ar 61 tūkstoti latu ir biedrība "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome". Kā šīs labdarības organizācijas darbības mērķi oficiāli norādīti ebreju reliģiskās, sociālās un kopienas dzīves visu formu attīstīšana, labdarība un piedalīšanās sabiedrības integrācijā, par vienu no galvenajiem uzdevumiem Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome uzskata Holokausta upuru piemiņas saglabāšanu. Tātad – ne vārda par medicīnu un veselību.
 
Ne ar ko sliktāks nav bijis arī nākamais gads. Labdari Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības fondam 2008.gadā saziedoja 234 tūkstošus latu. Vislielākās summas - 36 un 31 tūkstošus latu - nāk no ārzemju kompānijām, proti, Īrijas zāļu ražotāju atbalsta kompānijas ICON PLC SOUTH COUNTY 012008 Latvijas MP un medicīnas iekārtu ražotāja Boston Scientific Nordic AB BE. Nākamie divi ir jau no 2007.gada zināmie vietējie labdari Arbor Medical korporācija un Sanofi Aventis ar 30 un 24,5 tūkstošiem latu. Līdzīgu summu - 23 tūkstošus latu - ziedoja zāļu un medicīnas materiālu vairumtirgotājs SIA Elvim. Un tieši šie ražotāji un piegādātāji ļoti bieži saņēmuši Stradiņa slimnīcas pasūtījumus.

Kur aiztek dāsnās tērcītes

Ne mazāk interesanti ielūkoties, kam tad šie iespaidīgie finanšu līdzekļi tiek tērēti. 2007.gada publiskais pārskats liecina, ka 265 tūkstošus latu tā tērējusi „statūtos paredzētiem mērķiem un uzdevumiem”, un šim pašam „cēlajam” mērķim 2008.gadā izlietoti 230 tūkstoši latu. Paša fonda darbības nodrošināšanai arī maksāts ne mazums – 2007.gadā administratīvajiem izdevumiem aizgājuši 26 tūkstoši, bet 2008.gadā – 23 tūkstoši.

Ja ieskatās finanšu izlietojuma atšifrējumā sīkāk, var uzzināt, ka 2007.gadā par 20 tūkstošiem latu apmācīti kardioloģijas speciālisti, par 17 tūkstošiem latu izveidots Akūta koronāra sindroma reģistrs, bet pārējās summas tērētas dažādiem pētnieciskiem darbiem. Kā var izlasīt pārskatā, gandrīz vienmēr vienīgais vai vadošais pētnieks bijis fonda vadītājs Andrejs Ērglis. Starp citu, tieši viņš arī apmācījis semināros kardiologus. Nevar noliegt, ka Andrejs Ērglis ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kardiologiem, viņam ir vērā ņemami sasniegumi (kā zināms, tieši viņš ar cilmes šūnu transplantāciju glābis ne vienu vien dzīvību, piedalījies unikālā aortas operācijā utt.), un tomēr viņa ciešā saistība ar farmācijas firmu un medicīnas iekārtu uzturētu organizāciju liek uzdot jautājumu, cik viņš ir neatkarīgs zāļu izvēlē saviem pacientiem un kādus pakalpojumus no viņa pretī vēlas saņemt dāsnie ziedotāji.

“I pašam, i sašam”

Andrejs Ērglis nenoliedz, ka farmācijas kompānijas ir ļoti ieinteresētas finansiāli atbalstīt Latvijas ārstus. Taču firmu ieinteresētība nav gluži tik sekla kā iegūt piegādes līgumu ar slimnīcu vai veicināt ārstu izrakstīt tieši konkrēta ražotāja zāles. Pārsvarā farmācijas kompānijas interesē pētījumi un statistika, proti, izmēģināt kādas zāles vai ārstēšanas metodi, un informācija par konkrētas slimības izplatību valstī. Profesionālās biedrības arī sniedz ekspertīzi par zālēm vai ārstēšanas metodi, un firmas ir ieinteresētas šādu saņemt, tādēļ ir gatavas maksāt. „Diskusijas par šo tematu norisinās visā pasaulē un tā situācija nav vienkārša. Ja es kā pētnieks esmu piedalījies kādā pētījumā, tad attīstīto valstu likumdošana prasa, lai tas obligāti tiktu norādīts, jo man nav tiesību piedalīties lēmumu pieņemšanā par konkrētā pētījuma rezultātu izmantošanu,” skaidro A.Ērglis. Turklāt pasaulē ir arī atsevišķu ražotāju finansētas klīnikas, taču tās pārsvarā ir privātas un pacients zina, ka šo medicīnas iestādi finansē konkrēta firma. Arī Lietuvā esot Siemens hospitālis.

Jautāts, kā īsti notiek naudas piesaistīšana biedrībai – vai farmācijas kompānijas pašas izrāda vēlmi atbalstīt vai arī biedrība lūdz naudu, A. Ērglis skaidro, ka process notiek abos virzienos. Ja firmu interesē pētījums, tā nāk pie profesionālās organizācijas, pasūta pētījumu un par to maksā. Ja biedrība vēlas savus biedrus sūtīt uz kādu kongresu vai mācībām, tad biedrība sūta vēstules farmācijas firmām un lūdz atbalstu. Par to, vai nauda tiek izspiesta no farmācijas kompānijām, A.Ērglis saka īsi: „Agrāk liku daudz vairāk galvu ķīlā...” Taču viņam šķiet absurdi, ka tolaik, kad firmu ziedojumi bez trokšņa nonāca pa tiešo ārstu kabatās un neviens par to nemaksāja nodokļus, it kā viss bija kārtībā. Tagad, kad process padarīts atklāts un nauda cirkulē caur fondiem un biedrībām, visi to redz un kļūst aizdomīgi - vai tikai tur nav interešu konflikta. Viņš ir pārliecināts, ka naudas došana caur fondu, nevis tieši ārstam, ir caurspīdīgāka un ieguvēji esot abi – gan farmācijas firmas, gan mediķi. „Ja nebūtu farmācijas firmu atbalsta, tad medicīnas attīstība Latvijā būtu apstājusies,” domā A.Ērglis.

Firmas esot filantropes

Farmācijas firmas, kuras ziedojušas gan A.Ērgļa vadītajam fondam, gan citām ar slimnīcām un mediķiem saistītām biedrībām, izliekas teju par altruistiskām filantropēm. Visas aptaujātās vienprātīgi apgalvo, ka ziedo fondiem tādēļ, ka vēlas, lai Latvijā attīstītos medicīna, bet uz jautājumu, kādēļ tad farmācijas kompānijai tā rūp Latvijas medicīnas attīstība, atbild ar pārmetošu pretjautājumu – vai tad jums neinteresē medicīnas attīstība un kas gan tajā ir slikts?

Dāsnās Arbor Medical korporācijas valdes locekle Dace Rātfeldere ir mazliet sapīkusi, ka viņai jāatbild uz šādiem jautājumiem: „Tā vietā, lai rakātos par sīkumiem, labāk būtu pētījuši, kādēļ Latvijā netiek nodrošināta ārstu pēcuniversitātes izglītība. Mēs ziedojam visiem fondiem, lai nav jāmaksā ārstiem tieši. Ziedoju fondiem, jo man slimnīcu vadītāji ir kategoriski teikuši, ka es nedrīkstu maksāt ārstiem tieši.” Kādēļ medicīnas preču un iekārtu piegādātājam ir tik svarīga Latvijas mediķu izglītība, D.Rātfeldere neatbild, vien turpina par ārstu izglītības nozīmīgumu: „ Eiropā katrai slimnīcai ir tālākizglītības budžets. Latvijā nav, bet ārstiem ir jāmācās, tādēļ arī nepieciešami ziedojumi. Lai strādātu par ārstu, tāpat kā armijā, regulāri jāiet mācīties.” Turklāt, pēc D.Rātfelderes teiktā, pilnīgi visas Latvijā strādājošās farmācijas un medicīnas preču kompānijas ziedo fondiem.

Savukārt Pfizer Luxembourg Sarl Latvijas filiāles medicīniskā direktore Marika Tetere skaidri norāda, ka biedrības lūdz naudu un tikai pēc tam firma to piešķir. Par izspiešanu gan viņa to negribētu nosaukt. „Mēs saņemam dokumentu, kurā teikts, ka nauda tiks izmantota izglītības mērķiem. Līdz santīmam visu nevar izkontrolēt.” Un arī šai firmai rūp, „lai Latvijā būtu izglītota sabiedrība, izglītoti ārsti”.
 
Arī GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits skaidro, ka nauda uz fondiem ceļo pēc pašu fondu pieprasījumiem, nevis kompānijas iniciatīvas: „GSK izvērtē un piešķir ziedojumus saskaņā ar korporatīvi apstiprināto ziedošanas kārtību – tikai tad, ja attiecīgā organizācija ir iesniegusi rakstisku pieprasījumu šādam dāvinājumam vai ziedojumam.” Baumas par naudas izspiešanu viņš nav gatavs komentēt.

Zāļu ražotāja Bayer OÜ korporatīvo komunikāciju menedžeris Eike Kingsepps savukārt ir pārliecināts, ka nevalstiskajām organizācijām, kurām firma ziedo Latvijā, nav nekāda sakara ar slimnīcām un droši vien līdz šā farmācijas milža galvas mītnei Latvijas vietējais stāsts par Austrumu slimnīcas ballēšanos nav nonācis.

Savukārt Les Laboratoires SERVIER neslēpj, ka caur ziedojumiem ieguvēji ir paši. „Ziedojot organizācijām un zinātniskajām biedrībām, kas darbojas kardiovaskulāro (KV) slimību izpētes jomā, mēs palīdzam iegūt objektīvu un aktuālu informāciju par KV saslimstību un mirstību valstī un kā aprūpes dalībnieks realizējam savu misiju iedzīvotāju labākas KV veselības labā,” lozungu sava skaidrojuma galā neaizmirst piemetināt kompānijas pārstāve Jana Zeltiņa. „Reģistri ir neatsverami datu avoti, lai izprastu, kā notiek slimību attīstība, kāda ir ārstēšanas taktika, komplikāciju izplatība, riska faktori u.c. Piemēram, pēc reģistra datiem ir zināms, ka pacientiem ar koronāro sirds slimību 24% gadījumu ir bijusi agrīna koronārā sirds slimība ģimenes anamnēzē, ārstēta hipertensija - 22% gadījumu, dislipidēmija - 94% gadījumu, smēķēšanu turpina 18% pacientu, 40% ir atmetuši smēķēšanu, vidējais asinsspiediens šiem pacientiem ir 138/83 mm Hg; 50% pacientu ir pensionāri. No visiem pacientiem ar koronāro sirds slimību 47% ir stenokardijas lēkmes, savukārt 30% pacientu - sirdsdarbības frekvence ir virs 70 sit. min., kas uzskatāma par riska faktoru.”

Puslīdz skaidrs, ka, par savu naudu iegūstot caur fondu šādus datus, kompānijai nav grūti saprast, kādas zāles un cik daudz piegādāt Latvijai un uz kuriem „vājajiem punktiem” uzspiest, lai pārliecinātu, ka viņu ražotās zāles Latvijā ir vajadzīgas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...