Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Farmācijas industrijas dāsni apmaksātā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Jaungada balle nodejota, taču jautājums par to, cik ētiska ir farmācijas kompāniju ziedošana ārstniecības iestādēm, kuras izmanto šo firmu piegādātos medikamentus un aparatūru, vai tie neslēpj kaudzi korupcijas risku, joprojām palicis neatbildēts. Arvien samazinoties valsts finansējumam medicīnai, kārdinājums pieņemt farmācijas kompāniju dāsnos ziedojumus tikai pieaug. Kāds Pietiek lasītājs vēstulē portālam uzsver, ka Vecgada balles svinēšana jau nu nekādā gadījumā nav tas lielākais grēks. Lasītājs norāda, ka sīkāka šo fondu finansējuma un finanšu shēmu izpēte atklātu šokējošus faktus. Pietiek nolēma sīkāk papētīt tieši lasītāja ierosināto fondu – Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības biedrību.

Lai gan pēdējo divu gadu finanšu pārskati nevalstiskām organizācijām ar ierēdņu gādību ir padarīti sabiedrībai slepeni, tomēr iepriekšējo gadu publiski pieejamās ziņas parāda, ka caur šo fondu ik gadu plūst vairāki simti tūkstoši latu. Tā, piemēram, 2007.gadā ziedojumos un dāvinājumos fonds saņēmis 282 tūkstošus latu, no kuriem iespaidīgi ziedojumi – 38 000 latu - nāca no medicīnas iekārtu ražotāja Arbor Medical korporācija. (Tieši ar šo kompāniju izcēlās skandāls par medicīnas iekārtu piegādi Sirds ķirurģijas centram, jo gandrīz miljonu latu vērto iekārtu kompānija uz Stradiņa slimnīcu, kurā darbojas Sirds ķirurģijas centrs, atveda vien uz mutiskas vienošanās pamata.) Tāpat krietnas summas - 26 tūkstošus un 21,5 tūkstošus latu - ziedojuši zāļu ražotāji attiecīgi Sanofi Aventis un Merck SHARP and DOHME IDEA INC. Taču ziedojumu summas līderis ar 61 tūkstoti latu ir biedrība "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome". Kā šīs labdarības organizācijas darbības mērķi oficiāli norādīti ebreju reliģiskās, sociālās un kopienas dzīves visu formu attīstīšana, labdarība un piedalīšanās sabiedrības integrācijā, par vienu no galvenajiem uzdevumiem Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome uzskata Holokausta upuru piemiņas saglabāšanu. Tātad – ne vārda par medicīnu un veselību.
 
Ne ar ko sliktāks nav bijis arī nākamais gads. Labdari Latvijas Invazīvās kardioloģijas attīstības fondam 2008.gadā saziedoja 234 tūkstošus latu. Vislielākās summas - 36 un 31 tūkstošus latu - nāk no ārzemju kompānijām, proti, Īrijas zāļu ražotāju atbalsta kompānijas ICON PLC SOUTH COUNTY 012008 Latvijas MP un medicīnas iekārtu ražotāja Boston Scientific Nordic AB BE. Nākamie divi ir jau no 2007.gada zināmie vietējie labdari Arbor Medical korporācija un Sanofi Aventis ar 30 un 24,5 tūkstošiem latu. Līdzīgu summu - 23 tūkstošus latu - ziedoja zāļu un medicīnas materiālu vairumtirgotājs SIA Elvim. Un tieši šie ražotāji un piegādātāji ļoti bieži saņēmuši Stradiņa slimnīcas pasūtījumus.

Kur aiztek dāsnās tērcītes

Ne mazāk interesanti ielūkoties, kam tad šie iespaidīgie finanšu līdzekļi tiek tērēti. 2007.gada publiskais pārskats liecina, ka 265 tūkstošus latu tā tērējusi „statūtos paredzētiem mērķiem un uzdevumiem”, un šim pašam „cēlajam” mērķim 2008.gadā izlietoti 230 tūkstoši latu. Paša fonda darbības nodrošināšanai arī maksāts ne mazums – 2007.gadā administratīvajiem izdevumiem aizgājuši 26 tūkstoši, bet 2008.gadā – 23 tūkstoši.

Ja ieskatās finanšu izlietojuma atšifrējumā sīkāk, var uzzināt, ka 2007.gadā par 20 tūkstošiem latu apmācīti kardioloģijas speciālisti, par 17 tūkstošiem latu izveidots Akūta koronāra sindroma reģistrs, bet pārējās summas tērētas dažādiem pētnieciskiem darbiem. Kā var izlasīt pārskatā, gandrīz vienmēr vienīgais vai vadošais pētnieks bijis fonda vadītājs Andrejs Ērglis. Starp citu, tieši viņš arī apmācījis semināros kardiologus. Nevar noliegt, ka Andrejs Ērglis ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kardiologiem, viņam ir vērā ņemami sasniegumi (kā zināms, tieši viņš ar cilmes šūnu transplantāciju glābis ne vienu vien dzīvību, piedalījies unikālā aortas operācijā utt.), un tomēr viņa ciešā saistība ar farmācijas firmu un medicīnas iekārtu uzturētu organizāciju liek uzdot jautājumu, cik viņš ir neatkarīgs zāļu izvēlē saviem pacientiem un kādus pakalpojumus no viņa pretī vēlas saņemt dāsnie ziedotāji.

“I pašam, i sašam”

Andrejs Ērglis nenoliedz, ka farmācijas kompānijas ir ļoti ieinteresētas finansiāli atbalstīt Latvijas ārstus. Taču firmu ieinteresētība nav gluži tik sekla kā iegūt piegādes līgumu ar slimnīcu vai veicināt ārstu izrakstīt tieši konkrēta ražotāja zāles. Pārsvarā farmācijas kompānijas interesē pētījumi un statistika, proti, izmēģināt kādas zāles vai ārstēšanas metodi, un informācija par konkrētas slimības izplatību valstī. Profesionālās biedrības arī sniedz ekspertīzi par zālēm vai ārstēšanas metodi, un firmas ir ieinteresētas šādu saņemt, tādēļ ir gatavas maksāt. „Diskusijas par šo tematu norisinās visā pasaulē un tā situācija nav vienkārša. Ja es kā pētnieks esmu piedalījies kādā pētījumā, tad attīstīto valstu likumdošana prasa, lai tas obligāti tiktu norādīts, jo man nav tiesību piedalīties lēmumu pieņemšanā par konkrētā pētījuma rezultātu izmantošanu,” skaidro A.Ērglis. Turklāt pasaulē ir arī atsevišķu ražotāju finansētas klīnikas, taču tās pārsvarā ir privātas un pacients zina, ka šo medicīnas iestādi finansē konkrēta firma. Arī Lietuvā esot Siemens hospitālis.

Jautāts, kā īsti notiek naudas piesaistīšana biedrībai – vai farmācijas kompānijas pašas izrāda vēlmi atbalstīt vai arī biedrība lūdz naudu, A. Ērglis skaidro, ka process notiek abos virzienos. Ja firmu interesē pētījums, tā nāk pie profesionālās organizācijas, pasūta pētījumu un par to maksā. Ja biedrība vēlas savus biedrus sūtīt uz kādu kongresu vai mācībām, tad biedrība sūta vēstules farmācijas firmām un lūdz atbalstu. Par to, vai nauda tiek izspiesta no farmācijas kompānijām, A.Ērglis saka īsi: „Agrāk liku daudz vairāk galvu ķīlā...” Taču viņam šķiet absurdi, ka tolaik, kad firmu ziedojumi bez trokšņa nonāca pa tiešo ārstu kabatās un neviens par to nemaksāja nodokļus, it kā viss bija kārtībā. Tagad, kad process padarīts atklāts un nauda cirkulē caur fondiem un biedrībām, visi to redz un kļūst aizdomīgi - vai tikai tur nav interešu konflikta. Viņš ir pārliecināts, ka naudas došana caur fondu, nevis tieši ārstam, ir caurspīdīgāka un ieguvēji esot abi – gan farmācijas firmas, gan mediķi. „Ja nebūtu farmācijas firmu atbalsta, tad medicīnas attīstība Latvijā būtu apstājusies,” domā A.Ērglis.

Firmas esot filantropes

Farmācijas firmas, kuras ziedojušas gan A.Ērgļa vadītajam fondam, gan citām ar slimnīcām un mediķiem saistītām biedrībām, izliekas teju par altruistiskām filantropēm. Visas aptaujātās vienprātīgi apgalvo, ka ziedo fondiem tādēļ, ka vēlas, lai Latvijā attīstītos medicīna, bet uz jautājumu, kādēļ tad farmācijas kompānijai tā rūp Latvijas medicīnas attīstība, atbild ar pārmetošu pretjautājumu – vai tad jums neinteresē medicīnas attīstība un kas gan tajā ir slikts?

Dāsnās Arbor Medical korporācijas valdes locekle Dace Rātfeldere ir mazliet sapīkusi, ka viņai jāatbild uz šādiem jautājumiem: „Tā vietā, lai rakātos par sīkumiem, labāk būtu pētījuši, kādēļ Latvijā netiek nodrošināta ārstu pēcuniversitātes izglītība. Mēs ziedojam visiem fondiem, lai nav jāmaksā ārstiem tieši. Ziedoju fondiem, jo man slimnīcu vadītāji ir kategoriski teikuši, ka es nedrīkstu maksāt ārstiem tieši.” Kādēļ medicīnas preču un iekārtu piegādātājam ir tik svarīga Latvijas mediķu izglītība, D.Rātfeldere neatbild, vien turpina par ārstu izglītības nozīmīgumu: „ Eiropā katrai slimnīcai ir tālākizglītības budžets. Latvijā nav, bet ārstiem ir jāmācās, tādēļ arī nepieciešami ziedojumi. Lai strādātu par ārstu, tāpat kā armijā, regulāri jāiet mācīties.” Turklāt, pēc D.Rātfelderes teiktā, pilnīgi visas Latvijā strādājošās farmācijas un medicīnas preču kompānijas ziedo fondiem.

Savukārt Pfizer Luxembourg Sarl Latvijas filiāles medicīniskā direktore Marika Tetere skaidri norāda, ka biedrības lūdz naudu un tikai pēc tam firma to piešķir. Par izspiešanu gan viņa to negribētu nosaukt. „Mēs saņemam dokumentu, kurā teikts, ka nauda tiks izmantota izglītības mērķiem. Līdz santīmam visu nevar izkontrolēt.” Un arī šai firmai rūp, „lai Latvijā būtu izglītota sabiedrība, izglītoti ārsti”.
 
Arī GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits skaidro, ka nauda uz fondiem ceļo pēc pašu fondu pieprasījumiem, nevis kompānijas iniciatīvas: „GSK izvērtē un piešķir ziedojumus saskaņā ar korporatīvi apstiprināto ziedošanas kārtību – tikai tad, ja attiecīgā organizācija ir iesniegusi rakstisku pieprasījumu šādam dāvinājumam vai ziedojumam.” Baumas par naudas izspiešanu viņš nav gatavs komentēt.

Zāļu ražotāja Bayer OÜ korporatīvo komunikāciju menedžeris Eike Kingsepps savukārt ir pārliecināts, ka nevalstiskajām organizācijām, kurām firma ziedo Latvijā, nav nekāda sakara ar slimnīcām un droši vien līdz šā farmācijas milža galvas mītnei Latvijas vietējais stāsts par Austrumu slimnīcas ballēšanos nav nonācis.

Savukārt Les Laboratoires SERVIER neslēpj, ka caur ziedojumiem ieguvēji ir paši. „Ziedojot organizācijām un zinātniskajām biedrībām, kas darbojas kardiovaskulāro (KV) slimību izpētes jomā, mēs palīdzam iegūt objektīvu un aktuālu informāciju par KV saslimstību un mirstību valstī un kā aprūpes dalībnieks realizējam savu misiju iedzīvotāju labākas KV veselības labā,” lozungu sava skaidrojuma galā neaizmirst piemetināt kompānijas pārstāve Jana Zeltiņa. „Reģistri ir neatsverami datu avoti, lai izprastu, kā notiek slimību attīstība, kāda ir ārstēšanas taktika, komplikāciju izplatība, riska faktori u.c. Piemēram, pēc reģistra datiem ir zināms, ka pacientiem ar koronāro sirds slimību 24% gadījumu ir bijusi agrīna koronārā sirds slimība ģimenes anamnēzē, ārstēta hipertensija - 22% gadījumu, dislipidēmija - 94% gadījumu, smēķēšanu turpina 18% pacientu, 40% ir atmetuši smēķēšanu, vidējais asinsspiediens šiem pacientiem ir 138/83 mm Hg; 50% pacientu ir pensionāri. No visiem pacientiem ar koronāro sirds slimību 47% ir stenokardijas lēkmes, savukārt 30% pacientu - sirdsdarbības frekvence ir virs 70 sit. min., kas uzskatāma par riska faktoru.”

Puslīdz skaidrs, ka, par savu naudu iegūstot caur fondu šādus datus, kompānijai nav grūti saprast, kādas zāles un cik daudz piegādāt Latvijai un uz kuriem „vājajiem punktiem” uzspiest, lai pārliecinātu, ka viņu ražotās zāles Latvijā ir vajadzīgas.

Novērtē šo rakstu:

41
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...