Kas īsti notiek „bezkompromisu tiesiskuma” ieviesēja pārraudzībā esošajā iestādē?
Pietiek lasītāja12.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms neilga laika Rīgas Centrālcietuma priekšnieks Raivis Runcis uzsāka sen solītās represijas pret ieslodzītajiem "trauksmes cēlējiem". Represiju sākums bija kāda ieslodzītā sodīšana (ziņojums formāli sastādīts par it kā sezonai neatbilstošu apģērbu fizisko aktivitāšu laikā, t.i. ieslodzītais cilāja svarus T-kreklā) par atļaušanos sūdzēties par apzinātu inficēšanu ar Covid-19.
2021. gada 17. decembrī trīs Covid-19 pozitīvi 5. korpusā mītošie notiesātie tika ievietoti kamerā pie pilnīgi veseliem notiesātajiem (9 cilvēkiem) kā rezultātā dažu dienu laikā saslima vēl seši veselie notiesātie. Acīmredzot cietuma vadības mērķis ir panākt visu notiesāto personu izslimošanu.
Ilgi negaidot cietuma priekšnieks šā gada 11. janvārī uzdeva saviem padotajiem "trauksmes cēlējam" sastādīt vēl vienu ziņojumu. Protams šie ziņojumi ir pārsūdzami tomēr pārsūdzības process ir ilgstošs un tā laikā piemērotā soda darbība ir spēkā. Minētais nozīmē, ka notiesātais nevar pretendēt uz soda režīma mīkstināšanu, kamēr sods ir spēkā. Šādas VDK laika metodes nolūkā apklusināt sistēmai nevēlamu elementu ir ierasta lieta šajā cietumā.
Šā gada 5. janvārī cietuma priekšnieka uzdevumā tika sastādīts ziņojums kādam cietuma 5. korpusa notiesātajam, kurš bija atļāvies iebilst pret cietuma slikto Covid-19 izplatības pārvaldību. Minētais notiesātais ir kungs gados, kurš, jūtot absolūtu beztiesiskumu, patvaļu un likumu ignoranci no cietuma vadības puses, nolēma izdarīt pašnāvību pakaroties. Tikai veiksmīgas sakritības pēc viņu paspēja glābt cits notiesātais. Tika izsaukta ātrā palīdzība, jo šis notiesātais atradās bezsamaņas stāvoklī.
Šis ir tikai viens no daudzajiem gadījumiem kad ieslodzītie, jūtot absolūtu bezspēcību pret cietumā valdošo visatļautību, izšķiras par pašnāvības mēģinājumu. Šī pati vadība valdīja Brasas cietumā, kad visai dīvainos apstākļos no dzīves aizgāja pietiekami vesels, tomēr visādi neērts notiesātais Vents Kraslovskis, kurš bija darījis zināmas daudzas cietuma vadības īstenotas kriminālās shēmas.
Cietuma priekšnieks caur saviem padotajiem ir norâdījis, ka "trauksmes cēlēji" tiks sodīti, ja tie atļausies sūdzēties par cietuma vadību. Neapšaubāmi ir saskatāmas dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes, jo par vienu un to pašu rīcību (piemēram, vizītkartes nesāšanu cietuma veikalā iegādātā speciālā ietvarā) tiek sastādīts ziņojums tieši un vienīgi notiesātajam, kurš atklāj cietuma vadības pretlikumīgo rīcību, savukārt pārējiem vairākiem desmitiem notiesāto ne.
Cik zemiskam un vājam ir jābūt cilvēkam, lai atriebtos un vajātu par patiesību!? Necik senajā intervijā nu jau bijusī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece I. Spure apgalvoja, ka cietumu pārvaldība vairs nav tāda kā 20 gadus atpakaļ. Un tiešām nav gan, tā ir vēl sliktāka. Ja cietuma priekšnieks var vajāt ieslodzīto par domu, apziņu vai vārdu, tad necik tālu no GULAG laika vadības stila neesam tikuši.
Pēc pašu cietuma darbinieku vārdiem katru dienu cietuma priekšnieks uzdod izpildīt ziņojumu plānu, t.i. uzraugiem ir jāsastāda noteikts ziņojumu skaits, - par ko un kā, nav būtiski, būtisks ir skaits - plāna izpilde.
Varbūt ir pienācis laiks realizēt piesaukto "bezkompromisa tiesiskumu" un tomēr pārbaudīt, kas tad īsti notiek šī tiesiskuma ieviesēja pārraudzībā esošajā iestādē!?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
