Kas jāzina par “Juglas Mitsubishi” tehnisko stāvokli un Andra Kulberga politisko nākotni
Pietiek lasītājs10.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzmanīgi izlasot vairāk nekā 70 komentārus zem mana teksta par drošas braukšanas cienītāju Andri Kulbergu, biju spiests atzīt, ka lielais vairums no tiem ir emociju izpausmes, kurām nav nekāda sakara ar apspriežamā ceļu satiksmes negadījuma patiesajiem apstākļiem. Tajā pašā laikā atsevišķi viedokļi mani pārsteidza ar savu piezemētību. Tie sniedza kaut kādu mierīgumu, kas lika aizdomāties – vai varbūt tā arī bija?
Piemēram, šis: „Whatup grupā/s klejoja šī Evo zinātāji un galīgi nebrīnījās, par šādām sekām, jo auto esot bijis "konstruktors" ... VIN numurs iemetināts šībi no cita auto, tālāk spriediet paši. ... P.s. aplūkojot šī auto info e.csdd, tehniskās apskates bija kā zobu sāpes...”
Cik šis pieņēmums atbilst realitātei, teksta beigās mums atbildēs pats Andris. Bet pirms tam varam sīkāk aplūkot dažas detaļas, kas bez Andra palīdzības sniedz atbildes uz daudz vairāk jautājumu, nekā var iedomāties.
KRĀSA. Skatoties uz automašīnas motora pārsegu (foto), uzreiz redzams špakteles slānis, turklāt ne īpaši vecs. Arī jāpievērš uzmanība tam, kā nolobījās krāsa tajā pašā pārsega vietā. Parasti, kad nolobās lieli krāsas gabali, tas liecina, ka detaļai pirms krāsošanas bija uzklāta špaktele. Ņemot vērā, ka šī automašīna Andrim pieder jau daudzus gadus, ir ļoti pamatoti pieņemt, ka pārsegs tika nokrāsots jau viņa īpašumā un ka šī automašīna jau vismaz vienu reizi pirms Juglas avārijas ir iekļuvusi frontālā sadursmē.
Interesanti ir arī tas, ka uz iespiestajām vadītāja durvīm ļoti labi redzams, ka zem sarkanās krāsas ir uzklāta melna krāsa un tikai zem tās ir metāls, no kura ir izgatavotas durvis (foto). Šis fakts ir interesants galvenokārt tāpēc, ka sarkanā krāsa tāpat kā uz pārsega atkal nolobījās lielos gabalos, kamēr melnā krāsa palika gandrīz pilnībā savā vietā. Tas viss liek domāt, ka vadītāja durvis visdrīzāk nav no šīs mašīnas un tās arī ir tikušas pārkrāsotas.
SĒDEKĻI. Neskatoties uz to, ka Andra Evo 6 auto sēdekļiem ir gandrīz identisks tonis tiem, kas nākuši no rūpnīcas, patiesībā šie sēdekļi nav oriģināli. Andra Evo 6 automašīnā bija sēdekļi no jaunākās paaudzes – Evo 7 (foto).
Acīmredzamais sēdekļu nomaiņas fakts ir svarīgs, jo sēdekļus no Evo 7 uz Andra mašīnu bez modifikācijām uzstādīt nav iespējams. Labākajā gadījumā ir nepieciešams pilnveidot skrējējus. Sliktākajā gadījumā skrējējus vajag metināt, kas ir pretrunā ar likumu, un, ja esi vienkāršs mirstīgais, tad ar metinātiem sēdekļa skrējējiem tehnisko apskati nekad mūžā nedabūsi.
GAISA SPILVENI. Oriģinālajā komplektācijā Andra automašīna ir aprīkota ar diviem drošības spilveniem (foto). Tajā pašā laikā fotogrāfijās no negadījuma vietas nostrādājuši spilveni nemaz nav redzami.
Nedaudz padziļināti papētot fotogrāfijas, var redzēt ka pasažiera drošības spilvens absolūti noteikti nenostrādāja, par ko liecina vesels spilvena plastmasas pārsegs (foto). Tas, neskatoties uz to, ka tāda spēka sadursmēs strādājošie pasažiera spilveni darbojas absolūti vienmēr.
Tāpat neatradu nevienu fotogrāfiju, kurā būtu redzama stūre un pēc kuras būtu iespējams noteikt, vai negadījuma laikā nostrādāja vadītāja drošības spilvens. Glābēji viennozīmīgi stūri nozāģēja, lai Andri dabūtu ārā no mašīnas. Taču fakts, ka nekur nevar atrast ne pašas stūres, ne plīsušā vadītāja drošības spilvena fotogrāfijas, liek domāt, ka vai nu automašīnai bija uzstādīta nelegāla rallija stūre bez spilvena, vai spilveni bija atslēgti/noņemti.
Ir vērts atzīmēt, ka rallija automašīnām, kuru vadīja Andris, gaisa spilveni faktiski vienmēr mistiski pazūd. Šīs mašīnas pastāvīgi tiek darbinātas ārkārtas apstākļos, un drošības sistēmu klātbūtne ievērojami sarežģī un palielina mašīnu remonta izmaksas. Tāpēc rallija automašīnas īpašnieka un rallija braucēja ar 20 gadu stāžu arguments "Goda vārds, nezināju, ka drošības spilveni ir atslēgti/noņemti!" šķiet ārkārtīgi neticams.
Nu, un ķirsītis uz tortes ir šīs nabagas miskastes apraksts, ko pirms kādiem diviem gadiem Instagramā sniedza pats Andris (foto): „Šis jau sen pie manis, tikai nesen aizlaists pensijā no sacensību trasēm un atgriezsts uz ielas braukšanu (emodži ar smieklu asarām).”
No visa iepriekš minētā varam viennozīmīgi secināt, ka Whatsapp grupu Evo zinātāju viedoklis par Andra satiksmei bīstamo konstruktoru un brīnumaino tehniskās apskates iziešanu ir patiess, jo tas atspoguļo acīmredzamus faktus. Ņemot vērā, ka šis komentārs izrādījās nenoliedzama patiesība, liekot pamatīgi apšaubīt policijas pieņemtā lēmuma objektivitāti, jājautā - cik liela ir iespējamība, ka patiess ir arī šis Pietiek lasītāja komentārs: „Viņš (A.Kulbergs) nevienam nav pateicis, ka pēc divām nedēļām pēc avārijas tika nomainīts inspektors un uzreiz pēc dažām dienām viņš jau bijis ka cietušais.”
Taču traģiskākais šajā stāstā jau nav tas, ka Andris dižojas ar to, kā brauc ar 285 km/h ātrumu, un ne tas, ka viņš publiski atzīstas, ka pa Latvijas ceļiem vadījis sarūsējušu sili, kuru pirms tam ilgus gadus pēc kārtas slepkavoja rallija trasēs.
Traģiskākais var būt tas, ka Saeimā tika ievēlēts daudzsološs nelietis, kuru prese dēvē par satiksmes ministra amata kandidātu un pret kuru, kā man šķiet, pareiziem cilvēkiem jau ir ložu necaurlaidīgs kompromāts. Ja tas nav scenārijs kārtējiem episkiem veiksmes stāstiem, tad es nezinu, kas ir.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
