Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir nelikumīgs bezsaistē, tam jābūt nelikumīgam arī tiešsaistē – ar uzdevumu identificēt un ieteikt nepieciešamo likumdošanu šī principa īstenošanai, Eiropas Parlamentā 2020. gada rudenī tika izveidota īpašā komiteja, kas pēta ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju.

Pusotra gada laikā ir uzklausīti vairāk nekā simts ekspertu un esmu sagatavojusi Parlamenta ziņojumu, ko nosacīti var dalīt divās daļās – vienā mēs "nosakām diagnozi", konstatējam kas, kur, kad, kāpēc, kas trūkst utt., bet otrajā "izrakstām zāles" jeb apkopojam ieteikumus rīcībai un iezīmējām jomas, kurās nepieciešams papildināt esošos vai pieņemt jaunus likumdošanas aktus.

Citiem vārdiem, tie ir Parlamenta priekšlikumi ES dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus demokrātijai un cīnītos pret trešo valstu īstenotām dezinformācijas kampaņām, kuru mērķis ir kaitēt Eiropas Savienībai, to šķelt.

Digitālo pakalpojumu likums – ko tas risina un kas palicis ārpus likumdošanas ietvara?

Janvāra plenārsēdē Eiropas Parlaments apstiprināja vienu no šī sasaukuma būtiskākajiem likumdošanas projektiem – Digitālo pakalpojumu likumu. Lai arī pilnībā apzināmies, ka likumdošana ar tehnoloģiju attīstības ātrumu sacensties nevar – tas ir kā ar sacīkšu mašīnu censties noskriet kosmosa kuģi, šī likuma uzmanības centrā ir izpratnes un noturības veidošana sabiedrībā.

Tas ir pamats, uz kura attīstīt nākamos likumdošanas soļus un veidot drošu informatīvo telpu, kurā platformas ir atbildīgas par manipulācijām ar algoritmiem un sabiedrība spēj atpazīt manipulācijas digitālajā vidē. Likums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka dod skaidru signālu – ES ir gatava un spēj izveidot skaidrus un saistošus noteikumus informācijas apritei tiešsaistē un gatava uzņemties līdera lomu globālas tiešsaistes likumdošanas sistēmas radīšanā.

Digitālā pakalpojuma likuma būtība ir veidot vienotus nosacījumus ES dalībvalstīs, kas definē digitālo pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, lai lietotājiem būtu pieejama droša un pārskatāma interneta vide. Šī likuma centrā ir tā dēvētais nelegālais saturs, kura izskaušanai ir paredzēti nosacījumi, cik ātri un kādā veidā šāds saturs ir jāpazīst, jāiezīmē un jānobloķē, kā par to ir jāinformē satura radītājs un izplatītājs, kādi sodi paredzēti tiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri šos noteikumus neievēros.

Digitālo pakalpojumu likums nosaka prasības tiešsaistes platformām saistībā ar algoritmiem un citiem saturu rediģējošajiem mehānismiem – tām būs nepārprotamā valodā un ērti pieejamā formā jāapraksta savu ieteikumu sistēmu algoritmi, tāpat tām būs pienākums izvērtēt riskus, arī tos, kas ir saistīti ar ļaunprātīgu saturu un dezinformāciju.

Tomēr kopumā ļaunprātīga satura izskaušana palikusi ārpus Digitālo pakalpojumu likuma regulējuma, jo tā izplūdusī forma neļaujas legālai konkrētībai. Taču tieši ļaunprātīgs saturs veido dezinformācijas kampaņu kritisko masu, ar kuru veikli manipulējot un ar ko daloties var ātri sasniegt konkrētu, krimināli sodāmu rezultātu.

Piemēram, apšaubot vēlēšanu norises likumību un aicinot cilvēkus rīkoties, kā 2021. gada sākumā, kad vēlēšanās zaudējušais prezidents Donalds Tramps sakūdīja savus atbalstītājus uz grautiņu ASV Kapitolijā. Cilvēka dzīvība ir bijusi cena, kas maksāta par Covid-19 pandēmijas laikā plaši sazēlušām ļaunprātīgajām sazvērestības teorijām pret vakcināciju, izplatot nepatiesus vai no konteksta izrautus faktus, attēlus un video montāžas, kas stiprina antivakcīnu kustību.

Digitālo pakalpojumu likums ir tikai viens ķieģelītis interneta vides sakārtošanā – svarīgs solis pareizajā virzienā, taču ne pietiekams. Tam jāiet roku rokā ar spēcīgu Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kuram ir trīs galvenie uzdevumi – atbalstīt brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un apkarot dezinformāciju.

Līdzsvars starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību

Uzdevums ierobežot ļaunprātīgu saturu, vienlaikus ievērojot vārda brīvības principu, ir un būs nozīmīgs izaicinājums. Interneta platformu, tai skaitā sociālo tīklu ietekme uz sabiedrību ir milzīga, bet koordinācija šajā vidē ir nepietiekama, lai nepieļautu to izmantošanu pret mums pašiem. Tā ir globāla problēma, un Eiropas Savienība šobrīd ir uzņēmusies līderību spēles noteikumu veidošanā drošai digitālajai telpai.

Tas, ko mēs redzam sociālajos medijos, ir tikai aisberga redzamā daļa, aiz kuras slēpjas milzīgi finanšu resursi un ģeopolitiskās intereses. Šis arī ir viens no galvenajiem apsvērumiem, kādēļ nevaram ļaut lielajām tehnoloģiju kompānijām izlemt, kas ir likumīgs un kas nav, kas ir demokrātisks un kas nav. Tas ir politikas veidotāju uzdevums – radīt visaptverošu likumdošanas bāzi, balstoties demokrātijas un tiesiskuma vērtību sistēmā.

Daudz rekomendāciju, kas iekļautas manā ziņojumā, prasīs esošās likumdošanas labojumus vai jaunu likumu radīšanu. Viena no lietām, kas noteikti ir jāpanāk – lai sociālo tīklu platformas būtu atbildīgas par saturu, kas tajās tiek publicēts, un lai būtu caurspīdīgs mehānisms, ar kādu notiek informācijas tālāka izplatīšana, lai būtu caurskatāmība par to, kā platformas ievāc, uzglabā, apmaina, pārdod datus par simtiem miljonu ES pilsoņu. Caurspīdīgums un atbildība šajā situācijā ir ļoti cieši saistīti. Grūtības, ar ko saskaramies pirmkārt, ir – kā atrast līdzsvaru starp brīvībām, kas ir Eiropas Savienības pamatu pamats, un ierobežošanu, atbildību un arī sodīšanu jeb sankcijām.

Viena no lietām, kas ir absolūti nepieciešama – tradicionālajiem medijiem jāsaņem no Eiropas Savienības pastāvīgs finansiāls atbalsts. Bez tā sociālo mediju mirguļojošajā pasaulē, kas galvenokārt pelna uz reklāmas rēķina, profesionālajiem medijiem neizdzīvot. Bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai, bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, ārkārtīgi svarīga loma ir tradicionālajiem medijiem.

Novērtē šo rakstu:

14
192

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...