Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) Ilgtspējīga biznesa centra veiktais ikgadējais pētījums*, Latvijā 2020. gadā ēnu ekonomika Latvijā palielinājusies līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt ēnu ekonomikas īpatsvaram pēdējos gados ir tendence pieaugt. Kāpēc tas tā ir, ir liels jautājums, jo savulaik tieši ēnu ekonomikas apkarošanai tika izveidota Ēnu ekonomikas padome, kuras galvenais uzdevums ir izstrādāt efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tāpēc būtu vērts meklēt atbildes, kāpēc valstij ar ēnu apkarošanu nesokas tik labi, kā gribētos.

Ēnu ekonomika ir globāla parādība, kas veicina virkni sociālu problēmu un neiekasētus nodokļus. Šī problēma nav nekāds retums arī Latvijā, taču gribas uzdot jautājumus un saņemt atbildes, kāpēc ēnu ekonomikas statistikas līkne nevis krītas, bet kāpj?

Vai viss kārtībā ar plānošanu?

Te uzreiz jājautā, kas notiek ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kurš ir galvenais stratēģiskais dokuments, kam jāsniedz atbildes, kā valsts grasās samazināt ēnu ekonomiku.

Tā kā iepriekšējais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns bija paredzēts laika periodam līdz 2020. gadam, tad loģiski šķistu, ka 2020. gadā ir pieņemts jaunais plāns. Šobrīd, kad 2022. gads jau ir teju pusē un līdz plāna izpildei palikuši astoņi mēneši, uzzinājām, ka valdība šī gada 23. martā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021. - 2022.gadam.

Labāk vēlāk nekā nekad, bet vai tas nav mazliet komiski? Vai plāns, kas paredzēts 2021. un 2022. gadam, nebūtu jāpieņem jau 2020. gadā? Ko tieši visu šo laiku ir darījusi Ēnu ekonomikas padome, kurai tas ir galvenais uzdevums. Vai tiešām, pieņemot šādu plānu, līdz kura izpildei atlikuši astoņi mēneši, tiks sasniegti ēnu ekonomikas apkarošanas mērķi? Kāpēc šādu plānu nevar veidot uz četriem, pieciem gadiem, lai būtu skaidri ilgtermiņa mērķi, un izmērāms rezultāts.

Līdz ar to var puslīdz droši teikt, ka šī plāna izpilde jau no paša sākuma ir lemta neveiksmei. Tāpat ir skaidrs, ka neveiksies arī ar jauna plāna apstiprināšanu, jo par šo būs jāatskaitās līdz 2023.gada 1. martam.

Aplokšņu algas - ēnu ekonomikas dzinulis

Kā noradīts SSE Biznesa centra pētījumā, lielākā problēma saistās ar aplokšņu algām. Aplokšņu algas kopumā Latvijā ir galvenais dzinulis ēnu ekonomikai. Tāpēc gluži loģiski, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir norādīti pieci rīcības virzieni aplokšņu algās maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai.

Proti, nereģistrētas saimnieciskās darbības mazināšana, nedeklarētas nodarbinātības un neuzrādītas darba samaksas izskaušana, neuzskaitītu darījumu un nelegālas preču aprites ierobežošana, skaidras naudas neuzskaitītas un nekontrolētas aprites novēršana, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana.

Tomēr plānā paliek neatbildēts, kāpēc ir šāda prakse un kā stimulēt darbaspēka nodokļu nomaksu, vai apkarošana un soda sankcijas sasniedz mērķi un paaugstina nodokļu nomaksas morāli.

Vai obligātā ienākumu deklarēšana palīdzēs?

Plānā arī paredzēts izstrādāt regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Paredzēts arī noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu kontu apgrozījumu.

Par to, cik jēgpilna būtu šāda ikgadēja obligāta iedzīvotāju ienākumu deklarēšana, jau paudu savu viedokli. Ēnu ekonomikas padomes iniciatīva ir nepārdomāta un liek uzdot jautājumus - kāpēc vispār šāda iecere ir radusies? Nekompetence jau ar esošajām tiesību normām, kas ļauj gana efektīvi kontrolēt nelegālu naudas apriti? Nespēja ar esošajiem “muskuļiem” cīnīties ar “aplokšņu algām” vai vēlme demonstrēt, cik efektīvi strādā vadošās valsts amatpersonas, lai pieklusinātu citas neizdarības.

Cīņa par meža veltēm

Atsauksim atmiņā pirms pāris gadiem sabiedrībā sašutumu izraisījušo priekšlikumu ar nodokļiem aplikt ogotājus un sēņotājus. Tas nekur nav pazudis, jo ēnu ekonomikas plāns arī paredz normatīvajos aktos definēt savvaļas velšu (ogu, sēņu un citu) apjomu pārvadājuma laikā, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas savvaļas velšu ieguves jomā. Un no šī aspekta šis plāns tāpēc izskatās smieklīgs, jo gadu no gada tiek runāts par to, ka ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru veido aplokšņu algas. Bet nē, ir plāns apkarot ēnu ekonomiku arī visnotaļ eksotiskā veidā, ķeroties klāt ogotājiem un sēņotājiem.

Te gan tiešām ir jājautā, vai ogotāju un sēņotāju “vajāšana” atmaksāsies. Vai nebūs tā, ka iztērētie valsts resursi būs lielāki par ieguvumiem, ko valsts saņems par salasīto baraviku, gaileņu un dzērveņu aplikšanu ar nodokļiem. Plāna autoriem ir izdevies uzrakstīt teju noveli par to, kā valsts ierēdņi varēs pārbaudīt un svērt meža veltes, cik katra mājsaimniecība varēs paturēt pašpatēriņam bez maksas un no kāda daudzuma būs jāmaksā nodokļi.

Protams, šis savā ziņā ir traģikomiski, ka valsts ir izšķērdējusi līdzekļus un cilvēkstundas, lai radītu kaut ko tik “kvalitatīvu” ēnu ekonomikas apkarošanai. Tomēr šie traģikomiskie piemēri mums valstī atkārtojas ar apbrīnojamu regularitāti.

Vai un kā varam mazināt ēnu ekonomiku?

Ir skaidrs, ka ēnu ekonomika valstī pastāv, bet kāpēc valdība un atbildīgās institūcijas nemeklē veidus, kā atvieglot darbaspēka nodokļu nomaksu. Piemēram, kaut vai iniciatīva par saimnieciskās darbības kontu, kuras realizācija diemžēl ievilkusies, kā arī atsevišķu nozaru nodokļu un administratīvā sloga samazināšanu, kas ļautu frizieriem, skaistumkopšanas nozares darbiniekiem, pasniedzējiem, un tiem pašiem sēņotājiem iemaksāt šādā kontā nopelnīto naudu, samaksāt 10%-15% nodokļu likmi, ko daudzi godprātīgi darītu un efekts tiktu sasniegts.

SSE Biznesa centra pētnieki arī norādījuši, ka “ēnu ekonomiku mazināt ilgtermiņā varētu ar caurskatāmas, godīgas un efektīvas valsts pārvaldes palīdzību, veicinot uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus. Nodokļu nomaksas morāle ir būtiskāka nekā pieķeršana un sodi. Kamēr neizdosies uzlabot šo aspektu, ēnu ekonomiku būs grūti mazināt”.

“Šis nav viegli izdarāms, jo te ir jautājums par attieksmes maiņu. Un te politikas veidotājiem būtu jāsāk ar to, ka būtu jārāda piemērs, ka valsts pārvalde pati ir efektīva un produktīva, ka mēs zinām, kā tiek iztērēta nodokļu maksātāju nauda,” norāda Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka. Pētnieki norāda, ka nozīme ir arī apmierinātībai ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas ir būtiski kritusi.

Lai vai kā, neaizmirsīsim, ka 2022. ir vēlēšanu gads un ir grūti pateikt, vai kāds jau strādā pie nākamā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izveides. Esošais ar eksotiskiem priekšlikumiem un novēlošanos ir pieņemts, par jauno plānu nekas nav skaidrs, un, visticamāk, tā izstrāde jau būs jaunās valdības rūpals. Atliek vien cerēt, ka metodes, ar kurām nāks klajā jaunā plāna autori, būs daudz racionālākas un efektīvākas un meža taciņām netiks piemērots ceļa nodoklis, bet saules gaismai siltumnīcās - apkures maksa.

https://www.sseriga.edu/shadow-economy-index-baltic-countries

Novērtē šo rakstu:

71
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...