Iesaki rakstu: 
Ar gandarījumu izlasīju, ka, iespējams, atkal esot aizturēts bijušais Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks Uģis Araks. Pat, ja nebūtu*, - cerams, ka drošības dienesti beidzot ir nopietni pievērsušies “sparānveidīgajiem” un “jurašveidīgajiem” neliešiem. Ne velti Araka “ziedu” laikos baumoja, ka ir iespējams nopirkt ekspertīzi par izvarošanu kopā ar cietušo – tikai rosini procesu pret nevēlamo vīriešu dzimumam pārstāvi, pierādījumi būs “dzelžaini”!
Taču izbrīna tas, ka viens no Araka drauģeļiem un līdzapsūdzētajiem – bijušais FENIP prokurors Vladimirs Krupskijs[1], kuru KNAB aizturēja vienlaikus ar Araku un kurus arī tiesā kopā[2], ne tikai ir “uz brīvām kājām”, bet atbilstoši viņa valsts amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu Jaunzemes VIDā ieņem “galvenā jurista” amatu un ir … (!) “iepirkuma komisijas loceklis”.
Vai tiešām Jaunzemei viss ir kārtībā ar galvu, ja šāds indivīds tiek turēts VID iepirkuma komisijas locekļa postenī? Vai viņa ir daļa no šīs “bandas” un saņem no Krupskija “otkatus”, vai arī viņam ir kompromats par viņu vai kādu citu augsti stāvošu VID darboni, ar kuru viņi kopā “kārtoja” lietas un kuri nevarēja viņam atteiktu amatu savā “paspārnē”?
Skaidrs, ka kukuļa izspiešanas gadījums no “Revertas” Krupskija karjerā nemaz nav bijis vienīgais un šādu epizožu viņa prokurora un VID darboņa gaitās varētu būt desmitiem, ja ne simtiem… Cik vēl skandāliem iepirkumu jomā[3] VIDā jānotiek, lai to saprastu…
Vai tiešām pašā VIDā (nemaz nerunājot par valsts mērogu) nav neviena godīga jurista, kurš varētu pildīt galvenā jurista un iepirkumu komisijas locekļa pienākumus? Tas pats tikko aizrotētais Māris Knoks… Vai jūs gribētu, lai šāds Krupskijs strādātu ar Jūsu nodokļu lietu vai izskatītu Jūsu pieteikumu iepirkumam, ja vien Jūs pats neesat rūdīts “sparānveidīgs” un “jurašveidīgs” afērists un blēdis?
Šajā sakarā aicinu visus veselīgus elementus VID vadībā nekavējoties panākt Krupskija atlaišanu, bet drošības dienestus pievērst īpašu uzmanību šim darbonim, tam, kā viņam ir izdevies tikt amatā VIDā, un tam, ko viņš tur jau ir sastrādājis. Tāpat aicinu visus no Krupskija aktivitātēm cietušos nekavējoties vērsties drošības iestādēs. Cerams, ka arī par šo pilsoni varēsim tuvākajā laikā izlasīt to pašu, ko par viņa drauģeli Araku.
* Red.piez. Neoficiālā informācija par Araka aizturēšanu vismaz pagaidām nav apstiprinājusies.
[1] https://www.tvnet.lv/5187703/skandalozaja-kriminalprocesa-figure-vel-viens-prokurors
[2] https://cbbnews.eu/tiesa-turpinas-skatit-lietu-pret-bijusajiem-prokuroriem-par-kukula-pieprasisanas-meginajumu-no-reverta-darbinieka/
[3] https://jauns.lv/raksts/bizness/321779-pec-skandala-vid-tomer-nelaus-nodoklu-kampanu-veidot-reklamas-kompanijai-ar-nodoklu-paradu
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
