Ar gandarījumu izlasīju, ka, iespējams, atkal esot aizturēts bijušais Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks Uģis Araks. Pat, ja nebūtu*, - cerams, ka drošības dienesti beidzot ir nopietni pievērsušies “sparānveidīgajiem” un “jurašveidīgajiem” neliešiem. Ne velti Araka “ziedu” laikos baumoja, ka ir iespējams nopirkt ekspertīzi par izvarošanu kopā ar cietušo – tikai rosini procesu pret nevēlamo vīriešu dzimumam pārstāvi, pierādījumi būs “dzelžaini”!
Taču izbrīna tas, ka viens no Araka drauģeļiem un līdzapsūdzētajiem – bijušais FENIP prokurors Vladimirs Krupskijs[1], kuru KNAB aizturēja vienlaikus ar Araku un kurus arī tiesā kopā[2], ne tikai ir “uz brīvām kājām”, bet atbilstoši viņa valsts amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu Jaunzemes VIDā ieņem “galvenā jurista” amatu un ir … (!) “iepirkuma komisijas loceklis”.
Vai tiešām Jaunzemei viss ir kārtībā ar galvu, ja šāds indivīds tiek turēts VID iepirkuma komisijas locekļa postenī? Vai viņa ir daļa no šīs “bandas” un saņem no Krupskija “otkatus”, vai arī viņam ir kompromats par viņu vai kādu citu augsti stāvošu VID darboni, ar kuru viņi kopā “kārtoja” lietas un kuri nevarēja viņam atteiktu amatu savā “paspārnē”?
Skaidrs, ka kukuļa izspiešanas gadījums no “Revertas” Krupskija karjerā nemaz nav bijis vienīgais un šādu epizožu viņa prokurora un VID darboņa gaitās varētu būt desmitiem, ja ne simtiem… Cik vēl skandāliem iepirkumu jomā[3] VIDā jānotiek, lai to saprastu…
Vai tiešām pašā VIDā (nemaz nerunājot par valsts mērogu) nav neviena godīga jurista, kurš varētu pildīt galvenā jurista un iepirkumu komisijas locekļa pienākumus? Tas pats tikko aizrotētais Māris Knoks… Vai jūs gribētu, lai šāds Krupskijs strādātu ar Jūsu nodokļu lietu vai izskatītu Jūsu pieteikumu iepirkumam, ja vien Jūs pats neesat rūdīts “sparānveidīgs” un “jurašveidīgs” afērists un blēdis?
Šajā sakarā aicinu visus veselīgus elementus VID vadībā nekavējoties panākt Krupskija atlaišanu, bet drošības dienestus pievērst īpašu uzmanību šim darbonim, tam, kā viņam ir izdevies tikt amatā VIDā, un tam, ko viņš tur jau ir sastrādājis. Tāpat aicinu visus no Krupskija aktivitātēm cietušos nekavējoties vērsties drošības iestādēs. Cerams, ka arī par šo pilsoni varēsim tuvākajā laikā izlasīt to pašu, ko par viņa drauģeli Araku.
* Red.piez. Neoficiālā informācija par Araka aizturēšanu vismaz pagaidām nav apstiprinājusies.
[1] https://www.tvnet.lv/5187703/skandalozaja-kriminalprocesa-figure-vel-viens-prokurors
[2] https://cbbnews.eu/tiesa-turpinas-skatit-lietu-pret-bijusajiem-prokuroriem-par-kukula-pieprasisanas-meginajumu-no-reverta-darbinieka/
[3] https://jauns.lv/raksts/bizness/321779-pec-skandala-vid-tomer-nelaus-nodoklu-kampanu-veidot-reklamas-kompanijai-ar-nodoklu-paradu






Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.