Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interesanti ir lasīt ne tikai par notikumiem plašajā pasaulē. Visnotaļ daudz dažādu un interesantu notikumu notiek arī pie mums. Par vienu no visnotaļ interesantiem uzskatāms Rīgas mēra Mārtiņa Staķa pieņemtais lēmums par Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta ilggadējā direktora Anatolija Aļeksejenko atstādināšanu no amata. Lēmums par atstādināšanu pieņemts kādu laiciņu atpakaļ, bet tagad M.Staķis ir vērsies tiesā ar prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Ko tad sastrādājis ilggadējais departamenta direktors A.Aļeksejenko, kurš šo amatu jau ieņem ļoti ilgstošus gadus, jo kā var neieņemt, ja Rīgas domē pie varas bija Saskaņa un Gods kalpot Rīgai? Jāatzīmē, ka A.Aļeksejenko ir partijas Gods kalpot Rīgai biedrs.

Aļeksejenko vārdiem runājot, neko īpašu. Viņš Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" apgalvoja, ka abas sievietes, par kuru nodarbināšanu kolēģiem domē radušās aizdomas, godprātīgi pildījušas savus pienākumus. Viņš notiekošo sauca par politisku izrēķināšanos no Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Edmunda Cepurīša puses, kurš iepriekš esot vēlējies panākt kādas konkrētas firmas uzvaru konkursā. A. Aļeksejenko esot ieteicis E. Cepurītim to nedarīt. "Nu, viņš apvainojās," pauda A. Aļeksejenko.1

Pret A. Aļeksejenko tika ierosinātas divas disciplinārlietas. Kā norādīja Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs E. Cepurītis, A. Aļeksejenko ilgstoši pieņēmis lēmumus par tiešā pakļautībā esošu darbinieku, kas ir viņa bērna māte – vairāku gadu garumā pieņemti lēmumi par prēmijām, vienai darbiniecei saņemot augstāku novērtējumu, lai gan nav iespējams izvērtēt, vai tas noticis kvalitatīvā darbā vai savtīgu interešu dēļ. "Rīcību neveikšana, lai interešu konfliktu novērstu, ir viens no iemesliem, kāpēc saskatām pārkāpumu," pauda E. Cepurītis.

Otra disciplinārlieta saistīta ar prettiesisku rīcību saistībā ar A. Aļeksejenko palīdzes juridiskajos jautājumos nodarbināšanu, kas reizē ir viņa bijusī sieva. Kā skaidroja E. Cepurītis, kopš 2016. gada darbiniece ir nodarbināta ar vairākkārtējiem uz noteiktu laiku esošiem līgumiem, kas ir darba likuma pārkāpums, taču vienlaikus persona nav parādījusies darbinieku un izmaksāto algu sarakstā. Domes vadība konstatējusi nodomu veikt fiktīvas nodarbinātības organizēšanu pazīmes, bet situācija vēl tiek vērtēta un veiktas pārbaudes.2

Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ir noteikts, ka interešu konflikts — situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Savukārt skaidrojot, kas ir radinieks, tiek pateikts — tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.3 Jāapzinās, ka formulējums “laulātais” tulkojams visplašākā nozīmē, ietverot sevī tās personas, ar kurām ir faktiskā kopdzīve.

Vispār, jau Nila Ušakava un Co laikā, izskatās, ir bijusi normāla prakse likt amatos un pieņemt darbā “savējos”. Tā savulaik veiktās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka Rīgas domes pakļautībā esošajās iestādēs kopumā strādā 28 radniecīgām saitēm saistītas personas4 Līdz ar to ir saprotams A. Aļeksejenko sašutums – visu dzīvi tā darīts, viss bija kārtībā. Tagad mainījusies vadība, un pēkšņi - nē, tā vairs nevar darīt. Loģiski, ka politiskais pasūtījums. Turklāt, dzīvojot pēc PSRS laikā ieliktiem pamatiem – roka roku mazgā -, tāds jēdziens kā “interešu konflikts” ne A. Aļeksejenko, ne N. Ušakovam, ne Saskaņai, ne arī Gods kalpot Rīgai nebija zināms.

Lasot iepriekš minēto rakstu par veiktajām pārbaudēm, uzdūros arī uz vienu interesantu momentu. Proti, jautājuma skatīšanas laikā deputāts Aleksejs Rosļikovs (Saskaņa) pauda izbrīnu par to, kopš kura laika opozīcijas ieskatā radniecīgas saites, strādājot domes pakļautībā esošās institūcijās, esot noziegums. «Kāpēc tad, kad [Juris] Jurašs strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) kopā ar savu sievu, [Juta] Strīķe neko neteica? Tad jums šķita, ka viss ir kārtībā, bet tagad iestājusies kaut kāda vajāšanas mānija,» Jaunajai konservatīvajai partijai pārmeta A. Rosļikovs.5 

Opā, interesants pavērsiens, labi, Jaunajai konservatīvajai partijai un tās bezkompromisa tiesiskumam pievērsīšos pēc A. Aļeksejenko un Gods kalpot Rīgai izpētes. Kaut kā man šķiet, ka šo abu partiju un atsevišķu darboņu darbošanās kopumā ir visnotaļ līdzīga un tā nav vērsta uz sabiedrības interesēm, bet labi, visu pēc kārtas.

Nereti, sākot pētīt un rakstīt par vienu jautājumu, apvāršņi paveras plašāki, un par tiem nevar nerunāt. Tā bija arī šoreiz. Dzirdot interviju, kurā pats A. Aļeksejenko norāda, ka centieni viņu atbrīvot no amata ir politisks pasūtījums, radās man interese paskatīties uz visu notikušo nedaudz arī no citiem skatu punktiem. Pirmais – rodas iespaids, ka A. Aļeksejenko pats amatā ticis tikai politiskās pārliecības un darbošanās Gods kalpot Rīgai dēļ. Vēlējos šo pārbaudīt un apskatīju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā pieejamo informāciju par partiju biedru naudu maksātājiem.

Tad ko es redzu – jā, A. Aļeksejenko ir maksājis biedru naudu. Tātad – bez šaubām partijas biedrs, bet te manī raisījās neliels izbrīns kā par samaksātām summām, tā arī datumiem. Tātad dati pieejami no 2016.gada un redzams, ka Aļeksejenko biedru naudās ir samaksājis zemāk minētās summas attiecīgajos datumos:

06.05.2016. – 200 euro

21.04.2016. – 100 euro

29.03.2016. – 100 euro

03.02.2017. – 1000 euro

02.02.2017. – 1000 euro

01.02.2017. – 1000 euro

21.06.2018. – 1000 euro

20.06.2018. – 1000 euro

19.06.2018. – 1000 euro

15.06.2018. – 1000 euro

14.06.2018. – 1000 euro

13.06.2018. – 1000 euro

21.02.2018. – 200 euro

11.09.2020. – 100 euro

26.07.2020. – 1000 euro

24.07.2020. – 1000 euro

23.07.2020. – 1000 euro

22.07.2020. – 1000 euro

20.07.2020. – 1000 euro

11.07.2020. – 235 euro

Mī un žē, neko līdz šim nebiju skatījis par partijas biedru maksām, bet, apskatot šīs, nez, man vienam šķiet, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Piemēram, apskatīsim 2018.gadu. Gada laikā A. Aļeksejenko biedru naudās samaksājis 6200 euro. Turklāt – 6000 euro vienā mēnesī!? Vājprāts, šādu summu.

Apskatīju valsts amatpersonas deklarāciju. Tur redzams, ka A. Aļeksejenko 2018.gadā saņēmis pabalstu 213,50 euro, pensiju 8689,74 euro, algu 33151,10 euro un no saimnieciskās darbības – 171,10 euro. 6 Kopējā gada summa ir 42225,44 euro.

No šī izriet, ka A. Aļeksejenko mēnesī vidēji saņēmis pensiju 724,14 euro, algu 2762,60 euro, no saimnieciskās darbības 14,25 euro. Sanāk, ka kopējie ieņēmumi mēnesī ir 3500,99 euro. Līdz ar to pabalsta mēnesī kopējie ienākumi varētu būt 3714,49 euro.

Jāatzīmē, ka A. Aļeksejenko deklarācijā, sadaļā - Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās) – nekas nav norādīts. Pašsaprotami tad rodas jautājums, kā tad A. Aļeksejenko ir spējis nomaksāt vienā mēnesī biedru naudās 6000 euro, ja nav uzkrājumu un maksimālie ienākumi mēnesī ir 3500,99 euro!? Nu te jau būtu darbs tiesībsargājošām institūcijām, bet tas cits stāsts. Skatīsim partiju jautājumus – kas un kā vispār notiek ar biedru naudām!

Lai būtu vieglāk pārskatīt datus – izvēlējos 2019.gadu, jo par 2020.gadu vēl visi dati nebūs iegūti. KNAB datu bāzē redzams, ka biedru naudās Gods kalpot Rīgai gada ietvaros ir saņēmis 42 050 euro7. Savukārt no iesniegtajiem gada pārskatiem redzams, ka tur sadaļā “biedru nauda un iestāšanās nauda” norādīts, ka 2019.gadā ir saņemts 54 251 euro.8 Savukārt partijas biedru skaits 2019.gadā ir bijis 564 biedri.9 

Rēķinot tīri matemātiski, ja zināms, ka biedru naudās ir samaksāti 42 050 eur un ir 564 biedri, tad biedru naudas apmērs gadā sanāk 74,55 euro jeb – 6,21 euro mēnesī. Centos sameklēt partijas Gods kalpot Rīgai mājaslapā informāciju par biedru naudas maksām. Nesanāca. Mēģināju to pašu izdarīt vēl ar citām partijām – arī nekā.

Kā pēdējā cerība bija Jaunā konservatīvā partija, jo tur tak tiesiskumam vajadzētu būt augstākajā pakāpē. Jā, šoreiz Jāņa Bordāna vadītā partija nelika vilties. Tik tiešām viņu mājaslapā10 bija iespēja iepazīties kā ar Ētikas kodeksu, tā virkni citu dažādu dokumentu, tajā skaitā arī statūtiem, kuros minēta kā iestāšanās, tā arī biedru naudas apmērs.

Citēju: Līdzko valde pieņēmusi lēmumu par jauna biedra uzņemšanu, persona, kura izteikusi vēlmi kļūt par Partijas biedru, trīs darba dienu laikā Partijas kontā ieskaita biedra iestāšanās maksu vismaz piecu eiro apmērā. Partijas biedrs katru gadu ne vēlāk kā līdz 1.februārim ieskaita Partijas kontā biedra naudu vismaz piecu eiro apmērā.

Vismaz viena partija ir norādījusi kaut kādu summu, tiesa, nedaudz mulsina formulējums – “vismaz piecu eiro apmērā”. Tas nozīmē, ka noteikta minimālā summa, bet maksimālā? Saprotu, ka partijas, kurām tiesiskums nav tā vienīgā vērtība, var par to neaizdomāties, bet partija, kurai tiesiskums vispārinātā pakāpē ir prioritāte? Viņi nezina, ka tiesiskums iet roku rokā ar caurspīdīgumu, prognozējamību un noteiktību?

Bet paskatīsim, kas sanāk JKP ar deklarēto un reālo. Tātad pēc datu bāzē pieejamās informācijas redzams, ka 2019.gadā biedru naudās samaksāti 5916 euro. Savukārt no iesniegtās deklarācijas izriet, ka biedru naudās un iestāšanās naudās saņemti 44 479 euro. Eu, tas sanāk, ka biedru naudās nomaksāti 5916 euro, savukārt 38 563 euro iestāšanās naudās! Respektīvi – iestāšanās naudas gada ietvarā vairākas reizes pārsniedz biedru naudās nomaksāto!?

Paskatīsim, kāda sakritība ir par ziedojumiem starp deklarācijā un datu bāzē pieejamo informāciju. Datu bāzē par 2019.gadu norādīts, ka JKP ziedojumos saņēmusi 107 653, 32 euro. Savukārt deklarācijā norādīts, ka saņemti 107 608 euro. Redzams, ka visnotaļ precīzi. Ir atšķirība nepilnu 50 euro apmērā, bet nebūsim sīkumaini, kaut arī – ja jau tik izteikti tiesiskuma aizstāvji – visam jābūt tip top.

Atgriezīsimies pie tām biedru naudām. Šis ieinteresēja. Ja jau pēc statūtiem biedru nauda jānomaksā ne vēlāk kā līdz 1.februārim, tad 2019.gadā līdz 1.februārim biedru naudā ir veikti septiņi maksājumi no sešiem biedriem. Mazākā summa – 10 euro, bet lielākā – 250 euro. Ilga Šuplinska paspējusi pat veikt divus maksājumus, katru 100 euro apmērā. Visa 2019.gada laikā ir veikti tikai 57 maksājumi, no kuriem, kā jau minēju, dažs labs partijas biedrs ir maksājis vairākkārtīgi. Nu, varbūt 2019.gads bija tāds neveiksmīgs. Paskatīšu nedaudz 2018.gadu.

Labāk nemaz nebūtu skatījies! Datu bāzē parādās, ka 2018.gadā biedru naudās nomaksāti 940 euro, turklāt biedru naudas iemaksas – 17 maksājumi, no kuriem viens – iestāšanās nauda 50 euro apmērā. No šiem 17 maksājumiem maksātāji ir bijuši divi cilvēki. Tāds Edgars Logins un Oskars Caune, kurš arī iemaksāja iestāšanās naudu!

Savukārt deklarācijā parādās, ka 2018.gadā biedru un iestāšanās naudās nomaksāti 49451 euro. Šādi skatot sanāk, ka partijā 2018.gadā ir bijuši divi biedri un iestājies nezināms pulciņš cilvēku, kuri iestāšanās naudās iemaksājuši 48 511 euro!? Lai gan, ja ir zināms cik biedru ir bijis 2018.gadā un cik 2019.gadā – var izrēķināt.

Tātad, ja pat paņemam, ka biedru naudās 2019.gadā veikti 57 maksājumi, bet 2018.gadā tikai divi cilvēki ir maksājuši biedru naudas, tad, salīdzinot ar 2018.gadu, nākamajā biedru skaits ir palielinājies par 55 maksātājiem. Ja sanāk, ka iestāšanās naudās ir iemaksāts 48 511 euro, tad katrs iestājoties vidēji ir samaksājis 882,2 euro. Nu, paliela iestāšanās summa.

Datu bāzē par ziedojumiem 2018.gadā parādās, ka ziedojumos saņemti 216 575,71 euro, bet deklarācijā uzrādīti 216 786 euro. Ziedojumos neliela atšķirība, bet tās jau pupu mizas, ja skatāmies atšķirības par biedru naudām.

Ā, skatot visu par biedru naudu iemaksām, atklājās, ka J. Bordāns vispār nekad nav maksājis biedru naudu. Šajā ziņā, ja salīdzina J. Bordānu ar A. Aļeksejenko, tad pēdējais izskatās labāk, jo vismaz biedru naudu kārtīgi samaksā.

Skatot šo visu, veidojas vairākas versijas, bet neviena no tām nu nekādā veidā neatbilst tiesiskumam pat vismazākajā pakāpē, kur nu vēl bezkompromisa tiesiskumam.

Tātad pirmā versija: partijas biedri neievēro pašu statūtos teikto par biedru maksas maksāšanu un tās nomaksas termiņu.(šī versija iet cauri arī visām pārējām, īpaši, ja tiek ziņots, ka 2019.gada martā partijā ir bijuši 1074 biedri). Otrā versija – biedri maksājumus veic, tos saucot par “ziedojumu”, līdz ar to nodrošinot, ka viņiem pienāksies nodokļu atlaide (vispār citviet šo visu sauc par nodokļu optimizāciju). Trešā versija – tā kā iestāšanās nauda nav jāuzrāda, tad tiek izvēlēta šāda opcija. Piedodiet, bet neviena no šīm opcijām nu nekādā veidā neiet kopā ar tiesiskumu, un Jura Pūces autostāvvietu sāga vienkārši nobāl šī priekšā.

Laikam bezkompromisu tiesiskums sevī saturiski ietver – kā gribu, tā daru. Piemēram, sagribēšu - kādus likumus gribēšu, tādus pieņemšu. Sagribēsies, ka arī prokuratūra ir zem manis – uzspiedīšu, un būs, un vispār arī nevienam no malas nav tiesības kaut ko mums mācīt. Kazi, ka tik drīz nebūs J. Bordāna vai JKP Satversme.

Tātad, kas ir kopīgs Gods kalpot Rīgai pārstāvim A. Aļeksejenko, kurš par normālu lietu uzskata savu radinieku nodarbināšanu un neko dzīvē par interešu konfliktu un ētiku, visticamāk nav dzirdējis, un Jaunās konservatīvās partijas dižgaram J. Bordānam, kurš pieļauj acīmredzamas neskaidrības biedru maksas jautājumos jeb – nespēj sakārtot savu politisko spēku, bet ambīcijās un augstprātībā...?

Atbilde visnotaļ vienkārša: abi uzskata, ka var rīkoties, kā vēlas. Sabiedrības intereses un viedoklis!? Piedodiet, tas viņus neinteresē. Skatot šo visu, man tik rosījās pārdomas, nez, tiesībsargājošās iestādes šo visu neskata un nepārbauda?

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/aleksejenko-noliedz-iespejamo-interesu-konfliktu-parmet-politisku-izrekinasanos.d?id=52856775

2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/disciplinarlietas-pret-aleksejenko-saistitas-ar-interesu-konfliktu-un-iespejamu-fiktivu-nodarbinasanu.d?id=52854021

3 https://likumi.lv/doc.php?id=61913

4 https://www.tvnet.lv/4518381/rigas-domes-paklautibas-iestades-strada-28-radniecigam-saitem-saistitas-personas

5 https://www.tvnet.lv/4518381/rigas-domes-paklautibas-iestades-strada-28-radniecigam-saitem-saistitas-personas

6 https://www6.vid.gov.lv/VAD/VADData

7 https://www.knab.gov.lv/lv/db/subscriptions/?party_id=369635&type_id=&member=&date_from=01.01.2019&date_to=11.12.2019&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=&page=2#

8 https://www.knab.gov.lv/upload/declarations/369635/godskalpotrigai_31032020.pdf

9 https://nra.lv/politika/274800-kura-partija-latvija-var-lepoties-ar-lielako-biedru-skaitu.htm

10 https://konservativie.lv/

Novērtē šo rakstu:

35
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...