Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interesanti ir lasīt ne tikai par notikumiem plašajā pasaulē. Visnotaļ daudz dažādu un interesantu notikumu notiek arī pie mums. Par vienu no visnotaļ interesantiem uzskatāms Rīgas mēra Mārtiņa Staķa pieņemtais lēmums par Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta ilggadējā direktora Anatolija Aļeksejenko atstādināšanu no amata. Lēmums par atstādināšanu pieņemts kādu laiciņu atpakaļ, bet tagad M.Staķis ir vērsies tiesā ar prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Ko tad sastrādājis ilggadējais departamenta direktors A.Aļeksejenko, kurš šo amatu jau ieņem ļoti ilgstošus gadus, jo kā var neieņemt, ja Rīgas domē pie varas bija Saskaņa un Gods kalpot Rīgai? Jāatzīmē, ka A.Aļeksejenko ir partijas Gods kalpot Rīgai biedrs.

Aļeksejenko vārdiem runājot, neko īpašu. Viņš Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" apgalvoja, ka abas sievietes, par kuru nodarbināšanu kolēģiem domē radušās aizdomas, godprātīgi pildījušas savus pienākumus. Viņš notiekošo sauca par politisku izrēķināšanos no Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Edmunda Cepurīša puses, kurš iepriekš esot vēlējies panākt kādas konkrētas firmas uzvaru konkursā. A. Aļeksejenko esot ieteicis E. Cepurītim to nedarīt. "Nu, viņš apvainojās," pauda A. Aļeksejenko.1

Pret A. Aļeksejenko tika ierosinātas divas disciplinārlietas. Kā norādīja Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs E. Cepurītis, A. Aļeksejenko ilgstoši pieņēmis lēmumus par tiešā pakļautībā esošu darbinieku, kas ir viņa bērna māte – vairāku gadu garumā pieņemti lēmumi par prēmijām, vienai darbiniecei saņemot augstāku novērtējumu, lai gan nav iespējams izvērtēt, vai tas noticis kvalitatīvā darbā vai savtīgu interešu dēļ. "Rīcību neveikšana, lai interešu konfliktu novērstu, ir viens no iemesliem, kāpēc saskatām pārkāpumu," pauda E. Cepurītis.

Otra disciplinārlieta saistīta ar prettiesisku rīcību saistībā ar A. Aļeksejenko palīdzes juridiskajos jautājumos nodarbināšanu, kas reizē ir viņa bijusī sieva. Kā skaidroja E. Cepurītis, kopš 2016. gada darbiniece ir nodarbināta ar vairākkārtējiem uz noteiktu laiku esošiem līgumiem, kas ir darba likuma pārkāpums, taču vienlaikus persona nav parādījusies darbinieku un izmaksāto algu sarakstā. Domes vadība konstatējusi nodomu veikt fiktīvas nodarbinātības organizēšanu pazīmes, bet situācija vēl tiek vērtēta un veiktas pārbaudes.2

Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ir noteikts, ka interešu konflikts — situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Savukārt skaidrojot, kas ir radinieks, tiek pateikts — tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.3 Jāapzinās, ka formulējums “laulātais” tulkojams visplašākā nozīmē, ietverot sevī tās personas, ar kurām ir faktiskā kopdzīve.

Vispār, jau Nila Ušakava un Co laikā, izskatās, ir bijusi normāla prakse likt amatos un pieņemt darbā “savējos”. Tā savulaik veiktās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka Rīgas domes pakļautībā esošajās iestādēs kopumā strādā 28 radniecīgām saitēm saistītas personas4 Līdz ar to ir saprotams A. Aļeksejenko sašutums – visu dzīvi tā darīts, viss bija kārtībā. Tagad mainījusies vadība, un pēkšņi - nē, tā vairs nevar darīt. Loģiski, ka politiskais pasūtījums. Turklāt, dzīvojot pēc PSRS laikā ieliktiem pamatiem – roka roku mazgā -, tāds jēdziens kā “interešu konflikts” ne A. Aļeksejenko, ne N. Ušakovam, ne Saskaņai, ne arī Gods kalpot Rīgai nebija zināms.

Lasot iepriekš minēto rakstu par veiktajām pārbaudēm, uzdūros arī uz vienu interesantu momentu. Proti, jautājuma skatīšanas laikā deputāts Aleksejs Rosļikovs (Saskaņa) pauda izbrīnu par to, kopš kura laika opozīcijas ieskatā radniecīgas saites, strādājot domes pakļautībā esošās institūcijās, esot noziegums. «Kāpēc tad, kad [Juris] Jurašs strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) kopā ar savu sievu, [Juta] Strīķe neko neteica? Tad jums šķita, ka viss ir kārtībā, bet tagad iestājusies kaut kāda vajāšanas mānija,» Jaunajai konservatīvajai partijai pārmeta A. Rosļikovs.5 

Opā, interesants pavērsiens, labi, Jaunajai konservatīvajai partijai un tās bezkompromisa tiesiskumam pievērsīšos pēc A. Aļeksejenko un Gods kalpot Rīgai izpētes. Kaut kā man šķiet, ka šo abu partiju un atsevišķu darboņu darbošanās kopumā ir visnotaļ līdzīga un tā nav vērsta uz sabiedrības interesēm, bet labi, visu pēc kārtas.

Nereti, sākot pētīt un rakstīt par vienu jautājumu, apvāršņi paveras plašāki, un par tiem nevar nerunāt. Tā bija arī šoreiz. Dzirdot interviju, kurā pats A. Aļeksejenko norāda, ka centieni viņu atbrīvot no amata ir politisks pasūtījums, radās man interese paskatīties uz visu notikušo nedaudz arī no citiem skatu punktiem. Pirmais – rodas iespaids, ka A. Aļeksejenko pats amatā ticis tikai politiskās pārliecības un darbošanās Gods kalpot Rīgai dēļ. Vēlējos šo pārbaudīt un apskatīju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā pieejamo informāciju par partiju biedru naudu maksātājiem.

Tad ko es redzu – jā, A. Aļeksejenko ir maksājis biedru naudu. Tātad – bez šaubām partijas biedrs, bet te manī raisījās neliels izbrīns kā par samaksātām summām, tā arī datumiem. Tātad dati pieejami no 2016.gada un redzams, ka Aļeksejenko biedru naudās ir samaksājis zemāk minētās summas attiecīgajos datumos:

06.05.2016. – 200 euro

21.04.2016. – 100 euro

29.03.2016. – 100 euro

03.02.2017. – 1000 euro

02.02.2017. – 1000 euro

01.02.2017. – 1000 euro

21.06.2018. – 1000 euro

20.06.2018. – 1000 euro

19.06.2018. – 1000 euro

15.06.2018. – 1000 euro

14.06.2018. – 1000 euro

13.06.2018. – 1000 euro

21.02.2018. – 200 euro

11.09.2020. – 100 euro

26.07.2020. – 1000 euro

24.07.2020. – 1000 euro

23.07.2020. – 1000 euro

22.07.2020. – 1000 euro

20.07.2020. – 1000 euro

11.07.2020. – 235 euro

Mī un žē, neko līdz šim nebiju skatījis par partijas biedru maksām, bet, apskatot šīs, nez, man vienam šķiet, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Piemēram, apskatīsim 2018.gadu. Gada laikā A. Aļeksejenko biedru naudās samaksājis 6200 euro. Turklāt – 6000 euro vienā mēnesī!? Vājprāts, šādu summu.

Apskatīju valsts amatpersonas deklarāciju. Tur redzams, ka A. Aļeksejenko 2018.gadā saņēmis pabalstu 213,50 euro, pensiju 8689,74 euro, algu 33151,10 euro un no saimnieciskās darbības – 171,10 euro. 6 Kopējā gada summa ir 42225,44 euro.

No šī izriet, ka A. Aļeksejenko mēnesī vidēji saņēmis pensiju 724,14 euro, algu 2762,60 euro, no saimnieciskās darbības 14,25 euro. Sanāk, ka kopējie ieņēmumi mēnesī ir 3500,99 euro. Līdz ar to pabalsta mēnesī kopējie ienākumi varētu būt 3714,49 euro.

Jāatzīmē, ka A. Aļeksejenko deklarācijā, sadaļā - Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās) – nekas nav norādīts. Pašsaprotami tad rodas jautājums, kā tad A. Aļeksejenko ir spējis nomaksāt vienā mēnesī biedru naudās 6000 euro, ja nav uzkrājumu un maksimālie ienākumi mēnesī ir 3500,99 euro!? Nu te jau būtu darbs tiesībsargājošām institūcijām, bet tas cits stāsts. Skatīsim partiju jautājumus – kas un kā vispār notiek ar biedru naudām!

Lai būtu vieglāk pārskatīt datus – izvēlējos 2019.gadu, jo par 2020.gadu vēl visi dati nebūs iegūti. KNAB datu bāzē redzams, ka biedru naudās Gods kalpot Rīgai gada ietvaros ir saņēmis 42 050 euro7. Savukārt no iesniegtajiem gada pārskatiem redzams, ka tur sadaļā “biedru nauda un iestāšanās nauda” norādīts, ka 2019.gadā ir saņemts 54 251 euro.8 Savukārt partijas biedru skaits 2019.gadā ir bijis 564 biedri.9 

Rēķinot tīri matemātiski, ja zināms, ka biedru naudās ir samaksāti 42 050 eur un ir 564 biedri, tad biedru naudas apmērs gadā sanāk 74,55 euro jeb – 6,21 euro mēnesī. Centos sameklēt partijas Gods kalpot Rīgai mājaslapā informāciju par biedru naudas maksām. Nesanāca. Mēģināju to pašu izdarīt vēl ar citām partijām – arī nekā.

Kā pēdējā cerība bija Jaunā konservatīvā partija, jo tur tak tiesiskumam vajadzētu būt augstākajā pakāpē. Jā, šoreiz Jāņa Bordāna vadītā partija nelika vilties. Tik tiešām viņu mājaslapā10 bija iespēja iepazīties kā ar Ētikas kodeksu, tā virkni citu dažādu dokumentu, tajā skaitā arī statūtiem, kuros minēta kā iestāšanās, tā arī biedru naudas apmērs.

Citēju: Līdzko valde pieņēmusi lēmumu par jauna biedra uzņemšanu, persona, kura izteikusi vēlmi kļūt par Partijas biedru, trīs darba dienu laikā Partijas kontā ieskaita biedra iestāšanās maksu vismaz piecu eiro apmērā. Partijas biedrs katru gadu ne vēlāk kā līdz 1.februārim ieskaita Partijas kontā biedra naudu vismaz piecu eiro apmērā.

Vismaz viena partija ir norādījusi kaut kādu summu, tiesa, nedaudz mulsina formulējums – “vismaz piecu eiro apmērā”. Tas nozīmē, ka noteikta minimālā summa, bet maksimālā? Saprotu, ka partijas, kurām tiesiskums nav tā vienīgā vērtība, var par to neaizdomāties, bet partija, kurai tiesiskums vispārinātā pakāpē ir prioritāte? Viņi nezina, ka tiesiskums iet roku rokā ar caurspīdīgumu, prognozējamību un noteiktību?

Bet paskatīsim, kas sanāk JKP ar deklarēto un reālo. Tātad pēc datu bāzē pieejamās informācijas redzams, ka 2019.gadā biedru naudās samaksāti 5916 euro. Savukārt no iesniegtās deklarācijas izriet, ka biedru naudās un iestāšanās naudās saņemti 44 479 euro. Eu, tas sanāk, ka biedru naudās nomaksāti 5916 euro, savukārt 38 563 euro iestāšanās naudās! Respektīvi – iestāšanās naudas gada ietvarā vairākas reizes pārsniedz biedru naudās nomaksāto!?

Paskatīsim, kāda sakritība ir par ziedojumiem starp deklarācijā un datu bāzē pieejamo informāciju. Datu bāzē par 2019.gadu norādīts, ka JKP ziedojumos saņēmusi 107 653, 32 euro. Savukārt deklarācijā norādīts, ka saņemti 107 608 euro. Redzams, ka visnotaļ precīzi. Ir atšķirība nepilnu 50 euro apmērā, bet nebūsim sīkumaini, kaut arī – ja jau tik izteikti tiesiskuma aizstāvji – visam jābūt tip top.

Atgriezīsimies pie tām biedru naudām. Šis ieinteresēja. Ja jau pēc statūtiem biedru nauda jānomaksā ne vēlāk kā līdz 1.februārim, tad 2019.gadā līdz 1.februārim biedru naudā ir veikti septiņi maksājumi no sešiem biedriem. Mazākā summa – 10 euro, bet lielākā – 250 euro. Ilga Šuplinska paspējusi pat veikt divus maksājumus, katru 100 euro apmērā. Visa 2019.gada laikā ir veikti tikai 57 maksājumi, no kuriem, kā jau minēju, dažs labs partijas biedrs ir maksājis vairākkārtīgi. Nu, varbūt 2019.gads bija tāds neveiksmīgs. Paskatīšu nedaudz 2018.gadu.

Labāk nemaz nebūtu skatījies! Datu bāzē parādās, ka 2018.gadā biedru naudās nomaksāti 940 euro, turklāt biedru naudas iemaksas – 17 maksājumi, no kuriem viens – iestāšanās nauda 50 euro apmērā. No šiem 17 maksājumiem maksātāji ir bijuši divi cilvēki. Tāds Edgars Logins un Oskars Caune, kurš arī iemaksāja iestāšanās naudu!

Savukārt deklarācijā parādās, ka 2018.gadā biedru un iestāšanās naudās nomaksāti 49451 euro. Šādi skatot sanāk, ka partijā 2018.gadā ir bijuši divi biedri un iestājies nezināms pulciņš cilvēku, kuri iestāšanās naudās iemaksājuši 48 511 euro!? Lai gan, ja ir zināms cik biedru ir bijis 2018.gadā un cik 2019.gadā – var izrēķināt.

Tātad, ja pat paņemam, ka biedru naudās 2019.gadā veikti 57 maksājumi, bet 2018.gadā tikai divi cilvēki ir maksājuši biedru naudas, tad, salīdzinot ar 2018.gadu, nākamajā biedru skaits ir palielinājies par 55 maksātājiem. Ja sanāk, ka iestāšanās naudās ir iemaksāts 48 511 euro, tad katrs iestājoties vidēji ir samaksājis 882,2 euro. Nu, paliela iestāšanās summa.

Datu bāzē par ziedojumiem 2018.gadā parādās, ka ziedojumos saņemti 216 575,71 euro, bet deklarācijā uzrādīti 216 786 euro. Ziedojumos neliela atšķirība, bet tās jau pupu mizas, ja skatāmies atšķirības par biedru naudām.

Ā, skatot visu par biedru naudu iemaksām, atklājās, ka J. Bordāns vispār nekad nav maksājis biedru naudu. Šajā ziņā, ja salīdzina J. Bordānu ar A. Aļeksejenko, tad pēdējais izskatās labāk, jo vismaz biedru naudu kārtīgi samaksā.

Skatot šo visu, veidojas vairākas versijas, bet neviena no tām nu nekādā veidā neatbilst tiesiskumam pat vismazākajā pakāpē, kur nu vēl bezkompromisa tiesiskumam.

Tātad pirmā versija: partijas biedri neievēro pašu statūtos teikto par biedru maksas maksāšanu un tās nomaksas termiņu.(šī versija iet cauri arī visām pārējām, īpaši, ja tiek ziņots, ka 2019.gada martā partijā ir bijuši 1074 biedri). Otrā versija – biedri maksājumus veic, tos saucot par “ziedojumu”, līdz ar to nodrošinot, ka viņiem pienāksies nodokļu atlaide (vispār citviet šo visu sauc par nodokļu optimizāciju). Trešā versija – tā kā iestāšanās nauda nav jāuzrāda, tad tiek izvēlēta šāda opcija. Piedodiet, bet neviena no šīm opcijām nu nekādā veidā neiet kopā ar tiesiskumu, un Jura Pūces autostāvvietu sāga vienkārši nobāl šī priekšā.

Laikam bezkompromisu tiesiskums sevī saturiski ietver – kā gribu, tā daru. Piemēram, sagribēšu - kādus likumus gribēšu, tādus pieņemšu. Sagribēsies, ka arī prokuratūra ir zem manis – uzspiedīšu, un būs, un vispār arī nevienam no malas nav tiesības kaut ko mums mācīt. Kazi, ka tik drīz nebūs J. Bordāna vai JKP Satversme.

Tātad, kas ir kopīgs Gods kalpot Rīgai pārstāvim A. Aļeksejenko, kurš par normālu lietu uzskata savu radinieku nodarbināšanu un neko dzīvē par interešu konfliktu un ētiku, visticamāk nav dzirdējis, un Jaunās konservatīvās partijas dižgaram J. Bordānam, kurš pieļauj acīmredzamas neskaidrības biedru maksas jautājumos jeb – nespēj sakārtot savu politisko spēku, bet ambīcijās un augstprātībā...?

Atbilde visnotaļ vienkārša: abi uzskata, ka var rīkoties, kā vēlas. Sabiedrības intereses un viedoklis!? Piedodiet, tas viņus neinteresē. Skatot šo visu, man tik rosījās pārdomas, nez, tiesībsargājošās iestādes šo visu neskata un nepārbauda?

1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/aleksejenko-noliedz-iespejamo-interesu-konfliktu-parmet-politisku-izrekinasanos.d?id=52856775

2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/disciplinarlietas-pret-aleksejenko-saistitas-ar-interesu-konfliktu-un-iespejamu-fiktivu-nodarbinasanu.d?id=52854021

3 https://likumi.lv/doc.php?id=61913

4 https://www.tvnet.lv/4518381/rigas-domes-paklautibas-iestades-strada-28-radniecigam-saitem-saistitas-personas

5 https://www.tvnet.lv/4518381/rigas-domes-paklautibas-iestades-strada-28-radniecigam-saitem-saistitas-personas

6 https://www6.vid.gov.lv/VAD/VADData

7 https://www.knab.gov.lv/lv/db/subscriptions/?party_id=369635&type_id=&member=&date_from=01.01.2019&date_to=11.12.2019&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=&page=2#

8 https://www.knab.gov.lv/upload/declarations/369635/godskalpotrigai_31032020.pdf

9 https://nra.lv/politika/274800-kura-partija-latvija-var-lepoties-ar-lielako-biedru-skaitu.htm

10 https://konservativie.lv/

Novērtē šo rakstu:

35
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...