Kas kopīgs Aļeksejenko un „Gods kalpot Rīgai” ar Bordānu un Jauno konservatīvo partiju
Kasīklis27.01.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Plosts
28.01.2021. 13:52ko te tās šķietamās līdzības- abi kā viens iestājas par politkontrolētu padomju varu un panākams tas tikai ar boļševisma metodēm Nekad nav bijusi nekāda atšķirība- polarizācija tikai piesaistīto balsotāju izlasēs un jkp te spekulēja ar pastalniekiem efektīvāk... un ir piesiles un nevadāmi plosās
bratka
28.01.2021. 12:41Korumpanti savās acīs neierauga baļķi,bet otra acīs ierauga matu,JKP partija cīnās un cīnīsies pret korupciju,patīk vai nepatik cien.korumpanti.
Suns zina ko ēdis
28.01.2021. 00:13Šeit ir spilgti aprakstīts, ka nauda nāk, tīrā korupcija, krimināls ar naudas darī;sanām izskatās pēc šiem cīpariem. \Bet stāts ir cits. Rīgas domes Īres vadīgja kā dāma, kura liel;ijās un st';astīja klientiem, kuru strīdus skatīja sēdēs un teica: ES jums pavirzīšu dzīvokļa rindu "- ha, ha, Nils gan teica, ka viss kā zem lupas, rindas virzās elektroniski.
Īresvaldi ši vadītāja pataisīja par kanbatas valdi, nevis kā vēlētu iestādi dzīvokļu strīdu izskatīšanai. Pakļav šo valdi Mājokļu un vides departamentam, iekļāva tā satāvā, kurš noteica toni. Re kur uzauga kājas - "es jums pavirzīšu dzīvokļa rindu. Laikam virzīja arī, ja vajadzēja misterienei 20?"Īres valdi pataisīja no deputātu vēlētas iestādes par Mājokļu departamenta sastāvdaļu, pārtrauca iedzīvotāju konsultācijas kā tas bija agrāk, kad to varēja saņemt brīvi un jebkurā laikā, bet jau gadus 7 tikai ar pierakstu, nekādu atbild i saņemt nebija iespējams - Īres valde kļuva par namīpašnieku ruporu.
?
27.01.2021. 22:48Kas kopīgs Bordānam un Jurašam ar patiesu bezkompromisa tiesiskumu?
NEKAS!
deķis
27.01.2021. 20:28»
piedod
bet kāpēc neviens neuztraucās kad Juraša sieva strādāja ostā pie Mr. 20
Vai tad radi?
opsā-osasā!
27.01.2021. 20:27"atklājās, ka J. Bordāns vispār nekad nav maksājis biedru naudu"Ko tad maksāt,ja ir valsts finansējums?
piedod
27.01.2021. 20:10bet kāpēc neviens neuztraucās kad Juraša sieva strādāja ostā pie Mr. 20% ?
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
