Iesaki rakstu: 
Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda pazūd vai tiek izņemta no aprites?
Ja nauda neizgaistu, tās drukāšanas monopoliem, kuri vairo tās apmērus aritmētiskā progresijā, ātri vien iestātos bankrots, jo nepieciešamība pēc jaunas naudas zustu.
Nauda tiek norakstīta (faktiski nozagta no aprites) ar mākslīgu problēmu un konfliktu radīšanu, kur pati problēma tiek gan radīta, gan risināta no viena un tā paša kabineta.
Baznīcas loma monopolistu plānos vienmēr ir bijusi būtiska, tomēr pēdējos gados baznīcas ietekme sāk sarukt. Monopolisti kā baznīcas likumisku aizvietotāju gatavo LGBT un izmanto šīs kustības sekotājus kā sabiedrības inficētājus.
Kāpēc tā domāju.
Nauda pēc tam, kad baņķieri ieguva tiesības to radīt pret parādzīmēm, vairojās aritmētiskā progresijā, faktiski naudas pasaulē ir tieši tik daudz, cik ir parādzīmju, - tik, cik patērētāji ir spējuši pierādīt bankām, ka spēs to atdot ar procentiem.
Banka, izsniedzot aizdevumu, nepaņem naudu no skapīša vai citu noguldījumiem, bet datorā ieraksta parādzīmes skaitli, ko pēc parāda atgriešanas nodzēš, vien iekasētie procenti kas arī ir jaunradītā nauda, paliek bankas rīcībā.
Naudas atmazgāšana - no naudas monopolistu skatu punkta.
Kā atmazgāt 100 eiro, zinās jebkurš, kam jāiesniedz VID deklarācija, kā 10 000 EUR, zinās, sākot no zemāka līmeņa uzņēmējiem, bet kā atmazgā 100 miljonus vai 100 miljardus? To var izdarīt vien tie, kam to ļauj darīt politiski.
Klasiskās naudas atmazgāšanas shēmas visbiežāk neizņem naudu no apgrozījuma, bet tieši otrādi, rada vēl vairāk fiktīvas apgrozījuma naudas, tātad rada problēmas naudas “drukāšanas” monopolistiem, tādēļ ka mazgātā nauda konkurē ar viņu naudu, jo apgrozījumā ir fiktīva (faktiski dublējās).
Naudas monopolistiem nav nepieciešamības kādam atskaitīties vai naudu mazgāt, viņiem nav problēmu “piedrukāt” jaunu naudu, viņu problēmas ir ievērojamākas - nodrošināt viņu naudas nemitīgu pieprasījumu un cīņu ar nosacītajiem konkurentiem - fiktīvās naudas aprites radītājiem, citiem vārdiem - naudas atmazgātajiem.
Te gan jāmin, ka monopolisti netērē savus resursus naudas konkurentu ķeršanā, viņi to uzdod kā politiska līmeņa pienākumu ierēdņiem par nodokļu maksātāju naudu. Līdzīgi rīkojas arī tabakas un spirta monopolisti, viņu tirgus tiek sargāts un uzturēts par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Naudas dzēšana,
Ja nauda neizgaistu, tās drukāšanas monopoliem, kuri vairo tās apmērus aritmētiskā progresijā, ātri vien iestātos bankrots, jo nepieciešamība pēc jaunas naudas zustu. Bet te ir viena būtiska problēma, - naudas dzēšana bez mākslīgu problēmu radīšanas vai legālā veidā, bez legāliem vai nelegāliem upuriem nav iespējama. Nauda tiek norakstīta (faktiski dzēsta) ar problēmu un konfliktu radīšanu, kur tiek radīta un uzturēta gan pati problēma, gan tās risinājumi.
Te var minēt gan pandēmiju, kur iedzīvotāji ir spiesti bankrotēt, dzīvojot uz parāda, ko cēli izsniedz “humānie” naudas aizdevēji vien komplektā ar netīrajām adatām (vakcīnām), gan superīgus karus, kuri mākslīgi tiek radīti banāla mērķa dēļ – norakstīt līdzekļus -, kur visu iesaistīto pušu un procesu augšas tiek sponsorētas no vieniem un tiem pašiem aizdevējiem.
Jauno karu cēloņi pamatā aizsākas kabinetos, kur pēdējos laikos arvien retāk sēž kāds no tās tautas, par kuru šo kabinetu žurkas lemj, cita starpā kari vairumā gadījumu gan sākas, gan beidzas pie kabinetu galdiem, viss atkarīgs vien no šo figūru sponsoru vēlmēm, bet vismazāk atkarīgs no kara upuriem - karos iesaistītām tautām.
Vai LGBT likumiskā traktējumā ir līdzvērtīgs Baznīcai?
Vai Baznīca ir dalīta no valsts? Manuprāt, Baznīca vien finansiāli ir dalīta no valsts, un tas ir darīts apzināti. Šajā kontekstā jāmin, ka zem finansiāli neatkarīgā subjekta ar nosaukumu Baznīca var palīst ne tikai reliģiska rakstura organizācijas, bet tajā skaitā LGBT kustības, sātanisti, jebkāda legāla sekta un viss, ko vien mēs varam ietvert zem šī subjekta – Baznīcas - likumiskā definējuma.
Līdz ar to nav jābrīnās, ka ASV jau pirms 10 gadiem skolās līdzvērtīgi Baznīcas brošūrām un mācībām varēja izplatīt LGBT kustības “vērtības” un sātanistu brošūras. Lai to padarītu par likumīgu arī ES valstīs, vajag vien izdot tādas konvencijas kā Stambulas konvencija, kas “pareizi” iecērt akmenī (legalizē) juridisko definējumu traktējumus tā, ka tie der gana labi gan baznīcai, gan sātanam, gan LGBT kustības “varoņiem”.
Kam tas ir vajadzīgs?
Lai realizētu augstākminētos monopolistu plānus, kuru galvenais mērķis ir cīņa ar konkurentiem un viņu pieprasītā produkta (naudas) pieprasījuma uzturēšana, kas iespējama vien tad, ja viņu produkts no apgrozījuma tiek izņemts (faktiski nozagts) prātam netveramos apmēros, ir nepieciešamas tādas organizācijas, kas spēj aptvert un kontrolēt pūli it kā neatkarīgi no jau monopolistiem piederošām organizācijām – valstīm.
Kādreiz ar šo funkciju tīri veiksmīgi tika galā baznīca (pamatā Vatikāna virsvaldījumā), tomēr klasiskās baznīcas ietekme, pateicoties progresam, pēdējos 100 gados ir katastrofāli sarukusi, līdz ar to ir nepieciešamība meklēt citas sviras, kā radikalizēt mazticīgos pūļus, un te visai labi der LGBT kustība kā instruments, kas visai labi var inficēt pūli, pielietojot tās pašas metodes, ko pielieto reliģija.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
