Kas kopīgs Ķīnai ar Krieviju? Abas melo

Pēdējā laikā sāk vairāk parādīties ziņas par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē jau tiek apsvērta doma mazināt noteiktos ierobežojumus. Šādi signāli priecē. Tā nu, pozitīvu ziņu uzmundrināts, nolēmu papētīt, kāda tad situācija ar COVID-19 ir pasaulē un arī tuvākiem kaimiņiem. Lai saprastu, cik tā “sērga” liela un vai mums viss jau garām vai tikai priekšā.

Sākotnēji vienkārši uztaisīju tabulu, kurā iekļāvu lielākās valstis un tās valstis, par kurām bija vai ir runāts visskaļāk un protams, arī kaimiņvalstis. Vienlaikus apzinos, ka infekcijas izplatība ir saistīta ar ļoti daudziem apstākļiem. Sākot no iedzīvotāju blīvuma apdzīvotajā vietā, dzīves kvalitātes, medicīniskā nodrošinājuma, socializācijas paradumiem un arī noteiktiem ierobežojumiem un to savlaicīgumam.

Tāpēc pilnīgi objektīvu un analīzi līdz precīzam skaitlim nav iespējams sniegt, bet tendenci, no kuras var izsecināt aptuvenos skaitļus, gan var noteikt. Būtiskākais – var secināt, vai visas valstis godīgi informē par saslimušajiem un mirušajiem vai arī – kāda kaut ko slēpj. Kamdēļ slēpt? Labs jautājums, bet piekritīsiet, ir pasaulē valstis, kuras vēlas izlikties daudz labākas, nekā tās patiesībā ir.

Sākotnēji ilgi domāju, kādi dati būtu liekami tabulā, lai pēc tās aizpildīšanas varētu veikt analīzi un izdarīt secinājumus. Izvēlējos visus datus sadalīt divās grupās – tiešajos datos un pakārtotajos. Par tiešajiem datiem paņēmu iedzīvotāju kopskaitu konkrētā valstī, infekcijas izplatības dienu skaitu, publiskoto informāciju par saslimušajiem un mirušajiem.

Kā blakus datus paņēmu tos datus, kuri liecina par iespējamību infekcijas izplatībai, vai arī tieši pretēji – veicina tās apkarošanu. Izplatību visnotaļ veicina iedzīvotāju blīvums, savukārt apkarošanu veicina medicīniskā pieejamība un dzīves līmenis. Blakus dati tik var apstiprināt vai neapstiprināt izteiktos pieņēmumus.

Salīdzinājumu var veikt tikai tiem datiem, kuri ir publiskoti. Tiesa, šo datu precizitāte arī ir nedaudz apšaubāma, jo katra valsts izvēlas atšķirīgus testēšanas ceļus. Ir valstis, kuras veic testus tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir jau parādījušies attiecīgie simptomi, bet ir arī valstis, kuras vai testēšanu arī noteiktām mērķu grupām, vai arī – cenšas to veikt pilnīgi visiem iedzīvotājiem.

Plašāka testēšana, piemēram, Islandē ir parādījusi, ka vairāk nekā puse testēto, kuriem uzrādījās pozitīvi rezultāti, bija asimptomātiski vai arī ar ļoti viegliem simptomiem.¹ Līdz ar to reālais saslimušo skaits noteikti ir daudz lielāks.

Lai varētu kaut cik objektīvi salīdzināt valstis, attiecīgās kategorijas datus ņēmu no viena avota. Aktuālie dati par saslimušajiem un mirušajiemofiksēti uz 14.aprīli. Sadaļā “Dienu skaits” ir fiksētas dienas no pirmā saslimšanas konstatēšanas gadījuma attiecīgajā valstī līdz 2020.gada 14.aprīlim. Sadaļā “Iedzīvotāju blīvums” ieliku tikai vietu pasaulē pēc iedzīvotāja blīvuma. Jo mazāks skaitlis, jo iedzīvotāju blīvums lielāks.

Sadaļā “Dzīves kvalitāte” jo mazāks skaitlis, jo dzīves kvalitāte augstāka. HAQ indekss ir veselības aprūpes un pieejamības izvērtējums katrā valstī. Jo mazāks skaitlis, jo labāka vieta pasaulē. Jāpiezīmē, ka HAQ dati pieejami tikai par 2016.gadu, bet nav pamata uzskatīt, ka varētu pašlaik būt būtiskas izmaiņas valstu izkārtojumā.

Vērojot un analizējot jebkurus savstarpēji salīdzināmus statistikas datus, pirmkārt, “lec acīs” anomālijas. Skatot saslimušo skaitu%, tikai divām valstīm tas ir 0,01% no iedzīvotāju kopskaita. Īpaši savdabīgi tas šķiet Ķīnai, kura ir 78. apdzīvotākā valsts pasaulē un kurā viss sākās. Respektīvi, vajadzēja paiet zināmam laikam, kamēr saprata, kas ir sācies un kā pret to cīnīties.

Skatot tabulā esošos datus, pamanāma viena kopēja likumsakarība. Proti, vērojama korelācija starp dienu skaitu un saslimušo% no iedzīvotāju kopskaita. Piekritīsiet, visnotaļ loģiski – jo vairāk dienu infekcija ir attiecīgajā valstī, jo būs vairāk saslimušo. Līdz ar to tieši dienu skaits un saslimušo skaits% katrā valstī no kopējā iedzīvotāju skaita ir atslēgas rādītājs.

Pēc apskatītajām valstīm sanāk, ja dienu skaits ir starp 43 un 46, tad saslimušo iedzīvotāju procents ir no 0,03% līdz 1%.

Ja dienu skaits ir no 73 līdz 78, tad saslimušo iedzīvotāju skaits procentos ir no 0,6% līdz 0,37% Izņēmums ir Krievija, kur 74 dienās ir tikai 0,01% saslimušo, bet šo es apskatīšu nedaudz vēlāk.

Ja dienu skaits ir no 81 līdz 83 dienām, tad saslimušo skaits ir no 0,19% līdz 0,2%. Šajā datu analīzē kā baltais zvirbulis ir Ķīna, kur 149 dienās ir tikai 0,01% saslimušo. Protams, ka saslimušo skaits kādā brīdī sasniedz maksimumu un tad sāk samazināties. Valstīs, kurās dienu skaits svārstās no 70 līdz 83 dienām, izņemot jau minēto Krieviju, saslimušo skaits procentos ir starp 0,2% un 0,37%.

Jāatzīmē, ka sākotnējā periodā šis vīruss bija sava veida “mīkla” un ierobežojošie pasākumi tika uzsākti daudz vēlāk nekā tajās valstīs, kur COVID-19 ir atklāts salīdzinoši nesen, piemēram, Igaunija, Lietuva un Latvija. Skatoties šādā griezumā, tad arī Ķīnai saslimušo skaitam procentuāli vajadzētu būt ne mazāk kā Itālijas līmenī, ņemot vērā, ka apdzīvotības ziņā šīs valstis ir vistuvāk viena otrai, tikai Itālijai ir daudz augstāks dzīves līmenis un HAQ indekss. Līdz ar to Ķīnā vīrusa izplatība noteikti ir plašāka. Paņemsim saslimstības procentu starp Itāliju un Spāniju. Tie tad sanāk 0,32% (piebildei, ASV 83 dienās ir 0,19% saslimušo).

Paņemot, šādu proporciju sanāk, ka kā minimums Ķīnā ir 4 462 112 saslimušo ar COVID – 19, no kuriem tad miris 178 931 cilvēks.

Izdarīt secinājumus, pamatojoties uz vienu avotu, ir diezgan tuvredzīgi, tamdēļ skatīju vēl kādu informāciju, kura apstiprinātu, vai arī noliegtu manis izteikto pieņēmumu.

Diemžēl manis izteikto pieņēmumu, apstiprina arī citi avoti. Tas būtu, Ķīnā ir ļoti izplatīta kā mobilo, tā arī stacionāro telefonu lietošana. Jāpiezīmē, ka Ķīnā ir jāreģistrējas visiem mobilā telefona lietotājiem. Telefonu var izmantot tikai tas, kurš ir reģistrējies.

Pēc 2020.gada 19.martā publicētajiem datiem mobilo tālruņu lietotāju skaits ir samazinājies no 1,600957 miljardiem līdz 1,579927 miljardiem (samazinājums par 2 001 030 lietotāju), bet fiksēto tālruņu lietotāju skaits samazinājies no 190,83. miljoniem līdz 189,99 miljoniem, kas ir par 840 tūkstošiem mazāk.⁹ 

Tiesa, skatot telefonu lietotāju skaitu samazinājumu, būtu pārsteidzīgi uzskatīt, ka visi to lietotāji ir miruši vai atrodas slimnīcā. Te jāņem vērā apstāklis, ka daudzi ir zaudējuši savus ienākumus un vienkārši vairs nespēj apmaksāt telekomunikāciju pakalpojumus. Tomēr šāds tālruņu lietotāju pēkšņs samazinājums liek aizdomāties.

Attiecībā uz mirušo skaitu jau 29. martā bija lasāmas ziņas, ka pie kāda apbedīšanas biroja kravas automašīnas trešdien atvedušas 2500 urnu, ziņo Ķīnas ziņu aģentūra "Caixin". Kādā citā aģentūras publicētajā attēlā redzamas 3500 urnas, kas sakrautas uz grīdas iekštelpās.¹⁰ Arī citi avoti ziņo, ka mirušo skaits Ķīnā ir skaitāms tūkstošos.

Proti, ja agrāk krematorijas strādāja piecas dienas nedēļā, katrā dienā pa četrām stundām, tad tagad krematorijas darbojas 7 x 24. Līdz ar to Ķīnas oficiāli norādītais skaitlis – 3346 mirušie nav patiess, ja vien tik pie diviem apbedīšanas birojiem tikai vienā pilsētā bija pievestas kopumā 6000 urnas (tiesa, jāņem vērā arī citu iemeslu dēļ mirušie, kuri vīrusa dēļ „neizbeidzas”).

Viss iepriekš minētais tik apstiprina, ka Ķīnas uzrādītie dati, salīdzinot informāciju no dažādākiem avotiem un skatot apkopotās tabulas rezultātus, ir vairāk nekā melīgi.

Analoģisku algoritmu par saslimušo skaitu tad var arī piemērot attiecībā pret Krieviju, kur slimība ir 74 dienas. Šāds dienu skaits ir arī Itālijai un Spānija, bet abās šajās valstīs HAQ indekss un dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā Krievijā. Tiesa, Krievijā ir mazāks iedzīvotāju blīvums (izņēmums ir lielās pilsētas), nekā Spānijā un Itālijā. Tomēr, ja 74 dienās Itālijā ir 0,27% saslimušo, bet Spānijā 0,37%, tad Krievijā, kā minimums saslimušie ir 0,25% iedzīvotāji no kopējā iedzīvotāju skaita.

Paņemot šādu proporciju sanāk, ka 14.aprīlī Krievijā ir 367 193 saslimušie ar COVID – 19, no kuriem tad miruši 2974 cilvēki. Tas, ka Krievijā, it īpaši Maskavā slimnīcas netiek galā ar šī brīža situāciju, ir labi zināms. Kā plašsaziņas, tā arī sociālos tīklos ir informācija, ka no Maskavas ved slimniekus uz citām slimnīcām un ātrās palīdzības mašīnas ir izveidojušas garas rindas, gaidot uz slimnieku uzņemšanu.¹¹ Vēl nevar noignorēt jau iepriekš izskanējušās ziņas, ka Krievijā šajā laika periodā ir strauji pieaugusi saslimstība ar pneimoniju.¹²

Jāatzīmē, ka mirušo skaita procents no saslimušo kopskaita ir ņemts pēc Ķīnas un Krievijas iedotiem datiem, kuri, kā pierādījās, ir melīgi. Līdz ar to nav izslēgts, ka faktiski mirušo skaits ir vēl lielāks. Ja Ķīnai šis procents ir līdzīgs ar ASV, tad Krievijā mirušo procents no saslimušo kopskaita salīdzinoši uz pārējo valstu fonu izskatās mazs, īpaši ņemot vērā Krievijas veselības aprūpes HAQ un dzīves kvalitātes indeksu.

Ja reiz ir analizēta informācija par saslimušajiem, tad noteikti būtu arī ļoti interesanti paanalizēt izveseļojušos cilvēku datus, bet te pagaidām saskaros ar būtisku problēmu. Proti, ja visur ir vienota pieeja, kā tiek noteikts, vai cilvēks ir slims vai ne, proti, ja tests pozitīvs, tad cilvēks ir inficējies, tad attiecībā uz brīdi, ar kuru tiek uzskatīts, ka cilvēks ir izveseļojies, valstu pieejas ir atšķirīgas. Piemēram, Latvijā tiek uzskatīts, ka cilvēks ir izveseļojies, ja divi atkārtoti testi pēc noteikta laika intervāla uzrāda negatīvu rezultātu.¹³

Varbūt kāds tagad uzdos jautājumu: nu un, ka dažas valstis mānās ar saviem datiem, – kas mums no tā?

Ja tā paņem, iesākumā tik tiešām mums no tā uzreiz sliktāk nepaliek, tikai žēl šo valstu iedzīvotāju, jo šādā gadījumā viņiem palīdzība tiek sniegta novēlota un nepilnā apmērā. No otras puses – COVID-19 pandēmija nepazīst valstu robežas. Nebūs iespējams ātri un efektīvi apkarot šo infekciju, ja, piemēram, viena valsts apzina un atzīst saslimšanu atbilstoši reālajai situācijai, veic adekvātus pasākumus, bet kaimiņvalsts tā nerīkojas. Ar šādu pieeju infekciju neapkarosim. Tā arī, ja šādā situācijā tiek konstatēts, ka dažas valstis nerīkojas godprātīgi, tad, vai nav pamats uzskatīt, ka arī pārējās situācijās no šīm valstīm godprātību nav ko gaidīt?

Paradoksāli, bet Krievijai un Ķīnai ir saskatāmas vairākas kopīgas tendences:

- Ar visādiem līdzekļiem cenšas kļūt par nozīmīgu ģeopolitisku spēlētāju.

- Dominē komunistiskā ideoloģija.

- MELO.

1 https://www.tvnet.lv/6939846/covid-19-islandes-testesanas-strategija-atklaj-ka-pusei-inficeto-neparadas-simptomi

2 https://lv.wikipedia.org/wiki/Valstu_uzskait%C4%ABjums_p%C4%93c_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_skaita

3 Ķīnai informācija ņemta no: https://lv.wikipedia.org/wiki/COVID-19_pand%C4%93mija_%C4%B6%C4%ABn%C4%81, pārējām no https://coronavirus.jhu.edu/map.html

4 https://coronavirus.jhu.edu/map.html

5 turpat

6 https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(18)30994-2/fulltext#seccestitle190

7 https://lv.wikipedia.org/wiki/Valstu_un_teritoriju_uzskait%C4%ABjums_p%C4%93c_apdz%C4%ABvot%C4%ABbas_bl%C4%ABvuma

8 https://www.numbeo.com/quality-of-life/rankings_by_country.jsp

9 https://www.business-standard.com/article/international/china-hid-covid-19-toll-mobile-landline-users-reduced-drastically-report-120040200234_1.html

10 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/urnu-skaits-apbedisanas-birojos-rada-saubas-par-oficialo-covid-19-upuru-skaitu-kina.a353664/

11 https://www.apollo.lv/6947562/krievijas-medikis-maskavas-slimnicas-trukst-vietu-tadel-pacientus-ved-uz-piepilsetas-medicinas-iestadem

12 https://www.tvnet.lv/6928523/aizdomas-ka-krievija-slepj-patieso-covid-19-gadijumu-skaitu

13 https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lidz-sim-izveselosanas-no-covid-19-latvija-apstiprinata-16-cilvekiem/

Novērtē šo rakstu: