Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Statistika ir laba lieta. Ja dati tiek sniegti pareizi, tad skaitļi nemelo. Savukārt, ja atsevišķos gadījumos skaitļi tiek sniegti nepareizi un nav, ar ko salīdzināt, – kļūdas nav iespējams pamanīt, bet, jo vairāk salīdzināmo datu, jo vieglāk identificēt, vai kāds melo vai ne.

Pēdējā laikā sāk vairāk parādīties ziņas par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē jau tiek apsvērta doma mazināt noteiktos ierobežojumus. Šādi signāli priecē. Tā nu, pozitīvu ziņu uzmundrināts, nolēmu papētīt, kāda tad situācija ar COVID-19 ir pasaulē un arī tuvākiem kaimiņiem. Lai saprastu, cik tā “sērga” liela un vai mums viss jau garām vai tikai priekšā.

Sākotnēji vienkārši uztaisīju tabulu, kurā iekļāvu lielākās valstis un tās valstis, par kurām bija vai ir runāts visskaļāk un protams, arī kaimiņvalstis. Vienlaikus apzinos, ka infekcijas izplatība ir saistīta ar ļoti daudziem apstākļiem. Sākot no iedzīvotāju blīvuma apdzīvotajā vietā, dzīves kvalitātes, medicīniskā nodrošinājuma, socializācijas paradumiem un arī noteiktiem ierobežojumiem un to savlaicīgumam.

Tāpēc pilnīgi objektīvu un analīzi līdz precīzam skaitlim nav iespējams sniegt, bet tendenci, no kuras var izsecināt aptuvenos skaitļus, gan var noteikt. Būtiskākais – var secināt, vai visas valstis godīgi informē par saslimušajiem un mirušajiem vai arī – kāda kaut ko slēpj. Kamdēļ slēpt? Labs jautājums, bet piekritīsiet, ir pasaulē valstis, kuras vēlas izlikties daudz labākas, nekā tās patiesībā ir.

Sākotnēji ilgi domāju, kādi dati būtu liekami tabulā, lai pēc tās aizpildīšanas varētu veikt analīzi un izdarīt secinājumus. Izvēlējos visus datus sadalīt divās grupās – tiešajos datos un pakārtotajos. Par tiešajiem datiem paņēmu iedzīvotāju kopskaitu konkrētā valstī, infekcijas izplatības dienu skaitu, publiskoto informāciju par saslimušajiem un mirušajiem.

Kā blakus datus paņēmu tos datus, kuri liecina par iespējamību infekcijas izplatībai, vai arī tieši pretēji – veicina tās apkarošanu. Izplatību visnotaļ veicina iedzīvotāju blīvums, savukārt apkarošanu veicina medicīniskā pieejamība un dzīves līmenis. Blakus dati tik var apstiprināt vai neapstiprināt izteiktos pieņēmumus.

Salīdzinājumu var veikt tikai tiem datiem, kuri ir publiskoti. Tiesa, šo datu precizitāte arī ir nedaudz apšaubāma, jo katra valsts izvēlas atšķirīgus testēšanas ceļus. Ir valstis, kuras veic testus tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir jau parādījušies attiecīgie simptomi, bet ir arī valstis, kuras vai testēšanu arī noteiktām mērķu grupām, vai arī – cenšas to veikt pilnīgi visiem iedzīvotājiem.

Plašāka testēšana, piemēram, Islandē ir parādījusi, ka vairāk nekā puse testēto, kuriem uzrādījās pozitīvi rezultāti, bija asimptomātiski vai arī ar ļoti viegliem simptomiem.1 Līdz ar to reālais saslimušo skaits noteikti ir daudz lielāks.

Lai varētu kaut cik objektīvi salīdzināt valstis, attiecīgās kategorijas datus ņēmu no viena avota. Aktuālie dati par saslimušajiem un mirušajiemofiksēti uz 14.aprīli. Sadaļā “Dienu skaits” ir fiksētas dienas no pirmā saslimšanas konstatēšanas gadījuma attiecīgajā valstī līdz 2020.gada 14.aprīlim. Sadaļā “Iedzīvotāju blīvums” ieliku tikai vietu pasaulē pēc iedzīvotāja blīvuma. Jo mazāks skaitlis, jo iedzīvotāju blīvums lielāks.

Sadaļā “Dzīves kvalitāte” jo mazāks skaitlis, jo dzīves kvalitāte augstāka. HAQ indekss ir veselības aprūpes un pieejamības izvērtējums katrā valstī. Jo mazāks skaitlis, jo labāka vieta pasaulē. Jāpiezīmē, ka HAQ dati pieejami tikai par 2016.gadu, bet nav pamata uzskatīt, ka varētu pašlaik būt būtiskas izmaiņas valstu izkārtojumā.

N.p.k.

Valsts

Iedzīvotāju2 skaits

Dienu skaits3

Saslimušie4

Saslimušie%

Mirušo skaits5

Mirušie%

HAQ indekss6

Iedzīvotāju blīvums7

Dzīves kvalitāte8

1.

Ķīna

1394 410 000

149

83351

0,01%

3346

4,01%

48

78

66

2.

ASV

328 626 000

83

609516

0,19%

26057

4,28%

29

177

14

3.

Krievija

146 877 088

74

21102

0,01%

170

0,81%

58

221

67

4.

Vācija

82 887 000

78

132210

0,16%

3495

2,64%

18

55

9

5.

Francija

66 992 000

81

131362

0,2%

15750

11,99%

20

96

26

6.

Itālija

60 390 560

74

162488

0,27%

21067

12,97%

9

60

37

7.

Spānija

46 733 038

73

174060

0,37%

18255

10,49%

19

111

15

8.

Lietuva

2793 986

46

1091

0,04%

29

2,66%

45

151

22

9.

Latvija

1920 100

43

657

0,03%

5

0,76%

43

175

31

10.

Igaunija

1323 820

45

1373

0,1%

31

2,26%

31

181

10

Vērojot un analizējot jebkurus savstarpēji salīdzināmus statistikas datus, pirmkārt, “lec acīs” anomālijas. Skatot saslimušo skaitu%, tikai divām valstīm tas ir 0,01% no iedzīvotāju kopskaita. Īpaši savdabīgi tas šķiet Ķīnai, kura ir 78. apdzīvotākā valsts pasaulē un kurā viss sākās. Respektīvi, vajadzēja paiet zināmam laikam, kamēr saprata, kas ir sācies un kā pret to cīnīties.

Skatot tabulā esošos datus, pamanāma viena kopēja likumsakarība. Proti, vērojama korelācija starp dienu skaitu un saslimušo% no iedzīvotāju kopskaita. Piekritīsiet, visnotaļ loģiski – jo vairāk dienu infekcija ir attiecīgajā valstī, jo būs vairāk saslimušo. Līdz ar to tieši dienu skaits un saslimušo skaits% katrā valstī no kopējā iedzīvotāju skaita ir atslēgas rādītājs.

Pēc apskatītajām valstīm sanāk, ja dienu skaits ir starp 43 un 46, tad saslimušo iedzīvotāju procents ir no 0,03% līdz 1%.

Ja dienu skaits ir no 73 līdz 78, tad saslimušo iedzīvotāju skaits procentos ir no 0,6% līdz 0,37% Izņēmums ir Krievija, kur 74 dienās ir tikai 0,01% saslimušo, bet šo es apskatīšu nedaudz vēlāk.

Ja dienu skaits ir no 81 līdz 83 dienām, tad saslimušo skaits ir no 0,19% līdz 0,2%. Šajā datu analīzē kā baltais zvirbulis ir Ķīna, kur 149 dienās ir tikai 0,01% saslimušo. Protams, ka saslimušo skaits kādā brīdī sasniedz maksimumu un tad sāk samazināties. Valstīs, kurās dienu skaits svārstās no 70 līdz 83 dienām, izņemot jau minēto Krieviju, saslimušo skaits procentos ir starp 0,2% un 0,37%.

Jāatzīmē, ka sākotnējā periodā šis vīruss bija sava veida “mīkla” un ierobežojošie pasākumi tika uzsākti daudz vēlāk nekā tajās valstīs, kur COVID-19 ir atklāts salīdzinoši nesen, piemēram, Igaunija, Lietuva un Latvija. Skatoties šādā griezumā, tad arī Ķīnai saslimušo skaitam procentuāli vajadzētu būt ne mazāk kā Itālijas līmenī, ņemot vērā, ka apdzīvotības ziņā šīs valstis ir vistuvāk viena otrai, tikai Itālijai ir daudz augstāks dzīves līmenis un HAQ indekss. Līdz ar to Ķīnā vīrusa izplatība noteikti ir plašāka. Paņemsim saslimstības procentu starp Itāliju un Spāniju. Tie tad sanāk 0,32% (piebildei, ASV 83 dienās ir 0,19% saslimušo).

Paņemot, šādu proporciju sanāk, ka kā minimums Ķīnā ir 4 462 112 saslimušo ar COVID – 19, no kuriem tad miris 178 931 cilvēks.

Izdarīt secinājumus, pamatojoties uz vienu avotu, ir diezgan tuvredzīgi, tamdēļ skatīju vēl kādu informāciju, kura apstiprinātu, vai arī noliegtu manis izteikto pieņēmumu.

Diemžēl manis izteikto pieņēmumu, apstiprina arī citi avoti. Tas būtu, Ķīnā ir ļoti izplatīta kā mobilo, tā arī stacionāro telefonu lietošana. Jāpiezīmē, ka Ķīnā ir jāreģistrējas visiem mobilā telefona lietotājiem. Telefonu var izmantot tikai tas, kurš ir reģistrējies.

Pēc 2020.gada 19.martā publicētajiem datiem mobilo tālruņu lietotāju skaits ir samazinājies no 1,600957 miljardiem līdz 1,579927 miljardiem (samazinājums par 2 001 030 lietotāju), bet fiksēto tālruņu lietotāju skaits samazinājies no 190,83. miljoniem līdz 189,99 miljoniem, kas ir par 840 tūkstošiem mazāk.9 

Tiesa, skatot telefonu lietotāju skaitu samazinājumu, būtu pārsteidzīgi uzskatīt, ka visi to lietotāji ir miruši vai atrodas slimnīcā. Te jāņem vērā apstāklis, ka daudzi ir zaudējuši savus ienākumus un vienkārši vairs nespēj apmaksāt telekomunikāciju pakalpojumus. Tomēr šāds tālruņu lietotāju pēkšņs samazinājums liek aizdomāties.

Attiecībā uz mirušo skaitu jau 29. martā bija lasāmas ziņas, ka pie kāda apbedīšanas biroja kravas automašīnas trešdien atvedušas 2500 urnu, ziņo Ķīnas ziņu aģentūra "Caixin". Kādā citā aģentūras publicētajā attēlā redzamas 3500 urnas, kas sakrautas uz grīdas iekštelpās.10 Arī citi avoti ziņo, ka mirušo skaits Ķīnā ir skaitāms tūkstošos.

Proti, ja agrāk krematorijas strādāja piecas dienas nedēļā, katrā dienā pa četrām stundām, tad tagad krematorijas darbojas 7 x 24. Līdz ar to Ķīnas oficiāli norādītais skaitlis – 3346 mirušie nav patiess, ja vien tik pie diviem apbedīšanas birojiem tikai vienā pilsētā bija pievestas kopumā 6000 urnas (tiesa, jāņem vērā arī citu iemeslu dēļ mirušie, kuri vīrusa dēļ „neizbeidzas”).

Viss iepriekš minētais tik apstiprina, ka Ķīnas uzrādītie dati, salīdzinot informāciju no dažādākiem avotiem un skatot apkopotās tabulas rezultātus, ir vairāk nekā melīgi.

Analoģisku algoritmu par saslimušo skaitu tad var arī piemērot attiecībā pret Krieviju, kur slimība ir 74 dienas. Šāds dienu skaits ir arī Itālijai un Spānija, bet abās šajās valstīs HAQ indekss un dzīves līmenis ir daudz augstāks nekā Krievijā. Tiesa, Krievijā ir mazāks iedzīvotāju blīvums (izņēmums ir lielās pilsētas), nekā Spānijā un Itālijā. Tomēr, ja 74 dienās Itālijā ir 0,27% saslimušo, bet Spānijā 0,37%, tad Krievijā, kā minimums saslimušie ir 0,25% iedzīvotāji no kopējā iedzīvotāju skaita.

Paņemot šādu proporciju sanāk, ka 14.aprīlī Krievijā ir 367 193 saslimušie ar COVID – 19, no kuriem tad miruši 2974 cilvēki. Tas, ka Krievijā, it īpaši Maskavā slimnīcas netiek galā ar šī brīža situāciju, ir labi zināms. Kā plašsaziņas, tā arī sociālos tīklos ir informācija, ka no Maskavas ved slimniekus uz citām slimnīcām un ātrās palīdzības mašīnas ir izveidojušas garas rindas, gaidot uz slimnieku uzņemšanu.11 Vēl nevar noignorēt jau iepriekš izskanējušās ziņas, ka Krievijā šajā laika periodā ir strauji pieaugusi saslimstība ar pneimoniju.12

Jāatzīmē, ka mirušo skaita procents no saslimušo kopskaita ir ņemts pēc Ķīnas un Krievijas iedotiem datiem, kuri, kā pierādījās, ir melīgi. Līdz ar to nav izslēgts, ka faktiski mirušo skaits ir vēl lielāks. Ja Ķīnai šis procents ir līdzīgs ar ASV, tad Krievijā mirušo procents no saslimušo kopskaita salīdzinoši uz pārējo valstu fonu izskatās mazs, īpaši ņemot vērā Krievijas veselības aprūpes HAQ un dzīves kvalitātes indeksu.

Ja reiz ir analizēta informācija par saslimušajiem, tad noteikti būtu arī ļoti interesanti paanalizēt izveseļojušos cilvēku datus, bet te pagaidām saskaros ar būtisku problēmu. Proti, ja visur ir vienota pieeja, kā tiek noteikts, vai cilvēks ir slims vai ne, proti, ja tests pozitīvs, tad cilvēks ir inficējies, tad attiecībā uz brīdi, ar kuru tiek uzskatīts, ka cilvēks ir izveseļojies, valstu pieejas ir atšķirīgas. Piemēram, Latvijā tiek uzskatīts, ka cilvēks ir izveseļojies, ja divi atkārtoti testi pēc noteikta laika intervāla uzrāda negatīvu rezultātu.13

Varbūt kāds tagad uzdos jautājumu: nu un, ka dažas valstis mānās ar saviem datiem, – kas mums no tā?

Ja tā paņem, iesākumā tik tiešām mums no tā uzreiz sliktāk nepaliek, tikai žēl šo valstu iedzīvotāju, jo šādā gadījumā viņiem palīdzība tiek sniegta novēlota un nepilnā apmērā. No otras puses – COVID-19 pandēmija nepazīst valstu robežas. Nebūs iespējams ātri un efektīvi apkarot šo infekciju, ja, piemēram, viena valsts apzina un atzīst saslimšanu atbilstoši reālajai situācijai, veic adekvātus pasākumus, bet kaimiņvalsts tā nerīkojas. Ar šādu pieeju infekciju neapkarosim. Tā arī, ja šādā situācijā tiek konstatēts, ka dažas valstis nerīkojas godprātīgi, tad, vai nav pamats uzskatīt, ka arī pārējās situācijās no šīm valstīm godprātību nav ko gaidīt?

Paradoksāli, bet Krievijai un Ķīnai ir saskatāmas vairākas kopīgas tendences:

- Ar visādiem līdzekļiem cenšas kļūt par nozīmīgu ģeopolitisku spēlētāju.

- Dominē komunistiskā ideoloģija.

- MELO.

1 https://www.tvnet.lv/6939846/covid-19-islandes-testesanas-strategija-atklaj-ka-pusei-inficeto-neparadas-simptomi

2 https://lv.wikipedia.org/wiki/Valstu_uzskait%C4%ABjums_p%C4%93c_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_skaita

3 Ķīnai informācija ņemta no: https://lv.wikipedia.org/wiki/COVID-19_pand%C4%93mija_%C4%B6%C4%ABn%C4%81, pārējām no https://coronavirus.jhu.edu/map.html

4 https://coronavirus.jhu.edu/map.html

5 turpat

6 https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(18)30994-2/fulltext#seccestitle190

7 https://lv.wikipedia.org/wiki/Valstu_un_teritoriju_uzskait%C4%ABjums_p%C4%93c_apdz%C4%ABvot%C4%ABbas_bl%C4%ABvuma

8 https://www.numbeo.com/quality-of-life/rankings_by_country.jsp

9 https://www.business-standard.com/article/international/china-hid-covid-19-toll-mobile-landline-users-reduced-drastically-report-120040200234_1.html

10 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/urnu-skaits-apbedisanas-birojos-rada-saubas-par-oficialo-covid-19-upuru-skaitu-kina.a353664/

11 https://www.apollo.lv/6947562/krievijas-medikis-maskavas-slimnicas-trukst-vietu-tadel-pacientus-ved-uz-piepilsetas-medicinas-iestadem

12 https://www.tvnet.lv/6928523/aizdomas-ka-krievija-slepj-patieso-covid-19-gadijumu-skaitu

13 https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lidz-sim-izveselosanas-no-covid-19-latvija-apstiprinata-16-cilvekiem/

Novērtē šo rakstu:

28
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...