Iesaki rakstu: 
Retorisks jautājums, kurš jau pēc būtības skan kā jautājuma veidā izteikts spriedums. Daži Līvānos valdošās kliķes apoleģēti steigsies pārtraukt mani jau pusvārdā. Autoram nu gan ir šīferis aizbraucis lejā. Šitā salīdzināt pirkstu ar papriku var tikai klīnisks idiots vai vietējo oligarhu uzpirkts skribents.
Tā kā neesmu ne viens, ne otrs, tad mēģināšu pamatot savu viedokli un sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tātad kas ir kopīgs Līvāniem, Gaigalavai un Vārkavai? Kas vieno „Latgales tīģeri”, Latvijas gaismasvadu centru, jaunatnes galvaspilsētu un divu Latgales ciemus ar pārsimt iedzīvotāju katrā.
Daudzi apgalvos, ka katrā sevi cienošā apdzīvotā vietā ir skola. Taisnība! Pavisam silti. Tiešām, gan Līvānos, gan Gaigalavā un Vārkavā ir savas skolas. Viena liela un divas mazas.
15. augustā portāls nra.lv publicēja interesesantu rakstu „Nopublicēts Latvijas skolu reitings. Vai tava skola ir labāko sarakstā?”.
Informācija intriģējoša, jo katru normālu vecāku interesē tās skolas saniegumi izglītības sfērā, kurai viņš ir uzticējis savas atvases.
Iedziļinoties jautājumā, var viegli konstatēt, ka nodibinājums „Ata Kronvalda fonds” šo reitingu bija publicējis jau 6. augustā. Fonds darbojas jau ilgus gadus, un tā uzdevums ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Fonda padomē ir darbojušies izcili dažādu nozaru pārstāvji, piemēram, ķīmiķis Jānis Švirksts, matemātiķis Jānis Ambainis, fiziķis Vjačeslavs Kašcejevs, talantīgi Latvijas pedagogi un daudzi citu nozaru prominenti pārstāvji. Kompānija itin iespaidīga un autoritatīva, lai kāds mēģinātu apšaubīt šī reitinga objektivitāti.
Lai taupītu lasītāja laiku, citēšu portālu nra.lv: „2023/2024. mācību gada skolu reitingā iekļautas 37 ģimnāzijas, 67 lielās skolas, kurās mācās vismaz 100 vidusskolēni un 125 mazās skolas, kurās mācās mazāk kā 100 vidusskolēni vai kurās nemācās vidusskolēni. Reitingā ņemti vērā skolēnu sasniegumi valsts olimpiādēs(latviešu valoda un literatūra, angļu valoda, franču valoda, krievu valoda, vācu valoda, bioloģija, ekonomika, filozofija, fizika, ģeogrāfija, informātika, ķīmija, matemātika, vēsture, politika un tiesības), atklātajās olimpiādēs(svešvalodas, fizika, matemātika, Latvijas un novadu mācības atklātā olimpiāde, krievu valoda) un skolēnu zinātniski – pētniecisko darbu konkursā.”
Kā redzat, tad mācību priekšmetu tvērums ir visaptverošs un reprezantatīvs. Vērtējamo sasniegumu kopums arī ir respektabls. Vērtēšanas sistēma, kā var pārliecināties, izlasot nolikumu, ir vienkārša un saprotama.
Nav šaubu, ka šis reitings ir autoritatīvs izglītības profesionāļu, vecāku un citu interesentu vidū.
Tātad kāpēc tapa šis raksts. Kādēļ vispārībā ir jāraksta par šo tēmu? Līvānu novadā viss ir labi un pat labāk nekā citās apdzīvotās vietās. Tā vismaz domā novada priekšsēdis Vaivods un viņa vietniece Kraukle. Skolu tīkls vai, kā tagad ir iemīļojuši teikt, ekosistēma beidzot ir sakārtota. Pēc ziemas karstajām debatēm par Rudzātu vidusskolas un Rožupes pamatskolas reorganizāciju, kad vietējā sabiedrība aktīvi cīnījās pret savu skolu slēgšanu, ir iestājies relatīvs miers. Izskatās, ka kādam kaut kas ir apsolīts un ar kaut ko kaut kas ir sarunāts. Būtībā visa izglītības reforma Līvānos ir rezultējusies Līvānu 2. vidusskolas ar dēļiem aizsistajos logos.
Tas ir absolūti normāli, ka mēs visi gribam labu izglītību saviem bērniem, mēs visi gribam sakārtotu izglītības vidi, skolu tīklu vai ekosistēmu. Mums ir vienalga, kā tā pareizi saucas. Mums visiem mūsu bērni ir paši labākie un gudrākie. Mēs visi gribam, lai ar viņiem skolās tiek rūpīgi strādāts, lai no viņiem izaug jauni spīdekļi zinātnē, biznesā, politikā, vienalga kādā dzīves jomā.
Nu, lūk, pamazām esam arī nonākuši pie virsrakstā uzdotā jautājuma, kas kopīgs Līvāniem, Gaigalavai un Vārkavai, atbildes. Kāds tad izskatās Līvānu novads aizvadītajā mācību gadā?
Spriediet paši. Mazo skolu grupā, kurā tika vērtētas 125 skolas, Līvānu 1. vidusskola ar iegūtajiem 0,09 punktiem kopā ar vēl septiņām skolām dala reitinga 109. vietu (reitinga līderim RTU inženierzinātņu vidusskolai – 85.81 punkts). Ieklausieties! 109. vieta mazo skolu grupā. Turklāt šajā vērtējumā nav ņemtas vērā ne ģimnāzijas, ne lielās skolas. Kopējā rangā Līvānu vidusskola atrastos vēl krietni zemāk. Toties Līvāniem ir paveicies, redzot, kāda cienījama publika ir apkārt: Vārkavas pamatskola, Gaigalavas pamatskola, Apes pamatskola, Lapmežciema pamatskola, Rēzeknes pamatskola, Rīgas 85. pamatskola.
Ieklausieties! Līvānu vidusskola un 6 pamatskolas. Negribu noniecināt pārējās skolas, bet liekas, ka šajās mācību iestādēs pašvaldību, dažādu labdaru ieguldītie materiālie resursi nav salīdzināmi ar to naudas blāķi, ko Līvānu pašvaldība un sponsori ir iegrūduši novada lielākās skolas direktora rokās.
Toties priecē Rudzātu vidusskola, kura ar solīdu pārsvaru ir atrāvusies no novada „izglītības flagmaņa”. Rudzātu vidusskolai šoreiz 0,26 punkti un 94. vieta.
Pēdējā novada skola, kura parādās šajā reitingā, ir Jaunsilavu pamatskola. Lauku pamatskolai atzīstama 54. vieta ar 1.65 punktiem.
Izpētot reitingu vairāku gadu griezumā, redzam, ka Jaunsilavas kā augstas klases maratonists labi tur tempu un regulāri finišē laureātu vidū. Varbūt jārīko tautas nobalsošana un Līvānu domes „debesu iedzīvotājiem” jāiesniedz petīcija ar priekšlikumu veidot vidusskolu uz novada labākās skolas - Jaunsilavu pamatskolas bāzes, pārējās atstājot kā pamatskolas.
Jersikas un Rožupes pamatskolas gadiem neparādās šajā reitingā. Rodas loģisks jautājums, vai mācības tur vispār notiek?
Nobeigumā mazliet par Līvānu 1. vidusskolu. Skola ar vislabāko materiālo bāzi, finansējumu un politisko aizmuguri. Skolas direktors Gatis Pastars amatu savienošanas kārtībā ir arī Līvānu domes deputāts. Varētu teikt, ka kungam visas durvis vaļā, atliek tikai piepūst vaigus un sākt beidzot strādāt un pacelt savu vidusskolu vēl nebijušos augstumos. Nesanāk. Galīgi neizdodas. Gadās pa kādam uzplaiksnījumam, bet skolas vidējie rādītāji daudzu gadu griezumā atpaliek no tās pašas Jaunsilavu skolas.
Varbūt galvenā nelaime ir tā, ka skolas direktors amatu savienošanas kārtībā, izrādās, ir vēl Caurdiršķu mēroga rokzvaigzne, kurš, spriežot pēc viņa darbības soctīklos, par svarīgāko dzīves mērķi ir izvirzījis uzdevumu iekarot kaimiņu pagasta estrādi. Nav nekādu pretenziju, ja to var apvienot, bet izskatās, ka mammas sapņu piepildīšana ir jāliek pie malas un ģitāra ir jāpakar uz nagliņas.
Toties Līvānu domes kontrolētajos medijos viss ir labākajā kārtībā. Nekas nav noticis, nekas nav zināms, nekas nav dzirdams. Nāk taču vēlēšanas! Ar tādām ziņām nevar bojāt savu tēlu iedzīvotāju acīs. Toties par kaut ko citu sevi nepārtraukti cildinās un slavinās nopirktajos masu medijos.
Nebiju slinks un izskatīju šo reitingu parpēdejiem trīs gadiem.
2022. gadā Mazo skolu grupā:
Līvānu 1. vidusskola - 28. vieta;
Rudzātu vidusskola – 46. vieta;
Jaunsilavu pamatskola – 46. vieta.
2023. gadā Mazo skolu grupā:
Jaunsilavu pamatskola – 12. vieta;
Līvānu 1. vidusskola – 14. vieta;
Rudzātu vidusskola – 19. vieta.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
