Kas kopīgs Mārim Riekstiņam ar Ārlietu ministrijas darbinieku komandējumiem
Kristofers Kolumbs16.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zināms, ka Latvijā ap budžeta iestādēm ir izveidojušās „radu un draugu struktūras”, kuru pamatuzdevums ir piedalīties valsts iestāžu iepirkumos, jo no tā ir atkarīga šo veidojumu dzīvotspēja un labklājība. Tā arī ir sanācis šoreiz aplūkotajai Ārlietu ministrijai (ĀM), kurai jau kopš 1999.gada komandējumu pakalpojumu servisu sniedz viena un tikai viena kompānija, kura pastarpināti piederējusi bijušā valsts sekretāra, tagadējā vēstnieka Māra Riekstiņa (attēlā pa labi) nu jau šķirtenei Irēnai Riekstiņai.
SIA „Via Rīga” kļūst par „Kaleva Travel”, kas vēlāk pārtop par SIA „CWT Latvia”
„Kaleva Travel” sadarbībai ar ĀM ir ilga vēsture, tiesa, ar citu nosaukumu. Uzņēmums, kas ir dibināts 1992.gadā, līdz pagājušā gada rudenim darbojās kā „Via Rīga”, savukārt novembrī nosaukums tika mainīts uz „Kaleva Travel”.
„Via Rīga” ir ilgstoši apkalpojusi ĀM darbinieku komandējumus – no 1999.gada līdz 2006.gadam ĀM līgumu ar kādu citu uzņēmumu noslēdza tikai vienu reizi, un gadu un četrus mēnešus pēc tā noslēgšanas tika noslēgts jauns – atkal ar „Via Rīga”.
Uzņēmuma vadītāja daudzus gadus ir bijusi Irēna Riekstiņa, turklāt viņa ir bijusi arī tā līdzīpašniece, piemēram, laikā no 1997.gada līdz 2005.gada beigām I.Riekstiņai piederēja 30% uzņēmuma daļu.
Ja pieejamā informācija ir patiesa, tad Irēna jau ilgstoši nav uzņēmuma līdzīpašniece, taču viņa ilgstoši ir bijusi un ir šī uzņēmuma (ar dažādiem nosaukumiem) amatpersona, kas nemaz nav kaitējis Riekstiņa ģimenei dzīvot pārticībā.
Cik zināms, tad šogad vēl nav izsludināts Ārlietu ministrijas publiskais iepirkums par komandējumu pakalpojumu nodrošināšanu, taču nebūtu brīnums, ka, izsludinot jaunu, par uzvarētāju varētu nosaukt tieši „CWT Latvia” vai arī SIA „Averoja”, kas izvērtēšanas komisijai noteikti varētu „iešķiebt” dāsnākas komisijas nekā „CWT Latvia”, jo gadā tā apgroza vairāk nekā 9 miljonus eiro no valsts iepirkumiem apgroza, bet par to stāsts būs citu reizi.
Kā tad tas viss izskatās „ciparos”
SIA „CWT Latvia” kopš 2014.gada Ārlietu ministrijas iepirkumos ir apgrozījusi 11 291 999,99 EUR. Savukārt 2012.gadā (pusgadu pēc nosaukuma maiņas) kompānija apgrozīja 1 656 671 latu.
Laika periodā no 2007. līdz 2011.gadam ar nosaukumu SIA „Kaleva Travel” ar Riekstiņu ģimeni saistītā firma uzvarēja Ārlietu ministrijas rīkotajos iepirkumos par kopsummu 4 625 768,44 latu apmērā.
Laika periodu līdz 2007.gadam ir daudz grūtāk izsekot, jo Iepirkumu uzraudzības biroja datubāze ir ierobežota laikā un telpā, tādēļ zināms ir tikai tas, ka „Via Rīga” (kas vēlāk kļuva par „Kaleva Travel” un tagad ir ar nosaukumu „CWT Latvia”) 2005.gadā un 2006.gadā notikušajos iepirkumos no Ārlietu ministrijas ieguva tiesības kārtot „ceļojuma kartes” par kopējo summu – 1 585 152 lati. Interesanti, ka 2006.gadā šī pati kompānija apkalpoja Saeimu un tās pakļautībā esošās struktūras par 600 000 latiem.
Stāvus bagāts par pakalpojumu sniegšanu nevar kļūt, taču komisijas nodrošina gana labu dzīvi. Riekstiņu ģimenes pārticība bijusi vienmēr slēpta, taču vēl 90.gadu beigās vienā no Imantas šķērslīnijām slējās Riekstiņu ģimenes savrupnams, kuru dēls Edgars saviem rajona draugiem nekautrējās izrādīt un lielīties ar jaunāko kinozāles iekārtu.
Aizstāvji teiks, ka firma jau sen pieder lielai Igaunijas kompānijai, taču nevar apstrīdēt faktu, ka savstarpējā pazīšanās un tuvās attiecības arī ar nu jau bijušā vīra kolēģiem nav mazsvarīgi. Tik ilga ministrijas sadarbība ar vienu tūrisma aģentūru ir visai neparasts gadījums un rada virkni jautājumu ne vienu vien reizi. Taču viss kā jau parasti ir paslaucīts zem paklāja.
Varētu teikt, ka Irēnai un Mārim jau nav nekā kopīga, taču kādēļ Ārlietu ministrija ilgstoši izmanto vienu un to pašu kompāniju kā pakalpojumu sniedzēju? Vai nevarētu būt tā, ka Mārim un bijušajai sievai Irēnai pēc kopīgās laulības gultas ir saglabājušās attiecības business to business līmenī? Abiem ir kopīgi bērni, iepriekš pieminētais Edgars un meita Linda, kura ir 4finance biroja vadītāja, un 21.gadsimtā ir pieņemts ilgi rūpēties par saviem bērneļiem.
Avoti:
SIA VIA Rīga
https://www.iub.gov.lv/lv/iubsearch/q/Via%20R%C4%ABga/pt/_pp/wn/SIA%20%22VIA%20R%C4%ABga%22/
SIA Kaleva Travel
https://www.iub.gov.lv/lv/iubsearch/q/Kaleva%20Travel/wn/SIA%20%E2%80%9EKaleva%20Travel%E2%80%9D/
SIA CWT Latvia
https://www.iub.gov.lv/lv/iubsearch/q/CWT%20Latvia/wn/SIA%20%22CWT%20Latvia%22/
UR nosaukumu maiņa
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
