Kas Latvijai nekavējoties ir jādara drošības jomā un ekonomikas izaugsmē jaunās pasaules kārtības kontekstā
Didzis Dejus03.03.2025.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu un lēmusi no amata atbrīvot satiksmes ministru Kasparu Briškenu, labklājības ministru Uldi Auguli un izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu,” paziņoja valdības vadītāja Evika Siliņa š.g. 21. februārī. Šis Evikas Silinas piedāvājums bija slikts jau piektdien, 21.februārī. Šodien par to vairs vispār nav vērts runāt. Eiropā šodien daudz kas mainījās:
1) ANO rezolūcijas balsojumā ASV nobalsoja kopā ar kakātavu krieviju,
2) slavenā NATO 5. panta vērtība strauji tuvojas tikai papīra vērtībai. Pat tāds optimists kā Jānis Sārts bija ar ļoti drūmu vaigu: “Esošā pasaules kārtība ir sabrukusi, un tur vairs nav atpakaļceļa. Šajā jaunajā kārtībā ir citi spēles noteikumi – principā nav, teiksim tā, vērtības vai juridiskas normas, ir tikai spēka pozīcija.”
Drošības jomā:
1) ir vajadzīgs “Siliņas” vai “Rinkēviča” valnis (kurš rīkosies pirmais, tas paspēs): ceļi ar krieviju ir jāpārrok, un nāves līnija uz robežas ir jāizveido – 2-3 metru dziļš grāvis daždesmit metru platumā. Tad valnis un mīnas, mīnas, mīnas.
2) ir nekavējoties jāslēdz līgumi ar katru, kuram ir traktors, ekskavators, buldozers, lai brauc uz Vidzemi un Latgali un rok. Aprīkot katru auto ar sensoriem un maksāt pēc fakta. Taisnīga 10-20% peļņa. Darbinieku nodokļi jāmaksā. Nekādi būvprojekti nav jāsaskaņo, ir kara situācija. Bauskas PPP apvedceļš pagaidīs. 200-300 miljoni EUR jāizmaksā šogad. Varbūt 500 miljoni EUR.
3) tā kā ir tehniskais projekts artilērijas rūpnīcai par 26 miljoniem EUR, lai būvētu Bauskā, jābūvē arī Brocēnos un Cēsis. Tikai nieka papildu 52 miljoni EUR. Izdarāmi
4) droni, droni, droni. Caur Altum ir jāinvestē Latvijas dronu uzņēmumos, un jāpiešķir šiem uzņēmumiem ilgtermiņa kredīti no Altum, lai ar steigu var paplašināties. 50 miljoni EUR daudz ko mainīs par labu. Jārekrutē tehnikuma un augstskolu studenti, lai apmācītu par dronu pilotiem. Kādus 2 000 vajadzētu.
Ekonomikas izaugsmē:
1) Evika Siliņa un Edgars Rinkēvičs video zvanā informē Urzulu fon der Leienu, ka Latvija iesaldē gan zaļo kursu, gan Rail Baltica. Visu jau piešķirto novirzīt aizsardzībai. Kad būs mierīgāki laiki, tad sakārtos papīrus. Naudu aizņemsies tikai aizsardzībai.
2) jāpārskata visas ES fondu programmas. Tas, ko solīja ES 2019.-2021.gadā, vairs nav aktuāli. Šobrīd nauda ir jāpārdala:
– uzņēmumu pašu kapitāla stiprināšanai, lai var piesaistīt jaunus kredītresursus
– jāatjauno programma, kas tika izveidota Covid-19 laikā – https://altum.lv/pakalpojumi/biznesam/altum-kapitala-fonds/…
– vajadzīgs Altum izveidota “Robotizācijas programma”, lai uzņēmumi var iegādāties jaunas iekārtas un būtiski kāpināt ražošanas jaudas, jo īpaši tādi, kuru iekārtas varēs izmantot duālo preču ražošanai
3) jāizdara pasūtījums pārtikas nozarei. Jāražo un jāiepērk daudz konservu, makaronu un ātri uzsildāmās pusdienas (karavīru ēdiens). Vajag desmitiem miljonu porciju.
4) Patria veiksmīgi sākusi darbu Latvijā. Šādas pašas partnerības ir vajadzīgas ar vēl citiem Somijas/Zviedrijas/Polijas/Izraēlas/Singapūras/Dienvidkorejas uzņēmumiem. Jāmaksā par licencēm un jāatver ražotnes ar 0 birokrātiju. Tieši šādi attīstījās brīvvalsts Latvija, kas pirka licences un izveidoja ražotnes Latvijā. Galvenais ekonomikas ministra darbs.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
