
Kas Latvijai nekavējoties ir jādara drošības jomā un ekonomikas izaugsmē jaunās pasaules kārtības kontekstā
Didzis Dejus03.03.2025.
Komentāri (57)
“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu un lēmusi no amata atbrīvot satiksmes ministru Kasparu Briškenu, labklājības ministru Uldi Auguli un izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu,” paziņoja valdības vadītāja Evika Siliņa š.g. 21. februārī. Šis Evikas Silinas piedāvājums bija slikts jau piektdien, 21.februārī. Šodien par to vairs vispār nav vērts runāt. Eiropā šodien daudz kas mainījās:
1) ANO rezolūcijas balsojumā ASV nobalsoja kopā ar kakātavu krieviju,
2) slavenā NATO 5. panta vērtība strauji tuvojas tikai papīra vērtībai. Pat tāds optimists kā Jānis Sārts bija ar ļoti drūmu vaigu: “Esošā pasaules kārtība ir sabrukusi, un tur vairs nav atpakaļceļa. Šajā jaunajā kārtībā ir citi spēles noteikumi – principā nav, teiksim tā, vērtības vai juridiskas normas, ir tikai spēka pozīcija.”
Drošības jomā:
1) ir vajadzīgs “Siliņas” vai “Rinkēviča” valnis (kurš rīkosies pirmais, tas paspēs): ceļi ar krieviju ir jāpārrok, un nāves līnija uz robežas ir jāizveido – 2-3 metru dziļš grāvis daždesmit metru platumā. Tad valnis un mīnas, mīnas, mīnas.
2) ir nekavējoties jāslēdz līgumi ar katru, kuram ir traktors, ekskavators, buldozers, lai brauc uz Vidzemi un Latgali un rok. Aprīkot katru auto ar sensoriem un maksāt pēc fakta. Taisnīga 10-20% peļņa. Darbinieku nodokļi jāmaksā. Nekādi būvprojekti nav jāsaskaņo, ir kara situācija. Bauskas PPP apvedceļš pagaidīs. 200-300 miljoni EUR jāizmaksā šogad. Varbūt 500 miljoni EUR.
3) tā kā ir tehniskais projekts artilērijas rūpnīcai par 26 miljoniem EUR, lai būvētu Bauskā, jābūvē arī Brocēnos un Cēsis. Tikai nieka papildu 52 miljoni EUR. Izdarāmi
4) droni, droni, droni. Caur Altum ir jāinvestē Latvijas dronu uzņēmumos, un jāpiešķir šiem uzņēmumiem ilgtermiņa kredīti no Altum, lai ar steigu var paplašināties. 50 miljoni EUR daudz ko mainīs par labu. Jārekrutē tehnikuma un augstskolu studenti, lai apmācītu par dronu pilotiem. Kādus 2 000 vajadzētu.
Ekonomikas izaugsmē:
1) Evika Siliņa un Edgars Rinkēvičs video zvanā informē Urzulu fon der Leienu, ka Latvija iesaldē gan zaļo kursu, gan Rail Baltica. Visu jau piešķirto novirzīt aizsardzībai. Kad būs mierīgāki laiki, tad sakārtos papīrus. Naudu aizņemsies tikai aizsardzībai.
2) jāpārskata visas ES fondu programmas. Tas, ko solīja ES 2019.-2021.gadā, vairs nav aktuāli. Šobrīd nauda ir jāpārdala:
– uzņēmumu pašu kapitāla stiprināšanai, lai var piesaistīt jaunus kredītresursus
– jāatjauno programma, kas tika izveidota Covid-19 laikā – https://altum.lv/pakalpojumi/biznesam/altum-kapitala-fonds/…
– vajadzīgs Altum izveidota “Robotizācijas programma”, lai uzņēmumi var iegādāties jaunas iekārtas un būtiski kāpināt ražošanas jaudas, jo īpaši tādi, kuru iekārtas varēs izmantot duālo preču ražošanai
3) jāizdara pasūtījums pārtikas nozarei. Jāražo un jāiepērk daudz konservu, makaronu un ātri uzsildāmās pusdienas (karavīru ēdiens). Vajag desmitiem miljonu porciju.
4) Patria veiksmīgi sākusi darbu Latvijā. Šādas pašas partnerības ir vajadzīgas ar vēl citiem Somijas/Zviedrijas/Polijas/Izraēlas/Singapūras/Dienvidkorejas uzņēmumiem. Jāmaksā par licencēm un jāatver ražotnes ar 0 birokrātiju. Tieši šādi attīstījās brīvvalsts Latvija, kas pirka licences un izveidoja ražotnes Latvijā. Galvenais ekonomikas ministra darbs.





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.