Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Patēriņa cenu straujš pieaugums¹ 2023. gada nogalē tika apturēts², un 2024. gadā inflācija bija zema³. Arī 2025. gadam inflācija prognozējama līdzīgi zema – nedaudz virs 1%. Neskatoties uz ģeopolitisko nenoteiktību, globālās cenas naftai un kviešiem tagad ir pat nedaudz zemākas nekā pirms gada, tādēļ pārtikas un enerģijas cenu lēcienu gaidīt pašlaik pamata nav. Savukārt starptautisko elektrokabeļu bojājumi vēlreiz apliecina nepieciešamību audzēt iekšējās elektrības ražošanas jaudas.

Inflācijas kritums deva iespēju centrālajām bankām mazināt procentu likmes. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome kopš 2024. gada jūnija procentu likmes ir mazinājusi četras reizes – kopumā par vienu procentpunktu. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem – esošo kredītu procentu maksājumi kļūst lētāki, arī jaunus kredītus saņemt ir vieglāk. Inflācijas stabilizācija zemā līmenī 2025. gadā ļaus procentu likmes mazināt tālāk⁴. Kredītus padarīs pieejamākus arī banku pievienotās likmes mazināšana. Zemākas procentu likmes veicinās gan investīcijas, gan patēriņu, balstot Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Bezdarbs saglabājas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un turpmākajos dažos gados no pašreizējiem 7% var mazināties līdz 6%. Pat Latgalē, kur bezdarbs ilgstoši pārsniedza 20% (bet pēc globālās finanšu krīzes atsevišķās pašvaldībās pat 30%), tagad ir ap 10% līmenī. Kaut arī vidējās algas ikgadējā kāpuma temps no pašreizējiem 8-12% var piebremzēties līdz 6-7%, zemās inflācijas apstākļos algas pirktspēja tāpat augs par iespaidīgiem 5% gadā, kas, pēc Eiropas valstu standarta, ir daudz. Reģionālās atšķirības bija, ir un būs vienmēr, taču pārtikusī Rīga no pārējiem Latvijas reģioniem neko neatņem; tieši otrādi – galvaspilsētas arī daudz kur citur ir dzinēji reģionu attīstībai.

Latvijas ekonomikas apjoms 2024. gadā saglabājās tuvu 2023. gada līmenim. Par ekonomikas stagnāciju es to nenosauktu, jo uzņēmēju gars ir stiprs un inovāciju potenciāls daudzsološs. Drīzāk varam kārtējo reizi apbrīnot ekonomikas noturību pret vairākiem izaicinājumiem vienlaikus – Latvijas tirdzniecības partneru vājo ekonomisko sniegumu, lielu investīciju projektu kavējumiem, kā arī iedzīvotāju lielāku tieksmi papildināt uzkrājumus, kuros nesenā inflācija izgrieza caurumu. Turpmākajos gados iekšzemes kopprodukts var pieaugt par 2-3% gadā.

Risku, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsme neatjaunosies, vērtēju ar krietni zemāku varbūtību nekā risku, ka valsts budžeta deficīts izrādīsies par lielu. Taču tā būtu tikai atgriešana pie ierastā ekonomikas izaugsmes tempa⁵ – bez ambīcijām pārskatāmā nākotnē panākt ES vidējo (vai vismaz Lietuvas un Igaunijas) labklājības līmeni.

Latvijas ekonomika noteikti var augt arī straujāk par ierastajiem 2-3% gadā. Ekonomikas attīstības balsti ir skaidri – cilvēkkapitāls, investīcijas, inovācijas. Piemēram, spēcinot cilvēkkapitālu – konkrēti, mazinot priekšlaicīgu mirstību darbspējas vecumā, aktivizējot iekšējās darbaroku rezerves, veicinot izglītības kvalitāti un iedzīvotāju veselību, kā arī piesaistot augsti kvalificētus migrantus – var palielināt ekonomikas izaugsmes tempu par diviem procentu punktiem gadā⁶.

Tikpat lielu pienesumu ekonomikas izaugsmei (vēl divus procenta punktus gadā) radītu lielākas investīcijas un inovācijas. Kā Latvijai ar to veiksies, atkarīgs no mums katra – skolotāja un ārsta, kuri savā darbā iegulda vairāk nekā prasīts amata aprakstā, uzņēmēja, kurš pēc vairākām neveiksmēm atrod spēku sākt no jauna, valsts pārvaldes darbinieka, kurš prot ne tikai sasteigti risināt īstermiņa jautājumus.

Tiem, kuri no 2025. gada sagaida ekonomikas uzrāvienu, novēlu pacietību – ekonomikas attīstība notiek maziem solīšiem katru dienu ilgtermiņā – viena gada laikā pat teorētiski nevar panākt ne ES, ne pat Lietuvas vai Igaunijas ienākumu līmeni. Savukārt tiem, kuri katru gadu gaida "pasaules galu", novēlu uzdrošināties uzlabot savā un savu tuvinieku dzīvēs tās lietas, kuras var mainīt. Pārāk uztraucoties par lietām, kuras nevaram ietekmēt, varam lieki zaudēt savas dzīves laiku.

Un mums visiem, arī Latvijai, – drošu, mierīgu un panākumiem bagātu 2025. gadu!

1 Inflācijas uzliesmojuma iemesli bija pārtikas un energoresursu globālo cenu kāpums Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, kā arī piegāžu ķēžu pārrāvumi un liels atliktais pieprasījums pēc Covid-19 pandēmijas. Turklāt augstās inflācijas specifiskie faktori Latvijā bija liela pārtikas un energoresursu daļa Latvijas patēriņa grozā, straujš algu kāpums un zema konkurence produktu tirgos (sk. šeit).

2 Augstām inflācijas gaidām neļāva noenkuroties centrālo banku īstenotā procentu likmju celšana. Piemēram, ECB Padome laika periodā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim cēla procentu likmes desmit reizes.

3 Zema inflācija nozīmē nevis to, ka visu produktu cenas ir vienlīdz stabilas, bet gan to, ka dažu produktu cenu kāpums tiek kompensēts ar citu produktu cenu kritumu. Cenu stabilitāte arī nenozīmē, ka visas cenas kādreiz atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī – tas nav ne reāli, ne labi.

4 Taču noteikti ne līdz nulles līmenim, tāpēc, ieguldot naudu valdības krājobligācijās vai komercbanku termiņdepozītos, joprojām būs iespēja nopelnīt.

5 Periodā no 2013. līdz 2024. gadam Latvijas ekonomika auga ar vidējo ātrumu 2.2% gadā.

6 Piemēram, samazinot priekšlaicīgu mirstību darbspējas vecumā līdz attīstītāko ES valstu līmenim, Latvija var izglābt vairāk nekā 4000 dzīvību katru gadu – šis virziens man šķiet daudzsološāks par dzimstības pieaugumu, jo dzimstība ir zema visā Eiropā. Savukārt ceļot nodarbinātības līmeni katrā vecumgrupā līdz attīstītāko ES valstu līmenim, nodarbināto skaits Latvijā būtu par aptuveni 70 000 lielāks. Attiecībā uz imigrāciju – tikai ļoti kvalificēto darbinieku (un studentu) piesaistīšana var celt vispārējo dzīves līmeni valstī.

Novērtē šo rakstu: