Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Pērn 100 lielākie iepirkumu konkursu uzvarētāji savā starpā sadalīja iespaidīgu summu - 2,568 miljardus eiro. Salīdzinot ar Forbes iepirkumu karaļu topu 2020. gadā, šī summa pieaugusi par 33%,” – šādus datus publicējis biznesa izdevums Forbes. Papētot šos datus sīkāk, izrādās, ka līdz ar uzņēmumiem, kuri spējuši uzvarēt dažādu valsts institūciju izsludinātajos iepirkumos, ir arī tādi, kuri daudzus desmitus miljonu saņēmuši, pateicoties viena konkrēta valsts uzņēmuma labvēlībai.

Visuzskatamākais piemērs ir „iepirkumu karalis”, Pietiek lasītājiem jau labi zināmais īpatnas uzņēmējdarbības prakses cienītājs un ciparu kombinācijas „666” cienītājs, uzņēmējs Andris Ramoliņš, kura ģimenes uzņēmumi pērn no valsts spējuši saņemt grandiozu summu – 60,87 miljonus eiro saistībā ar pasūtījumiem „mežizstrādē, grants un smilts karjeru izstrādē”. „Iepirkumu karaļu” sarakstā pieminēti divi ar viņu saistīti uzņēmumi – SIA Vella kalpi un SIA Līgo auto.

„Tā kā meža izstrādātājiem iepriekšējos gados bija noslēgtas vispārīgas vienošanās, arī viņiem aizvadītais gads nav sagādājis vilšanos. Piemēram, SIA Vella kalpi un SIA Līgo auto īpašnieki, vispārīgo vienošanos ietvaros ar VSIA Latvijas valsts meži noslēdzot 60,87 miljonus eiro vērtus līgumus par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ierindojušies TOP 100 ceturtajā vietā. Pērn šie mežinieki nebija pat pirmajā desmitniekā,” – tā šo „viena valsts uzņēmuma labvēlības faktoru” neitrāli apraksta Forbes.

Taču būtība ir nedaudz cita – Ramoliņu ģimenes bizness pagājušajā gadā ir ticis pie Latvijas apstākļiem grandiozas summas, tiekot pie vienas konkrētas valsts kapitālsabiedrības pasūtījumiem. Cik godīgi un caurspīdīgi tas noticis, - Forbes nav painteresējies ne par šo, ne par citiem saraksta „brīnumiem”, taču fakts ir tāds, ka tieši šī uzņēmumu grupa ir demonstrējusi visgrandiozāko „veiksmi” ar valsts iepirkumiem.

Šajā sakarā nevar neatcerēties divus apstākļus – pirmkārt, publiski jau izskanējušās ziņas par „iepirkumu karaļa” īpašajām attiecībām ar valsts prezidentu Egilu Levitu, kuras A. Ramoliņš publiski demonstrē, sava mājas uzņēmuma mājas lapu izgreznojot ar fotoattēlu, kurā redzams kopā ar valsts galvu. Šādi attēli liek nekavējoties iedomāties par Krieviju, kur tāpat dažādos veidos tiek demonstrēta tuvība valsts vadītāja „ķermenim”, kas ļauj ar negodīgiem paņēmieniem iegūt valsts naudu.

Un ir vēl otrs fakts – kā zināms, tikai pirms dažiem mēnešiem amatu atstāja tieši VSIA Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Oficiāli viņam nekādi pārmetumi netika izteikti, taču neoficiāla informācija liecina, ka valsts menedžeris bijis dramatiskas izvēles priekšā – „pa labam” atstāt amatu vai arī rēķināties ar to, ka tiesībsargāšanas iestādēm nāksies skaidrot valsts naudas aizplūšanu īpaši lielos apmēros īpaši tuviem cilvēkiem.

Domājams, ka vismaz zināmu skaidrību šajā jautājumā varētu ieviest pilns pārskats par Latvijas valsts mežu un „iepirkumu karaļa” pagājušā gada „attiecībām” – dokumentācija par iepirkumiem, informācija par to, cik godīgi tie notikuši, ar kādiem argumentiem atsijāti konkurenti un vai tādi vispār ir bijuši. Cerams, ka jaunā Latvijas valsts mežu vadība publiskos visu šo sabiedrībai nozīmīgo informāciju, - vai arī par šo tēmu ieinteresēsies KNAB.

Red.piez. Jau divas nedēļas mēs gaidām skaidrojumus un dokumentāciju par „iepirkumu karaļa” fantastisko veiksmi. Taču pagaidām nekas no pieprasītā nav saņemts, - Latvijas valsts mežu vadība mēģina attaisnoties ar… preses sekretāra ilgstošu atvaļinājumu, tā vēl sabiezinot radušos šaubu ēnu.

Novērtē šo rakstu:

167
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft