Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
01.04.2017.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat jūsmu vairākās ieinteresēto cilvēku grupās.

Gandarīti jutās gan, protams, vietējo laikrakstu izdevēji un darbinieki, gan citi žurnālistu cunftei piederīgie (un, kā izrādās, arī reklāmistu apvienība), gan ļaudis, kuri sevi uzskata par morāliem soģiem un «gaišiem spēkiem» Latvijas politikā.

Pirms dažiem gadiem toreizējais Ministru prezidents demonstratīvi asi iestājās pret Jelgavas domes izveidoto pašslavināšanās «ruporu». Taču Valda Dombrovska skaļais sašutums diemžēl izrādījās tukša gaisa tricināšana.

Pilsētas galvam Andrim Rāviņam šis viedoklis nešķita saistošs, un to viņš arī publiski izrādīja. Tagad, kad valdības koalīcijas līderis ir pašvaldībās (tostarp Jelgavā un Iecavā) dziļi iesakņotu partiju savienība, būtu pilnīgi neloģiski no pašreizējā premjera gaidīt līdzīgas mediju tiesību sargātāja aktivitātes.

Tieši tāpēc AT Administratīvo lietu departamenta spriedums šķiet tik būtisks – tas pamato mūsu pilsonisko un/vai profesionālo niknumu pret «vietējiem ķeizariņiem», kā arī vērsties pret to aizbildni – Māra Kučinska, Augusta Brigmaņa un Aivara Lemberga veidoto tagadējo «režīmu».

Mēs esam taisnīgi sašutuši, ka pašvaldības, tērējot nodokļu maksātāju naudu, slāpē preses brīvību, kropļo konkurenci mediju un reklāmas tirgū. Tām izdalot municipālos drukas izdevumus par velti, cilvēki tīši tiek atradināti maksāt par informāciju, par žurnālista darbu.

Taču mediju pārticības/iztikšanas sargu, akadēmisko vai NVO ekspertu sašutums diemžēl koncentrējas tikai pret pašvaldībām, kurās pie teikšanas ir kāda «oligarhiska» partija. Taču, ja mēs atļautos paraudzīties uz problēmu konsekventi, būtu jāatzīst: negodīgu konkurenci piekopj arī tā dēvētais «Latvijas sabiedriskais medijs» (LSM).

Piemēram, Latvijas Televīzija ar tās vingrinājumiem klaju komercšovu veidošanā. Vai Latvijas Radio programma «pieci.lv» – par valsts naudu izveidota komfortabla patversme dažiem ambicioziem radiodīdžejiem.

Vai ir kas tāds, kas valstij piederošos un (daļēji) finansētos medijus tos konkurencē ar privāto biznesu principiāli nošķir no parazītiskajiem pašvaldības izdevumiem? Manuprāt, nē.

Reklāma – privāto mediju «barība»

Šobrīd LSM ir hibrīdfinansējums – daļu tam dod valsts budžets, daļu sedz reklāmas, sponsori, komercdarbība. Tāpēc realitātē mums ir ilgu gadu laikā izveidojies hibrīdmedijs – pa pusei publisks, pa pusei komerciāls.

Šāda divdabība samaitā un dezorganizē LSM, novirza no uzdevuma kalpot sabiedrības/valsts interesēm un vajadzībām. Gluži hrestomātisks, pat šablonisks jautājums: ja LTV rāda ātro kredītu reklāmas, vai tā vairs drīkst informēt auditoriju par iespējamiem riskiem?

Baidos, ka drīz portālu «lsm.lv» pārpludinās mīlīgu kaķēnu fotogrāfijas un siekalaini video ar slavenībām, kas lepni izrāda savus sievišķos vai vīrišķos labumus. Jo klikšķi taču dod reklāmu, un reklāma dod naudu!

LSM komercializēšanās aizstāvībai nav atrodams nekāds kaut cik labi skanošs arguments vai attaisnojums. Piemēram, tā noteikti nav līdzējusi LTV galvenajai problēmai – jaunatne un arī aktīvākā sabiedrības daļa šo mediju totāli ignorē. Zaķusala ir cieši «pielaulājusies» izmirstošai auditorijai, bet jūtas komfortabli…

Valstij piederošo mediju attīstības politikā ir vajadzīga valstiska konsekvence, valdībai pilnībā atbrīvojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju no komercializēšanās.

Pieļauju, ka, ieviešot likuma garantētu un attīstībai pietiekamu valstisko finansējumu, daudzas LTV un LR problēmas var atrisināties gandrīz automātiski.

Tuvāku un tālāku kaimiņvalstu – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Islandes – piemērs, kur valsts finansēti mediji nepiepelnās ar reklāmām, mums ir vairāk nekā rosinošs.

Reklāmai (tāpat sponsoriem, «produktu izvietošanai», citiem komercpakalpojumiem) ir kategoriski jābūt tikai privāto mediju «barotnei». Jo citu finanšu avotu tiem nav (nevajadzētu būt).

Protams, diez vai mums jāsatraucas, kā LTV «apēstās» reklāmas dēļ izdzīvos TV monstrs, ko līdz šim pazinām kā Modern Times Group Baltic. Taču Latvijā ir daudzas, turklāt pietiekami tautiskas, komercradio stacijas, kas nav pelnījušas «sabiedrisko» hibrīdmediju izcūkotu biznesu.

Gribas cerēt, ka varbūt Ekonomikas ministrija, jo tās pārziņā ir godīgas konkurences nodrošināšana, un ministrs Arvils Ašeradens sadūšosies būt politiski principiāli – atzīt, ka mediju un reklāmas tirgu šodien čakarē ne tikai «ļaunās» pašvaldības, bet arī «labais» LSM. Un to nepieļaut.

«Dimanta rupors»

LTV saturā publiskkomerciālā divdabība atspoguļojas īpaši uzkrītoši (to es pērnā gada nogalē apcerēju garā, bet saturīgā sarunā ar LU pasniedzēju Rolandu Tjarvi), jo LR ir sadalīts vairākos pilnīgi atšķirīgos kanālos. Taču, manuprāt, šāda noslāņošana uzrāda, ka LR2 un LR5 jeb "pieci.lv" darbojas kā izteikti komercprojekti.

Vai abus kanālus nebūtu prātīgāk nodot privatizācijā? Šķiet, tāds risinājums jau tika apspriests LR2 sakarā. Piemēram, ļaut tos izpirkt veidotājiem (ja tikai viņi tic sava produkta komercpotenciālam bez valstiskās piešprices).

Dīvainā radio «pieci.lv» izveide ir uzskatāmākā nejēdzība, ko atļāvās Dr. Aināra Dimanta vadītā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un LR vadība.

NEPLP bez konkursa piešķīra 536 860 latu valsts naudas «jauniešu radiostacijas» izveidei – «nepamanot», ka tobrīd jau veiksmīgi darbojās studentu radio NABA, finansējumu neprasot. (Faktus un versijas par «hipsterradio» izveides aizkulisēm piedāvā kolorīts NRA raksts.)

Lai attaisnotu jaunveidotās programmas piederību «sabiedriskajam medijam», tai toreiz tika sacerēts apjomīgs aktivitāšu saraksts – analītiskā žurnālistika, ģimenes un bērnu tematika, folkmūzikas popularizēšana utt. Tām tika nodrošināts sabiedriskais pasūtījums. (Šajā dokumentā, sākot no 30.lpp, ir izlasāma LR 5 koncepcija.)

Pēc gada atklājas: vairāk nekā puse no sabiedriskā pasūtījuma ietvarā solītā nav pildīta, jo LR5 pamatā nodarbojas ar komercradio piedāvātā satura dublēšanu.

Ar ko gan Dimants & Co tīri tehniski atšķiras no Rāviņa vai Iecavas «ķeizariņa» Jāņa Pelša? NEPLP tieši tāpat – turklāt, kā tika apgalvots, iluzoru, bet pavisam konkrētu politisko mērķu vadīta – tērēja nodokļu maksātāju naudu, radot negodīgu konkurentu privātiem uzņēmumiem.

Dimanta vadītā NEPLP (arī pēc tam, kad viņu pašu no priekšsēdētāja amata nometa) atstāja Latvijas masu mediju politikā dīvainu mantojumu. Gribas būt pavisam naivam un cerēt, ka jaunajam padomes sastāvam un tās vadītājai Dacei Ķezberei pietiks spēka priekšteču sastrādāto pārvērtēt un atgrūst, labojot kaut vai tikai pašas rupjākās kļūdas.

Tas, ka valstiskie mediji tiek sludināti par «demokrātijas pīlāriem», nedod tiesības tiem «baroties no visām silēm». Diemžēl dažs mediju eksperts, kura viedoklis publikai un varai ir daudz autoritatīvāks par manējo, to atsakās saprast un akli (vai savtīgi) glorificē LSM.

Ja LR un LTV attīstība netiks nodrošināta tikai ar godprātīgu valsts finansējumu, to darbība būs nolemta neefektivitātei, divkosībai un «ētera personību» narcisismam. Valdība un NEPLP, pārprastas ekonomijas vārdā ļaujot/liekot LSM piepelnīties, sagandē Latvijas un latvisko mediju vidi, izlaiž no rokām kontroli pār mūsu «informatīvo telpu».

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....