Iesaki rakstu: 
Pienākuši grūti laiki. Šoreiz grūtums īpaši sadistisks. Vismaz formāli tiek prasīts mazināt birokrātiju, kas vēl nieks. Trakāk izskatās valsts budžeta maisa pārkratīšana, lai aizsardzībai tiktu vairāk, bet lielākajai daļai, iespējams, mazāk.
Protams, ka daļu prasību varēs noairēt, taču kaut kas jādod būs. Līdz ar ko jāatrod naudiņa, kas varētu nākt vietā. Pavisam likumīgi, caurspīdīgi un plašā tvērumā. Un izrādās, ka šādas naudiņas ir.
Jo.
Vēl ne tik sen kādam „Provinces jautājuma” raidījumam aptaujāju mūsu Eiroparlamenta deputātus par „zaļā kursa” stingrās līnijas stingrību. Vai tiesa, ka zaļais tvēriens tā kā atslābst? Un patiesi, katrs savā toņkārtā, bet visi aptaujātie rezumējoši teica: jā – zaļās politikas nostādnes pakāpeniski tiek vai drīz tiks mīkstinātas, nebūs iespējams vienlaicīgi finansēt zaļos pekstiņus un aizsardzības doktrīnas plānus, jāizlīdzina pieļautie zaļās politikas pārspīlējumi. Īsos vārdos – naudas zaļajām spēlītēm, govju pirdienu uzskaitei un citām jautrībām kļūs mazāk. Bet, kamēr vēl ir (jo Briseles mašinērija bremzējas lēni), jātērē, cik tik vien var. Ātri un plaši. Būtībā par jēgu daudz domāt nevajag, ka tik atbilst visiem piesauktiem apakšpunktiem, direktīvām, pakotnēm utml
Tā nu var rasties pavisam jokainas situācijas kā, piemēram, ar 20 miljoniem no Eiropas Savienības (ES) Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Pieejamais atbalsts ļaušot reģionu iedzīvotājiem pielāgoties ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kurus 17.jūnijā apstiprināja valdības sēdē.
Tātad notiks kāda zaļā pārkārtošanās, kuras rezultātā vienus uzņēmumus slēgs, citus taisīs vaļā un tā pielāgošana būs tur pa vidu. Pēc tās visi priecīgi un sārtiem vaigiem, bruņoti zināšanām vilks mugurā jaunus ķiteļus un uzsauks augstas laimes Eiropas Savienības gudrajai politikai.
Tomēr visus apmācīt nevarēs, un te sākas karnevāls. No sākuma dokuments teic, ka visvairāk pārmācīšot kūdras purvu strādniekus jo – atbilstoši tfu-tfu un zizimm kritērijiem kūdra laižot gaisā baigi daudz ogļskābās gāzes, citiem vārdiem – lielākie pirdēji. Tamdēļ (vismaz tagad tā noteikts) Latvijā no 2030.gada visu kūdras ražošanu taisām ciet, vāku virsū, strādniekiem piemiņai ar prievīti apsietu kūdras maisiņu… un tūlīt aiz fabrikas vārtiem viņus gaidīs smaidīgi mācībspēki.
Taču pēc pāris rindkopām redzam, ka nē, kūdras veči nebūs vienīgie iekļaujamie. Vēl vairāk apmācīšot jauniešus, kuri šobrīd ne strādā, ne mācās. Eiropas ierēdņu slengā tā ir tā saucamā NEĒD grupa.
Tad nu gan tfu-tfu-zimzim kūdras večus gan neēdošos jauniešus gaidīs laipni un zinoši apmācītāji, sēdinās solā un mācīs, kas nu zaļajām pieprasījumam vairāk vajadzēs.
Un vajadzēs, ko jau Eiropas Savienības Padome mums jau silti ieteikusi – Latvijai 2024.-2025. gadā jānovērš darbaspēka trūkums un prasmju nepietiekamība, īpaši STEM jomā. Kas ir STEM? Atkal ierēdņu slengā (no angļu: Science, Technology, Engineering, and Mathematics — zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika). Lūk, kūdras mašīnu vadītāji un racēji, tāpat arī neklausīgi jaunuļi ātri vien (var saprast – pāris nedēļās) pārtaps zinātniekos, matemātiķos, inženieros…šādos gadījumos saka – piedodiet, ko jūs pīpējat?
Vispirms mēs vēl nezinām, vai kūdras nozare 2030.gadā tiešām tiks aizslēgta pilnībā, zaļā politika sāk bremzēties. Otrkārt, ja kaut ko māca, tad kūdriniekiem drīzāk ģeld pāreja uz ceļu vai būvniecības tehniku, kur jāielāgo mazliet citādi kloķi un līdzīgas detaļas. Palaidnīgiem pusaudžiem vispār vajag citu piegājienu, nevis īsi un ātri šamos pārkvalificēt zinātniekos un matemātiķos. Tā var spriest no 20 miljonu vērtā dokumenta izklāsta.
Šo putru vārīs, smalkāk – administrēs Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošā Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA), kura tieši tādām lietām radīta – nokopt visādas izglītības naudiņas iz Eiropas un sekot, lai zagšana notiek atbilstoši priekšrakstiem. Ne pa labi, ne pa kreisi.
Savukārt sadarbības pušelniekos ieskaitītas pašvaldības un visādas valsts aģentūras, skolas… interesanti, ka projekta naudiņām stingri ierobežota pieeja komercdarbības veicējiem. Pareizi vien ir, tērēsim paši, tāpat jau pēdējo garoziņu no mutes atrauj! Neies te vēl kādiem biznesmeņiem dāvināt cigārus.
Tā jau tas šādos projektos un te jo īpaši spilgti ir skaidrs, kam tērēs, bet nepavisam nav skaidrs – ko mācīs. To noteikšot vēlāk, kad visi gribētāji būs no iepriekšējiem projektiem internetos kopīpeistējuši līdzīgas programmas. Tās sūtīšot uz mistisku Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisiju, kura pilna ar dažādu ministriju garlaikotiem ierēdņiem un sanāk uz pāris stundām dažas reizes gadā. Turklāt komisijas sēdes ir slēgtas, tā ka nekāda starpā iejaukšanās un kompetences apšaubīšana te netiks pieļauta. Finālā komisija pie veikala sienas pienaglos sarakstu ar izvēlētajiem “kursikiem”, un tad kūdras strādnieki kopā ar nerātniem pusaudžiem spiedīsies apkārt un izvēlēsies garšīgāko.
Apmācību apjoms īsti nav noteikts, iespējams, tās varētu būt arī pāris stundas, taču tas štrunts. Naudas apguvēji varēs tērēt visādos citos, kas svarīgi, zagšanai parocīgākos virzienos. Administratīvās izmaksas plānotas 17% apjomā. Samērā trekni, bet tie vēl ziediņi. Daudz vilinošākas ir tādas lietas kā mērķa grupas uzrunāšana interneta vidē, konsultācijas, digitālās platformas attīstība un uzturēšana, logo zīmēšana, semināri un citas kamasutras pozīcijas. Par degvielas apmaksu, komandējuma naudām, jauniem ādas zviļņiem un datoriem es nemaz nerunāju.
Mēs nedrīkstam nepieminēt arī topošo zinātnieku un inženieru ieguvumus. Tiem maksās… stipendiju. Daudz nav – dienā pieci eiro un ne vairāk kā 100 eiro kopumā, tomēr tā ir cigarešu paciņa (ievērojam – legāla!) vai 3 Bocmaņa stiprie dienā. Īsti nepietiek, bet tāds kā līdzfinansējums.
Projekta aprakstā vēl arī vesela kaudze regulējošu un uzmanošu pasākumu, kas nozīmē, ka zagšana jāveic pēc vienotas metodikas un, ievērojot seno, Muļķu partijas ieviesto principu – mēs zagsim mazāk nekā citi.
Kopumā absurda teātris izmaksās 20 miljonus, tai skaitā trīs – no valsts budžeta.
Var prognozēt, ka šādu projektu kļūs arvien vairāk. Pusdzīvās zaļās politikas nauda jānotērē, pirms nav nākuši jauni priekšraksti. Savukārt mūsu galā ierēdniecībai un Co būs akūti vajadzīgs aizvietot formāli valsts aizsardzības budžetam aizejošo naudu. Jo ēsti tak gribas. Un ne tikai maizi, bet arī ikrus. Melnus.
Tādēļ nebrīnīsimies, ka publiskajā telpā parādīsies miljonīgi projekti par govju, piedodiet, pirdienu uzskaiti, Jāņu ugunskuru dūmu ķeršanu maisos, zeķu mazgāšanas un kāju smakošanas korelācijas analīzi un tādā garā.
Kas man maksā, tam es līmē. Īsi un skaidri.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
