Iesaki rakstu: 
Kaut arī 2021.gada valsts budžets tika pieņemts pirms laiciņa, daži koalīcijas politiķi joprojām glauda sevi ar komplimentiem par labi padarītu darbu, neskatoties uz to, ka viņi ir vienīgie, kuri atzīst to par labu esam. Pat valsts prezidents starp jaunvārdu izgudrošanu un vēsturisko zemju likumprojekta iniciatīvu pamanīja, ka kaut kas ar to budžetu tomēr nav kārtībā.
Daudz šķēpu ir lauzts un siekalu tērēts, cenošoties koalīcijas "partneriem" norādīt, ka viņu izstrādātais budžets ir brāķis. Bet, tā kā sarunās ar šiem politiķiem ir skaidrs - ja esi bruņojies tikai ar faktiem, loģiku un veselo saprātu, tev nav nekādu izredžu, normālie cilvēki arvien vairāk izlemj labāk tērēt enerģiju savu biznesu un mājsaimniecību izdzīvošanai.
Tomēr neliek mierā viens aspekts, kuram, ņemot vērā finanšu ministra Jāņa Reira (JV), veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/Par) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājuma Ievas Jaunzemes savstarpējās attiecības, ir vērts pievērst arī sabiedrības uzmanību.
Iespējams, daudziem būs paslīdējusi garām Finanšu ministrijas iniciatīva no 2021.gada ieviest veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu (VAOM), ar kā palīdzību veselības jomai novirzīt papildus 5%. Idejiski viss ir pareizi - veselības nozare hroniski cieš no finansējuma trūkuma, palielināt to politiķiem ir izrādījies sarežģīts uzdevums (atceramies iepriekšējā gadā likumā pieņemto mediķu algu palielinājumu, kuram pēc tam nauda neatradās). Piemetiet vēl klāt paštaisnu veselības ministri, kura uzņemas atbildību par labajām ziņām, bet par sliktajām vaino pārējos, un šobrīd redzamā sasistā sile ir likumsakarīgs rezultāts.
Tagad, pateicoties šogad uzbrukušajai Covid-19 krīzei, Excel tabulās dzīvojošajai ierēdniecībai radās "ģeniāls" plāns - palielināt dažiem nodokļus, sasaistīt tos ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), nodokļus pārdalīt tā, ka veselības nozare dabū par 5% vairāk, bet to, ka labklājības nozare un pašvaldības saņems attiecīgi mazāk, skaļi neteikt (FM aprēķinus par ieguvumiem un zaudējumiem pēc VMAO ieviešanas var viegli atrast internetā).
Plāns bija labs galvenokārt Veselības ministrijai jeb, precīzāk, veselības ministrei I.Viņķelei, kura tagad var lepoties, ka "izcīnījusi" papildu finansējumu veselības nozarei. Finanšu ministrija ar J.Reiru priekšgalā savukārt piesauc "sabalansētu" budžetu, pārlejot to ar "sociāli atbildīgu" mērcīti, kas it kā "radīs papildu pozitīvo ietekmi" uz valsts budžetu.
Diemžēl kāds šajā stāstā melo. Jo VID bija sagatavojis atskaiti I.Jaunzemei, lai tā iesniegtu Finanšu ministrijā informāciju un aprēķinus par riskiem pēc plānotajām nodokļu izmaiņām. Kā redzams no klātpievienotajiem dokumentiem, VID ir norādījis ne tikai nespēju tikt galā ar nodokļu nemaksātājiem, bet arī par desmitiem tūkstošiem cilvēku, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ izvairīsies no papildu nodokļu maksāšanas.
Fakts, ka VID darbinieku sagatavotais atzinums par VAOM ieviešanas ietekmi netika ņemts vērā Finanšu ministrijas aprēķinos, liecina vai nu par J.Reira vadītās iestādes mēģinājumiem slēpt šos aspektus, vai, ticamāk, par I.Jaunzemes kārtējo apzinātu informācijas slēpšanu vai nekompetences demonstrāciju.
Tā kā J.Reirs turpina apgalvot, ka budžeta aprēķinos tika ņemti vērā visi aspekti, bet dokumenti pierāda, ka I.Jaunzemes rīcībā bija pretēja informācija, rodas dabisks jautājums: kurš melo un būs atbildīgs par miljonos eiro rēķināmām nesakritībām Latvijas Republikas 2021.gada budžetā - J.Reirs vai I.Jaunzeme?
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
