Iesaki rakstu: 
Kaut arī 2021.gada valsts budžets tika pieņemts pirms laiciņa, daži koalīcijas politiķi joprojām glauda sevi ar komplimentiem par labi padarītu darbu, neskatoties uz to, ka viņi ir vienīgie, kuri atzīst to par labu esam. Pat valsts prezidents starp jaunvārdu izgudrošanu un vēsturisko zemju likumprojekta iniciatīvu pamanīja, ka kaut kas ar to budžetu tomēr nav kārtībā.
Daudz šķēpu ir lauzts un siekalu tērēts, cenošoties koalīcijas "partneriem" norādīt, ka viņu izstrādātais budžets ir brāķis. Bet, tā kā sarunās ar šiem politiķiem ir skaidrs - ja esi bruņojies tikai ar faktiem, loģiku un veselo saprātu, tev nav nekādu izredžu, normālie cilvēki arvien vairāk izlemj labāk tērēt enerģiju savu biznesu un mājsaimniecību izdzīvošanai.
Tomēr neliek mierā viens aspekts, kuram, ņemot vērā finanšu ministra Jāņa Reira (JV), veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/Par) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājuma Ievas Jaunzemes savstarpējās attiecības, ir vērts pievērst arī sabiedrības uzmanību.
Iespējams, daudziem būs paslīdējusi garām Finanšu ministrijas iniciatīva no 2021.gada ieviest veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu (VAOM), ar kā palīdzību veselības jomai novirzīt papildus 5%. Idejiski viss ir pareizi - veselības nozare hroniski cieš no finansējuma trūkuma, palielināt to politiķiem ir izrādījies sarežģīts uzdevums (atceramies iepriekšējā gadā likumā pieņemto mediķu algu palielinājumu, kuram pēc tam nauda neatradās). Piemetiet vēl klāt paštaisnu veselības ministri, kura uzņemas atbildību par labajām ziņām, bet par sliktajām vaino pārējos, un šobrīd redzamā sasistā sile ir likumsakarīgs rezultāts.
Tagad, pateicoties šogad uzbrukušajai Covid-19 krīzei, Excel tabulās dzīvojošajai ierēdniecībai radās "ģeniāls" plāns - palielināt dažiem nodokļus, sasaistīt tos ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), nodokļus pārdalīt tā, ka veselības nozare dabū par 5% vairāk, bet to, ka labklājības nozare un pašvaldības saņems attiecīgi mazāk, skaļi neteikt (FM aprēķinus par ieguvumiem un zaudējumiem pēc VMAO ieviešanas var viegli atrast internetā).
Plāns bija labs galvenokārt Veselības ministrijai jeb, precīzāk, veselības ministrei I.Viņķelei, kura tagad var lepoties, ka "izcīnījusi" papildu finansējumu veselības nozarei. Finanšu ministrija ar J.Reiru priekšgalā savukārt piesauc "sabalansētu" budžetu, pārlejot to ar "sociāli atbildīgu" mērcīti, kas it kā "radīs papildu pozitīvo ietekmi" uz valsts budžetu.
Diemžēl kāds šajā stāstā melo. Jo VID bija sagatavojis atskaiti I.Jaunzemei, lai tā iesniegtu Finanšu ministrijā informāciju un aprēķinus par riskiem pēc plānotajām nodokļu izmaiņām. Kā redzams no klātpievienotajiem dokumentiem, VID ir norādījis ne tikai nespēju tikt galā ar nodokļu nemaksātājiem, bet arī par desmitiem tūkstošiem cilvēku, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ izvairīsies no papildu nodokļu maksāšanas.
Fakts, ka VID darbinieku sagatavotais atzinums par VAOM ieviešanas ietekmi netika ņemts vērā Finanšu ministrijas aprēķinos, liecina vai nu par J.Reira vadītās iestādes mēģinājumiem slēpt šos aspektus, vai, ticamāk, par I.Jaunzemes kārtējo apzinātu informācijas slēpšanu vai nekompetences demonstrāciju.
Tā kā J.Reirs turpina apgalvot, ka budžeta aprēķinos tika ņemti vērā visi aspekti, bet dokumenti pierāda, ka I.Jaunzemes rīcībā bija pretēja informācija, rodas dabisks jautājums: kurš melo un būs atbildīgs par miljonos eiro rēķināmām nesakritībām Latvijas Republikas 2021.gada budžetā - J.Reirs vai I.Jaunzeme?
Seko mums 
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Ceru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Pieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
