Iesaki rakstu: 
Kaut arī 2021.gada valsts budžets tika pieņemts pirms laiciņa, daži koalīcijas politiķi joprojām glauda sevi ar komplimentiem par labi padarītu darbu, neskatoties uz to, ka viņi ir vienīgie, kuri atzīst to par labu esam. Pat valsts prezidents starp jaunvārdu izgudrošanu un vēsturisko zemju likumprojekta iniciatīvu pamanīja, ka kaut kas ar to budžetu tomēr nav kārtībā.
Daudz šķēpu ir lauzts un siekalu tērēts, cenošoties koalīcijas "partneriem" norādīt, ka viņu izstrādātais budžets ir brāķis. Bet, tā kā sarunās ar šiem politiķiem ir skaidrs - ja esi bruņojies tikai ar faktiem, loģiku un veselo saprātu, tev nav nekādu izredžu, normālie cilvēki arvien vairāk izlemj labāk tērēt enerģiju savu biznesu un mājsaimniecību izdzīvošanai.
Tomēr neliek mierā viens aspekts, kuram, ņemot vērā finanšu ministra Jāņa Reira (JV), veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/Par) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājuma Ievas Jaunzemes savstarpējās attiecības, ir vērts pievērst arī sabiedrības uzmanību.
Iespējams, daudziem būs paslīdējusi garām Finanšu ministrijas iniciatīva no 2021.gada ieviest veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu (VAOM), ar kā palīdzību veselības jomai novirzīt papildus 5%. Idejiski viss ir pareizi - veselības nozare hroniski cieš no finansējuma trūkuma, palielināt to politiķiem ir izrādījies sarežģīts uzdevums (atceramies iepriekšējā gadā likumā pieņemto mediķu algu palielinājumu, kuram pēc tam nauda neatradās). Piemetiet vēl klāt paštaisnu veselības ministri, kura uzņemas atbildību par labajām ziņām, bet par sliktajām vaino pārējos, un šobrīd redzamā sasistā sile ir likumsakarīgs rezultāts.
Tagad, pateicoties šogad uzbrukušajai Covid-19 krīzei, Excel tabulās dzīvojošajai ierēdniecībai radās "ģeniāls" plāns - palielināt dažiem nodokļus, sasaistīt tos ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), nodokļus pārdalīt tā, ka veselības nozare dabū par 5% vairāk, bet to, ka labklājības nozare un pašvaldības saņems attiecīgi mazāk, skaļi neteikt (FM aprēķinus par ieguvumiem un zaudējumiem pēc VMAO ieviešanas var viegli atrast internetā).
Plāns bija labs galvenokārt Veselības ministrijai jeb, precīzāk, veselības ministrei I.Viņķelei, kura tagad var lepoties, ka "izcīnījusi" papildu finansējumu veselības nozarei. Finanšu ministrija ar J.Reiru priekšgalā savukārt piesauc "sabalansētu" budžetu, pārlejot to ar "sociāli atbildīgu" mērcīti, kas it kā "radīs papildu pozitīvo ietekmi" uz valsts budžetu.
Diemžēl kāds šajā stāstā melo. Jo VID bija sagatavojis atskaiti I.Jaunzemei, lai tā iesniegtu Finanšu ministrijā informāciju un aprēķinus par riskiem pēc plānotajām nodokļu izmaiņām. Kā redzams no klātpievienotajiem dokumentiem, VID ir norādījis ne tikai nespēju tikt galā ar nodokļu nemaksātājiem, bet arī par desmitiem tūkstošiem cilvēku, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ izvairīsies no papildu nodokļu maksāšanas.
Fakts, ka VID darbinieku sagatavotais atzinums par VAOM ieviešanas ietekmi netika ņemts vērā Finanšu ministrijas aprēķinos, liecina vai nu par J.Reira vadītās iestādes mēģinājumiem slēpt šos aspektus, vai, ticamāk, par I.Jaunzemes kārtējo apzinātu informācijas slēpšanu vai nekompetences demonstrāciju.
Tā kā J.Reirs turpina apgalvot, ka budžeta aprēķinos tika ņemti vērā visi aspekti, bet dokumenti pierāda, ka I.Jaunzemes rīcībā bija pretēja informācija, rodas dabisks jautājums: kurš melo un būs atbildīgs par miljonos eiro rēķināmām nesakritībām Latvijas Republikas 2021.gada budžetā - J.Reirs vai I.Jaunzeme?
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
