Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viedokļu dažādība tiesas, prokuroru, Iekšlietu ministrijas pakļautības ierēdņu u.c. amatpersonu starpā novedusi pie tā, ka tiesas lēmumu par arestētās mantas atņemšanu Rūdolfam Meroni nav izdevies īstenot un amatpersonas nevis rīkojas, bet pauž viedokļus par to, kāpēc rīcības vietā notiek viedokļu paušana.

Pēc Rīgas Apgabaltiesas vēsturiskā lēmuma atņemt iepriekšējam "arestētās mantas glabātājam" R. Meroni iepriekš uzticētos aktīvus, kas pēc sarakstes ar R. Meroni tā arī nav izdarīts praksē, dokumentu apmaiņa starp amatpersonām atklāj dažādus iepriekš nezināmus aspektus, jo tieši šāda situācija kādā no tiesvedību procesiem Latvijā ir konstatēta pirmo reizi.

Sūta viens otru no Poncija pie Pilāta

Saskaroties ar rakstveidā smalki noformulētu izsmieklu no R. Meroni puses, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs arestētās mantas pārņemšanas vietā bija licis sagatavot vēstules dažādām iestādēm, aptaujājis to profesionālo viedokli, lai pēc tam noformulētu savu nostāju un informētu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģiju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju "par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu", atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem par rīcību ar dažādām arestētām mantām. Savas nostājas pamatošanai Ē. Ivanovs bija rūpīgi izkonspektējis visus viedokļus un citātus no profesionālās sarakstes vai literatūras, lai mēģinātu no tiesas panākt citu lēmumu.

Nedēļu vēlāk Ē. Ivanovs saņēmis ledaina ūdens spaini aiz apkakles: tiesa atbildes vēstulē raksta: "Ē. Ivanovs uzskata, ka tiesas lēmuma izpilde nav iespējama, līdz ar to atsakās izpildīt norādīto tiesas lēmumu."

Tiesas kolēģijas rīcībā ir pārsūtītā sarakste starp Nodrošinājuma valsts aģentūru un R. Meroni, no kuras tiesa izdara slēdzienu, ka R. Meroni tomēr esot rakstiski paziņojis par to, "kādā veidā un kad viņš ir gatavs nodot glabāšanā viņa rīcībā esošo mantu", tādēļ aģentūras izteikums, ka tiesas lēmuma izpilde esot neiespējama, "nav pamatots", raksta tiesnese Irīna Jansone.

Vēl vairāk: lūgums tiesai pieņemt citu lēmumu "faktiski ir vērtējama ka izvairīšanās no [esošā] tiesas lēmuma pildīšanas, jo aģentūra pat nav mēģinājusi arestēto mantu pārņemt no arestētās mantas glabātāja Rūdolfa Meroni," teikts tiesas vēstulē. "Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav tiesiska pamata nepildīt tiesas lēmumu, līdz ar to aģentūrai ir jāizskata pēc būtības un jāsniedz atbilde R. Meroni par pašas Nodrošinājuma valsts aģentūras pieprasījumu", kā arī jāturpina esošā lēmuma izpilde, stingri norāda tiesnese.

Tā kā iztiesāšanas laikā jebkura kriminālprocesa virzītāja ir tiesa, tad šajā gadījumā tiesas rīkojumi vai lēmumi ir izpildāmi obligāti — saņēmēji tos nevar nepildīt. Rezultātā Nodrošinājuma valsts aģentūra šeit ir nonākusi starp diviem dzirnakmeņiem: par tiesas lēmuma nepildīšanu draud sods, savukārt tā izpilde patlaban iespējama uz R. Meroni diktētajiem nosacījumiem, aiz kuriem, visticamāk, slēpjas kādi "pārsteigumi".

Prasa ministram izvērtēt nelaimīgo Ivanovu

Tiesa nav aprobežojusies tikai ar skarbas kritikas paušanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai: tā arī nosūtījusi paziņojumu Ē. Ivanova priekšniekam — iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam. Šajā dokumentā tiesnese I. Jansone sūdzas par Ē. Ivanovu, kurš "ārpus savas kompetences veic iztiesāšanā esošā krimināllietā noskaidrojamo apstākļu juridisku vērtējumu un uz šī vērtējuma pamata atsaka tiesas lēmuma izpildi”.

Tiesa norāda arī uz interpretāciju, kas saskatāma tikai juristiem, tomēr ir jo īpaši nozīmīga saistībā ar Satversmē garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesas procesu: Ē. Ivanovs izprasījis un arī saņēmis rakstisku atzinumu no Ģenerālprokuratūras, kas ir viena no pusēm tajā krimināllietā, kuras ietvaros pieņemts attiecīgais lēmums par mantas glabātāja maiņu. Tiesa norāda: "Šāda Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcība var tikt vērtējama kā iejaukšanās tiesas spriešanā." (Principā jebkāda iejaukšanās tiesas spriešanā ir krimināli sodāms pārkāpums.)

Teorētiski apsūdzības un aizstāvības puses krimināllietas iztiesāšanā abas ir procesuāli līdzvērtīgas, un lieta tiek iztiesāta pēc sacīkstes principa, tāpēc prasīt juridisko atzinumu par tiesas pieņemtā lēmuma izpildi vienam no procesa dalībniekiem (prokuratūrai) un uz tā pamata mēģināt tiesas nolemto neizpildīt — tas būtu kaut kas līdzīgs tam, ja sporta ārsts mēģinātu neizpildīt sacensību galvenā tiesneša rīkojumu par dopinga analīžu paņemšanu no atlētiem, kā pamatu savam atteikumam veikt tiešos darba pienākumus uzrādot saraksti ar kādu no sportistiem.

Tikpat labi Nodrošinājuma valsts aģentūra varētu pieprasīt "juridisko atzinumu" no aizstāvības advokātiem, lai pēc tā saņemšanas mēģinātu neizpildīt tiesas lēmumu vēlreiz. Lai novērstu tamlīdzīgu absurdu iešanu plašumā, tiesa pieprasa iekšlietu ministram izvērtēt aģentūras amatpersonu rīcības likumību un nodrošināt tiesas lēmuma "efektīvu un likumīgu izpildi".

Tomēr arī aģentūrai ir sava taisnība

Aģentūras ieskats, ka tiesas lēmums neesot izpildāms savā pašreizējā formā, tomēr pelnījis ievērību, jo savs pamats šādam secinājumam tiešām ir. R. Meroni piedāvājis "nodot" arestēto mantu tāpat, kā tā viņam tika "nodota" 2007. gada decembrī — parakstot tikai protokolu pie viņa Šveicē, bet fiziski neko nenododot. Pie kam viņš gatavs to darīt vienīgi starptautiskās tiesiskās palīdzības ietvaros.

Tā kā Nodrošinājuma valsts aģentūra ikdienā uzglabā robežsargu konfiscētas kontrabandas cigaretes un spirtu, policijas izņemtu zagtu mantu, noķerto dzērājšoferu automašīnas utt., tad pie reālā darba pieradušajai aģentūrai ir skaidrs, ka papīra parakstīšana vēl nenozīmē faktisku mantas savākšanu un aizgādāšanu līdz iestādei. Līdz ar to aģentūras iebildēm tiešām ir praktisks pamats.

"Aģentūras ieskatā nav šaubu, ka formāla tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina R. Meroni pašreizējo juridisko statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta," iepriekš rakstīja Ē. Ivanovs, kura pienākums būtu "tiesas lēmumā minēto arestēto mantu glabāt ar krietna saimnieka rūpību un veikt tādas nepieciešamās darbības, lai glabāšanas laikā tā nezaudē savu vērtību un kalpo mērķim, kādēļ mantai ir uzlikts arests".

Tādējādi manta faktiski būtu jāpārvalda (t.i., jāiesaistās saimnieciskā darba procesos kādos no lēmumā minētajiem uzņēmumiem), bet tas nav iespējams, ja mantu turpina pārvaldīt R. Meroni — ne vairs kā mantas glabātājs, bet jau kā attiecīgo kompāniju direktors vai padomes loceklis, par ko viņš šajos gados kļuvis.

Aģentūra norāda uz "grābekli", kādu savulaik dokumentos ievietojuši prokurori, 2007. gada 17. decembrī pieņemot lēmumu par aresta uzlikšanu mantai: šis lēmums līdz pat šai dienai nav nodots izpildei starptautiskās krimināltiesiskās palīdzības lūguma ietvaros. Šāda starptautiska palīdzība notiek stingri reglamentētā kārtībā caur Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departamentu, kas Latvijas iestāžu pieņemtos dokumentus nosūta uz tādām pašām prokuratūras struktūrvienībām citās valstīs, kuras tālāk vai nu noraida palīdzības lūgumus, vai arī nodrošina to izpildi, tajā skaitā seko tam, lai vietējās tiesas apstiprinātu lēmumus, kur to prasa likumi.

Šeit Ē. Ivanovs norāda uz acīmredzamo: tā kā savulaik mantas arests ārzemēs nav nemaz ticis uzlikts ar šīs procedūras palīdzību visu aizvadīto trīspadsmit gadu garumā, tad tagad identiskā procesuālajā kārtībā nav iespējams nomainīt mantas glabātāju. (Var izteikt pieļāvumu, ka R. Meroni izmantos šo Latvijas prokuratūras pieļauto nejēdzību.)

Labuma gūšanas tiesības ir nemateriālas, tās nevar arestēt

Nodrošinājuma valsts aģentūras skeptiskā attieksme pret tiesas lēmuma izpildi balstās daudzu gadu darba praksē, kurā vēl nekad nav bijušas arestētas teorētiskas "labuma guvēja tiesības" pretstatā reālai, taustāmai mantai visos citos kriminālprocesos. Piemēram, ja šai iestādei no policijas jāsavāc glabāšanā kādā kriminālprocesā izņemti zagti baļķi, tad aģentūra savāc šos baļķus un aizved uz savu placi, kur tos noglabā līdz kriminālprocesa beigām vai līdz brīdim, kamēr procesa virzītājs izlemj, ko ar tiem iesākt.

Turpretī — ja pielietojam šo analoģiju R. Meroni piedāvājumiem — te baļķu vietā tiek piedāvāts parakstīt papīru, ka baļķus to iepriekšējais glabātājs juridiski it kā nodod aģentūrai, bet faktiski šie baļķi paliek iepriekšējā glabātāja pagalmā Šveicē. Līdz ar to atbildība būs Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet baļķi — šveicietim.

Novērtē šo rakstu:

64
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...