Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viedokļu dažādība tiesas, prokuroru, Iekšlietu ministrijas pakļautības ierēdņu u.c. amatpersonu starpā novedusi pie tā, ka tiesas lēmumu par arestētās mantas atņemšanu Rūdolfam Meroni nav izdevies īstenot un amatpersonas nevis rīkojas, bet pauž viedokļus par to, kāpēc rīcības vietā notiek viedokļu paušana.

Pēc Rīgas Apgabaltiesas vēsturiskā lēmuma atņemt iepriekšējam "arestētās mantas glabātājam" R. Meroni iepriekš uzticētos aktīvus, kas pēc sarakstes ar R. Meroni tā arī nav izdarīts praksē, dokumentu apmaiņa starp amatpersonām atklāj dažādus iepriekš nezināmus aspektus, jo tieši šāda situācija kādā no tiesvedību procesiem Latvijā ir konstatēta pirmo reizi.

Sūta viens otru no Poncija pie Pilāta

Saskaroties ar rakstveidā smalki noformulētu izsmieklu no R. Meroni puses, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs arestētās mantas pārņemšanas vietā bija licis sagatavot vēstules dažādām iestādēm, aptaujājis to profesionālo viedokli, lai pēc tam noformulētu savu nostāju un informētu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģiju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju "par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu", atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem par rīcību ar dažādām arestētām mantām. Savas nostājas pamatošanai Ē. Ivanovs bija rūpīgi izkonspektējis visus viedokļus un citātus no profesionālās sarakstes vai literatūras, lai mēģinātu no tiesas panākt citu lēmumu.

Nedēļu vēlāk Ē. Ivanovs saņēmis ledaina ūdens spaini aiz apkakles: tiesa atbildes vēstulē raksta: "Ē. Ivanovs uzskata, ka tiesas lēmuma izpilde nav iespējama, līdz ar to atsakās izpildīt norādīto tiesas lēmumu."

Tiesas kolēģijas rīcībā ir pārsūtītā sarakste starp Nodrošinājuma valsts aģentūru un R. Meroni, no kuras tiesa izdara slēdzienu, ka R. Meroni tomēr esot rakstiski paziņojis par to, "kādā veidā un kad viņš ir gatavs nodot glabāšanā viņa rīcībā esošo mantu", tādēļ aģentūras izteikums, ka tiesas lēmuma izpilde esot neiespējama, "nav pamatots", raksta tiesnese Irīna Jansone.

Vēl vairāk: lūgums tiesai pieņemt citu lēmumu "faktiski ir vērtējama ka izvairīšanās no [esošā] tiesas lēmuma pildīšanas, jo aģentūra pat nav mēģinājusi arestēto mantu pārņemt no arestētās mantas glabātāja Rūdolfa Meroni," teikts tiesas vēstulē. "Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav tiesiska pamata nepildīt tiesas lēmumu, līdz ar to aģentūrai ir jāizskata pēc būtības un jāsniedz atbilde R. Meroni par pašas Nodrošinājuma valsts aģentūras pieprasījumu", kā arī jāturpina esošā lēmuma izpilde, stingri norāda tiesnese.

Tā kā iztiesāšanas laikā jebkura kriminālprocesa virzītāja ir tiesa, tad šajā gadījumā tiesas rīkojumi vai lēmumi ir izpildāmi obligāti — saņēmēji tos nevar nepildīt. Rezultātā Nodrošinājuma valsts aģentūra šeit ir nonākusi starp diviem dzirnakmeņiem: par tiesas lēmuma nepildīšanu draud sods, savukārt tā izpilde patlaban iespējama uz R. Meroni diktētajiem nosacījumiem, aiz kuriem, visticamāk, slēpjas kādi "pārsteigumi".

Prasa ministram izvērtēt nelaimīgo Ivanovu

Tiesa nav aprobežojusies tikai ar skarbas kritikas paušanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai: tā arī nosūtījusi paziņojumu Ē. Ivanova priekšniekam — iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam. Šajā dokumentā tiesnese I. Jansone sūdzas par Ē. Ivanovu, kurš "ārpus savas kompetences veic iztiesāšanā esošā krimināllietā noskaidrojamo apstākļu juridisku vērtējumu un uz šī vērtējuma pamata atsaka tiesas lēmuma izpildi”.

Tiesa norāda arī uz interpretāciju, kas saskatāma tikai juristiem, tomēr ir jo īpaši nozīmīga saistībā ar Satversmē garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesas procesu: Ē. Ivanovs izprasījis un arī saņēmis rakstisku atzinumu no Ģenerālprokuratūras, kas ir viena no pusēm tajā krimināllietā, kuras ietvaros pieņemts attiecīgais lēmums par mantas glabātāja maiņu. Tiesa norāda: "Šāda Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcība var tikt vērtējama kā iejaukšanās tiesas spriešanā." (Principā jebkāda iejaukšanās tiesas spriešanā ir krimināli sodāms pārkāpums.)

Teorētiski apsūdzības un aizstāvības puses krimināllietas iztiesāšanā abas ir procesuāli līdzvērtīgas, un lieta tiek iztiesāta pēc sacīkstes principa, tāpēc prasīt juridisko atzinumu par tiesas pieņemtā lēmuma izpildi vienam no procesa dalībniekiem (prokuratūrai) un uz tā pamata mēģināt tiesas nolemto neizpildīt — tas būtu kaut kas līdzīgs tam, ja sporta ārsts mēģinātu neizpildīt sacensību galvenā tiesneša rīkojumu par dopinga analīžu paņemšanu no atlētiem, kā pamatu savam atteikumam veikt tiešos darba pienākumus uzrādot saraksti ar kādu no sportistiem.

Tikpat labi Nodrošinājuma valsts aģentūra varētu pieprasīt "juridisko atzinumu" no aizstāvības advokātiem, lai pēc tā saņemšanas mēģinātu neizpildīt tiesas lēmumu vēlreiz. Lai novērstu tamlīdzīgu absurdu iešanu plašumā, tiesa pieprasa iekšlietu ministram izvērtēt aģentūras amatpersonu rīcības likumību un nodrošināt tiesas lēmuma "efektīvu un likumīgu izpildi".

Tomēr arī aģentūrai ir sava taisnība

Aģentūras ieskats, ka tiesas lēmums neesot izpildāms savā pašreizējā formā, tomēr pelnījis ievērību, jo savs pamats šādam secinājumam tiešām ir. R. Meroni piedāvājis "nodot" arestēto mantu tāpat, kā tā viņam tika "nodota" 2007. gada decembrī — parakstot tikai protokolu pie viņa Šveicē, bet fiziski neko nenododot. Pie kam viņš gatavs to darīt vienīgi starptautiskās tiesiskās palīdzības ietvaros.

Tā kā Nodrošinājuma valsts aģentūra ikdienā uzglabā robežsargu konfiscētas kontrabandas cigaretes un spirtu, policijas izņemtu zagtu mantu, noķerto dzērājšoferu automašīnas utt., tad pie reālā darba pieradušajai aģentūrai ir skaidrs, ka papīra parakstīšana vēl nenozīmē faktisku mantas savākšanu un aizgādāšanu līdz iestādei. Līdz ar to aģentūras iebildēm tiešām ir praktisks pamats.

"Aģentūras ieskatā nav šaubu, ka formāla tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina R. Meroni pašreizējo juridisko statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta," iepriekš rakstīja Ē. Ivanovs, kura pienākums būtu "tiesas lēmumā minēto arestēto mantu glabāt ar krietna saimnieka rūpību un veikt tādas nepieciešamās darbības, lai glabāšanas laikā tā nezaudē savu vērtību un kalpo mērķim, kādēļ mantai ir uzlikts arests".

Tādējādi manta faktiski būtu jāpārvalda (t.i., jāiesaistās saimnieciskā darba procesos kādos no lēmumā minētajiem uzņēmumiem), bet tas nav iespējams, ja mantu turpina pārvaldīt R. Meroni — ne vairs kā mantas glabātājs, bet jau kā attiecīgo kompāniju direktors vai padomes loceklis, par ko viņš šajos gados kļuvis.

Aģentūra norāda uz "grābekli", kādu savulaik dokumentos ievietojuši prokurori, 2007. gada 17. decembrī pieņemot lēmumu par aresta uzlikšanu mantai: šis lēmums līdz pat šai dienai nav nodots izpildei starptautiskās krimināltiesiskās palīdzības lūguma ietvaros. Šāda starptautiska palīdzība notiek stingri reglamentētā kārtībā caur Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departamentu, kas Latvijas iestāžu pieņemtos dokumentus nosūta uz tādām pašām prokuratūras struktūrvienībām citās valstīs, kuras tālāk vai nu noraida palīdzības lūgumus, vai arī nodrošina to izpildi, tajā skaitā seko tam, lai vietējās tiesas apstiprinātu lēmumus, kur to prasa likumi.

Šeit Ē. Ivanovs norāda uz acīmredzamo: tā kā savulaik mantas arests ārzemēs nav nemaz ticis uzlikts ar šīs procedūras palīdzību visu aizvadīto trīspadsmit gadu garumā, tad tagad identiskā procesuālajā kārtībā nav iespējams nomainīt mantas glabātāju. (Var izteikt pieļāvumu, ka R. Meroni izmantos šo Latvijas prokuratūras pieļauto nejēdzību.)

Labuma gūšanas tiesības ir nemateriālas, tās nevar arestēt

Nodrošinājuma valsts aģentūras skeptiskā attieksme pret tiesas lēmuma izpildi balstās daudzu gadu darba praksē, kurā vēl nekad nav bijušas arestētas teorētiskas "labuma guvēja tiesības" pretstatā reālai, taustāmai mantai visos citos kriminālprocesos. Piemēram, ja šai iestādei no policijas jāsavāc glabāšanā kādā kriminālprocesā izņemti zagti baļķi, tad aģentūra savāc šos baļķus un aizved uz savu placi, kur tos noglabā līdz kriminālprocesa beigām vai līdz brīdim, kamēr procesa virzītājs izlemj, ko ar tiem iesākt.

Turpretī — ja pielietojam šo analoģiju R. Meroni piedāvājumiem — te baļķu vietā tiek piedāvāts parakstīt papīru, ka baļķus to iepriekšējais glabātājs juridiski it kā nodod aģentūrai, bet faktiski šie baļķi paliek iepriekšējā glabātāja pagalmā Šveicē. Līdz ar to atbildība būs Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet baļķi — šveicietim.

Novērtē šo rakstu:

64
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...