Iesaki rakstu: 
Šoreiz pastāstīšu par to, kas notiek, kad finanšu tirgū izdziest lampiņas. Kad iestājas krīze. Piemēram, Dižķibele 2008. gadā. Kurš atrisina problēmu? Kurš spēj vai saprot?
Tas ir Aladins. Kad televizora planktonam vairs nav, ko teikt, tad var palīdzēt tikai burvis. Nu, precīzāk, tas ir puika no “Tūkstoš un vienas nakts pasaku” apkopojuma, konkrēti pasakas “Aladins un burvju lampa”. Puika paberzē lampu, no tās izlien visvarens mošķis un atrisina vairumu problēmu - puika kļūst pasakaini bagāts. Vienīgā viņa problēma ir tas, ka dabū par sievu sultāna meitu, nevis normālu meiteni. Tā tur izpildās, pakāš to lampu, bet beigu galā lampa nonāk atpakaļ pie Aladina. Ar ļoņčiem iet traki, var iepazīsties, piemēram, feisīša māmiņforumā.
Kurš ir mūsdienu Aladins?
Viens tāds cilvēks piedzima angļu valodas profesores Lilas un tēva Frederika - kurpju veikaliņa īpašnieka ģimenē. Puiku sauca Lerijs, šobrīd viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Reizēm saka, un tas nav īpaši pārspīlēts, ka viņa kompānijai “pieder pasaule”. Kompānija „BlackRock” pārvalda ne mazāk, ne vairāk kā 10% akciju un obligāciju tirgu pasaulē.
Lerijs Finks kā jauns spējīgs čalis sāka strādāt vienā no lielākajām investīciju bankām ASV, vienā no tā sauktajām “Bulge Bracket Bank”, kuras iesaista visos lielākajos kompāniju pirkšanas/pārdošanas darījumos. Lerijs tirgoja sarežģītus instrumentus, tādus kā tos, kuri nogāza Lēmaņbrāļus 2008. gadā (mortgage backed securities) un parāva pasauli līdzi straujā kritienā. Tirgoja un tirgoja, nopelnīja ap miljardu, bet tad pakāsa 100 miljonus, jo nepareizi 80. gados noprognozēja procentu likmju izmaiņas un nenostrādāja riska pārvaldības sistēma.
Karjera beidzās? Jā, bankās beidzās. Lerijs tika izmests no bankas - “nu kā tā var, nu kā tā var” kā „Sīpolu” dziesmā “Mammu, es gribu”.
Lerijam nekādā alā nekādu lampu neizdevās atrast, un viņš uztaisīja tādu pats. Nodibināja kompāniju „BlackRock” un sāka attīstīt riska pārvaldības sistēmu ALADIN (Asset, Liability, Debt and Derivative Investment Network). Neviens precīzi nezina, kā tā strādā, bet princips ir no Montekarlo kazino - tu nezini, kāda krāsa uzkritīs, bet nosimulē visus variantus - kas būs, ja uzkritīs šis vai tas. Tā strādā daudzi finanšu modeļi.
Nu un tagad ir tā, ka Aladinu izmanto dažsimt finanšu giganti pasaulē. Kāpēc tik maz? Katram klientam izmaksas ir vismaz 10 miljoni gadā, bet tipiski 50-100 kā UBS megabankai, kuras izmaksu optimizatori tikko atteicās no sistēmas izmantošanas. Lai veiksme stāv viņiem klāt.
Jā, bet kas notiek, kad finanšu pasaulē iestājas krēsla, pilnīgs kapzec?
Tad paaicina Aladinu jeb Leriju. Paņem šitos zilionus ar toksiskiem aktīviem, ALADIN nosaka viņiem cenu (tirgus jau vairs nestrādā) un pārliecina kādu par to, ka par šādu cenu vērts tos nopirkt. Lerija reputācija ir tik ietekmīga, ka tā tas arī notiek.
Tāpēc ne tikai megabankas, bet arī visvarenā ASV centrālbanka jeb Feds uztic Lerijam izslaucīt krīzes koridorus un savest visu kārtībā. Viņam uztic lielāko finanšu sūdu sakārtošanu, ja vienkārši.
Protams, ka šāda ietekme apvīta ar dažādām konspirācijas teorijām, kuras ir ļoti populāras vates internacionāles vidū. Bet padomājam paši. Kādam taču krīzes jārisina, un kam tad to uzticēt? Siliņas valdībai, vai?
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
