Kas notiek ar aizsardzības stiprināšanas plāniem Eiropas Savienībā? Viss ātri sākās un trīs nedēļu laikā ir jau beidzies
Guntars Vītols27.03.2025.
Komentāri (86)
Iesaki rakstu: 
Kas notiek ar aizsardzības stiprināšanas plāniem Eiropas Savienībā? Finansiālā perspektīva. Viss ātri sākās un ir jau beidzies. Trīs nedēļu laikā.
Marta sākumā Eiropas valdības (Eiropas komisijas) vadītāja Leijena prezentēja plānu līdz 2030. gadam investēt aizsardzībā 800 miljardus eiro. To nosauca par “Rearm Europe 2030”. 2030. gadu definēja tāpēc, ka tad krievi būšot gatavi iebrukt, bet Rearm nozīmēja konkrēti atbalstīt militāro industriju. Ieroču ražošanu.
Daudz vai maz tie 800 miljardi? Pašlaik ES valstis tērē aizsardzībai virs 300 miljardiem gadā. Tie 800 ir sadalāmi uz 4 gadiem, tātad gadā plus 200, kopā ES tad tērētu 500 miljardus. Salīdzinājumam - ASV gadā tērē aizsardzībai ap triljonu, divreiz vairāk jau tagad.
Lai šo pārapbruņošanās plānu pieņemtu, vajadzēja visu 27 ES valstu akceptu. Tāda nav un nebūs. Itālija un Spānija, kuras netērē pat NATO 2% minimumu, vispār iebilst “bruņošanai” kā tādai.
Ja nu jāstiprina “gatavība”, tad ietveram arī civilo jomu - infrastruktūru, enerģētisko drošību utml. Kazi, arī zaļo kursu. Tāpēc fokusētais ieroču plāns tagad nesauksies “rearm” (pārapbruņoties), bet “readiness” (gatavība) 2030. Nosaukums jau mainīts, bet plāns tāpat visticamāk netiks realizēts.
Itālija un Spānija ir tā sauktās “cūkvalstis” jeb PIGS (Portugal, Italy, Greece, Spain), kuras cūkojās Dižķibelē un draudēja ar saviem neatmaksājamiem parādiem sagraut eiro. Nācās tās piebarot ar sadrukātu naudu. Kuram ta patīk, ka viņus apsaukā, tāpēc tālāk cūkoties viņi neraujas.
Iebilst arī vienīgā ES kodolvalsts Francija - tas arī ir saprotams. Tur arī lieli valsts parādi, Makrona pabalstu samazināšanas plāni sen izgāzās, brīdinājumam pasvilināja mašīnas (nacionālā tradīcija), šobrīd strupceļš.
Un vispār – no kurienes nauda, tie 800 miljardi? Aizņēmumi. Bija doma, ka 150 aizņemsies pati Eiropas Savienība, no sērijas – lēti, un tad lēti aizdos arī dalībvalstīm. Pārējais arī jāaizņemas katrai dalībvalstij pašai ar nosacījumu, ka EK skatīsies caur pirkstiem uz Māstrihtas kritērijiem. Respektīvi ļaus pārsniegt finanšu disciplīnas rāmjus (budžeta 3% deficīta maksimumu).
Bet no tā jau mierinājums mazs. Parādi jau tāpat pieaugtu, reitingu aģentūras pazeminātu valstu kredītspējas novērtējumu, un arī esošā parādu nasta paliktu dārgāka. Latvija šādu scenāriju arī nevar atļauties.
Nu un tagad ko tad? Praktiskas lietas. Leijena šajās dienās iznāca ar nožēlojamu uzsaukumu iepirkt konservus 72 stundām.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
