Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?
Pietiek lasītājs27.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Runa ir par kādu brīdi atpakaļ aktuālu jomu - bērnu tiesību aizsardzību un iestādi, kas tās aizsargā. Rudenī ziņās parādījās pāris virsrakstu par to, ka Labklājības ministrija saņēmusi anonīmu darbinieku sūdzību par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces Mariannas Drejas darbu un ka ministre, rūpējoties par darbinieku labklājību, uzsāka pārbaudi.
Ap to pašu laiku parādījās ziņas, ka M.Dreja slimo. Pēdējā laikā presē izskan, ka šobrīd iestādes p.i. ir Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova. It kā normāli, varas nomaiņa, ministrs ieliek sev ērtu vadītāju un viss pārējais, bet neviens nav paskatījies dziļāk, ka šis cilvēks nav piemērots vadīt iestādi.
Valsts kontroles ziņojums (http://www.lrvk.gov.lv/revizija/arpusgimenes-aprupes-sistemas-efektivitate/) bija pamats tam, kāpēc iestāde nokļuva mediju uzmanības centrā un kāpēc šobrīd vairākas gudras galvas domā, kādu restart pogu nospiest jomai. Bet neviens nav paskatījies, ka V.Gorbunova bija tā, kas metodiski vadīja un uzraudzīja bāriņtiesas tajā laika posmā, kas ir pētīts ziņojumā (ziņojumā pētīts par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, norādīts ziņojuma 104.lpp.).
Tieši V.Gorbunovas uzraudzībā bāriņtiesas neizņēma bērnu no ģimenes, jo tie taču ir īstie vecāki, neraugoties uz to, ka ģimenē bija vairāki riski, piemēram, kā rezultātā bērns ir piedzīvojis seksuālo vardarbību. Visas šīs šausmas var izlasīt ziņojumā. Tātad par jomu šobrīd atbild tieši tas cilvēks, kas savulaik ir veicinājis visu to, ko konstatēja VK.
Tomēr R.Petravičai tas nav bijis šķērslis. Galvenais bija skaļi parunāt, ka M.Dreja nav piemērota iestādes vadīšanai un ielikt par vadītāju cilvēku, kurš nedomā par bērniem, bet par mazākstrīdīgo risinājumu izvēli, kas dara to, ko liek...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
