Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Leonīda Loginova vadītā Rīgas Brīvostas pārvalde un Brīvostas valde Andra Amerika (attēlā) vadībā faktiski izmetusi no ostas velkoņu uzņēmumu PKL Flote, kas konkurēja ar pašas brīvostas īpašumā esošajiem velkoņiem. Kamēr valsts institūcijas nespēj izdomāt, kā rīkoties, uzņēmuma direktors Valērijs Ignatovs Pietiek stāsta, kā jau savulaik viņiem skaidri pateikts – ja jūs sāksiet tiesāties ar Loginovu un cīnīties par savu taisnību, jūs vienkārši iznīcinās.

Cik gadus jūs jau strādājat Rīgā?

Mēs Rīgā veiksmīgi strādājām no 2003. gada.

Kādēļ izdomājāt iet uz Rīgu?

Kompānija PKL ir apvienojusies no daudzām kompānijām. Bija maza kompānija SM Group, Igaunijas kompānija PKL piedāvāja organizēt kopēju biznesu, un mēs apvienojāmies. Igauņi atveda uz šejieni divus mūsdienīgus velkoņus. Mēs sākām šeit aktīvi strādāt, bet mūsu priekštecis, kas šeit strādāja, pārdeva savu tehniku uz Sanktpēterburgu un nolēma biznesu Rīgā beigt. Un mēs aizņēmām atbrīvojušos nišu.

Kad Rīgas osta sāka šos pakalpojumus?

Rīgas osta savus velkoņus uzbūvēja 2008.gadā

Kādēļ viņi to darīja? Vai viņi jau tad gribēja izspiest Jūs?

2003. gadā nesaprotamu iemeslu dēļ mums īsti nedeva līgumu. Ja šodien viņi ļoti kategoriski iestājas par to, ka bez līguma nedrīkst strādāt, tad 2003. gadā daļa mūsu velkoņu, tas ir tie, kuri strādāja iepriekšējā kompānijā, ar kuru mēs apvienojāmies, tie turpināja strādāt, bet tiem velkoņiem, kas atnāca no Igaunijas, tiem mūsdienīgajiem, neļāva strādāt. Šādā stāvoklī kompānija atradās pusgadu, kamēr mūsu konkurents, iepriekšējā kompānija nepārdeva savus velkoņus un pārtrauca darbību. Šajā situācijā ostas vadībai nebija citas iespējas kā parakstīt ar mums līgumu un ļaut mums strādāt.

Ar ko tas ir saistīts, ka viņi nevēlas, lai jūs tur strādātu?

2008. gadā, kad viņi Rīgas Kuģu būvētavā uzbūvēja savus divus velkoņus, viņi tos sāka aktīvi izmantot Rīgas ostā, turklāt ne ar tirgus metodēm. Teiksim tā, velkoņi, loči un ostas kapteiņi – viņi visi atrodas ostas pārvaldnieka un ostas vadības pakļautībā un no viņiem saņem algu. Šajā situācijā tika piemērotas dažādas metodes, piemēram, ostas kapteinis izdeva pavēli, ka jāizmanto tikai tāda veida velkoņi, kādus viņi uzcēla. Loči pasūtīja tieši tādus velkoņus, tika veikts spiediens uz aģentu kompānijām, kuras drīkst izvēlēties šo pakalpojumu sniedzējus. Pēc šādām darbībām mēs vērsāmies Konkurences padomē, kas pēc kāda laika pieņēma lēmumu, ka osta rīkojas pareizi.

Ar ko tas ir saistīts? Kādēļ viņi tā dara?

Ja jau viņi ir uzbūvējuši velkoņus, tad viņiem ir nepieciešams pierādīt, ka tie ir nepieciešami. Nevar taču būt tā, ka iegulda velkoņu būvē četrpadsmit miljonus eiro un izrādīsies, ka tie patiesībā nav vajadzīgi.

Vai ir tā, ka ostai jūs neesat vajadzīgi? Viņiem pietiek ar saviem velkoņiem?

Līdz 31. decembrim noteikta izmēra kuģus, kas ienāk Rīgas ostā, apkalpoja trīs līdz četri velkoņi, kādi bija mums, ar 5000 zirgspēkiem. No pirmā janvāra, kad viņi pārtrauca mūsu darbību ostā, to pašu objektu apkalpošanai viņiem nākas ņemt divus savējos un saukt palīgā no Rīgas kuģu būves rūpnīcas divus mazus velkoņus. Tie manevri kuģiem ir nedroši, un tādas darbības saskaņā ar ostas kapteiņa pavēlēm ir tuvas avārijas situācijām.

Ir Rīgas osta. Viņi izlēma, ka šo pakalpojumu var sniegt paši, bet kādēļ tur vēl sveša kompānija?

Mēs esam normāli ostas konkurenti. Tieši kā jebkurā Eiropas ostā ir divas trīs kompānijas. Kura piedāvā kvalitatīvāku un lētāku pakalpojumu, tā piesaista savus klientus. Kuģa īpašnieks saka - es gribu strādāt ar PKL vai ar Rīgas brīvostas floti. Tās ir normālas tirgus attiecības. Bet, ja, kā šodien, kuģa īpašniekiem nav izvēles, ar ko strādāt, mums ir daudz vēstuļu no kuģu īpašniekiem, kuri nesaprot, kas tas ir par procesu, ka nav iespējas izvēlēties, kas šo pakalpojumu ostā viņiem sniegs. Mēs uzskatām, ka velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas ostā no 1. janvāra ir slēgts.

No otras puses, lidostā taču arī pakalpojumus nevar sniegt jebkurš...

Mēs taču nepretendējam uz pašas Rīgas ostas pakalpojumu veikšanu. Ostai ir termināli, piestātnes, hidrotehniskās būves. Beigās viņi izdomās, ka var sniegt arī aģentu pakalpojumus, - tad tirgus ekonomika Rīgas ostā nav saskatāma. Visu paši.

Kas ir iniciators viņu darbībām? Vai tur ir lielas naudas? Kāda viņiem ir jēga ķerties pie tā klāt?

2003. gadā, kad mēs tikāmies ar Rīgas brīvostas pārstāvjiem, viņi teica, ka viņiem ir pieņemts lēmums par velkoņu būvi un viņi to darīs jebkurā gadījumā. Viņi savu programmu pamazām arī pildīja.

Godīgi pateica - nelieniet tur, mēs paši tur būsim?

Viņi taču uzbūvēja 2008. gadā. Iznāk tā, ka uzbūvēja savus velkoņus un teica, lai ejam projām - mums jūsu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi.

Vai pēc likuma viņiem ir tādas tiesības pašiem piedāvāt tādus pakalpojumus?

Tāds likums viņiem ir. Viņi speciāli izveidoja firmu Rīgas brīvostas flote, kuras īpašnieks ir osta. Šī kompānija pēc likuma drīkst sniegt pakalpojumus.

Viena un konkurentus ostā nelaist?

Šeit tieši ir pretruna. Ko nozīmē - viena? Šodien ir tā, ka kompānijai, ko osta ir dibinājusi, osta atļauj strādāt, bet citām kompānijām, kuras arī gribētu sniegt šādus pakalpojumus, tāda iespēja netiek dota.

Piemēram, man ir kafejnīca, man nav trauku mazgātājas. Es šo pakalpojumu pērku no citas kompānijas, kurai es maksāju par šo pakalpojumu. Tagad esmu nolīgusi savu trauku mazgātāju, un, protams, es kompānijai saku – paldies, man jūsu pakalpojumi vairs nav nepieciešami. Tas ir normāli.

Bet jūs taču neslēdzat ciet kaimiņu kafejnīcu un nespiežat tām izmantot jūsu trauku mazgātāju...

Bet viņi arī - tikai savā teritorijā.

Jūsu kafejnīcas apmeklētāji nāk uz jūsu kafejnīcu un izmanto jūsu kafejnīcas pakalpojumus, ja viņiem nepatīk, kā jūsu trauku mazgātāja mazgā traukus, viņi iet uz kaimiņu kafejnīcu. Viņiem ir izvēle. Rīgas ostā tādas izvēles nav.

Ejiet uz Ventspils ostu.

Jūs nedaudz primitīvi uz to skatāties. Kuģu īpašnieki ir piesaistīti kravām, kas tiek krautas noteiktos terminālos.

Tādēļ es arī jautāju, vai likums atļauj Rīgas ostai izlemt, ka paši to darīs un citus nelaidīsim?

Mēs uzskatām, ka tas ir nelikumīgi.

Un kā ir pēc likuma?

Likums šodien neuzliek par pienākumu slēgt ar mums līgumu. Mēs prasām, bet likums nevar uzlikt par pienākumu. Konkurences padome atsaucas uz to, ka, ja es nevēlos ar jums sadarboties, neviens nevar mani piespiest sadarboties. Mēs uzskatām, ka līgums ierobežo rīcības brīvību. Līgums ir ne par ko, tas neparedz nekādas mūsu attiecības ar ostu.

Vienkārši ļauj jums tur braukt?

Jā. Vienkārši ļauj mums tur strādāt. Līgumam būtu jāparedz: es jums kā žurnālistam dodu informāciju, Jūs šo informāciju publicējat. Šāds līgums paredz termiņus, ko kas dara. Kādu nosacījumu pārkāpuma gadījumā notiek kaut kas vai tiek piemērota soda nauda. Līgums ar ostu ir pilnīgi ne par ko. Mēs uzskatām, ka šāds līgums nevar noteikt, kuram ir tiesības strādāt ostā. Šodien iznāk, ka Brīvosta izvēlas, - tie aģenti, kas savulaik mūs atbalstīja, kas izmantoja mūsu velkoņu pakalpojumus, viņi 2010. gadā nedabūja licences. Tas ir līdzeklis nepaklausīgo ietekmēšanai.

Tad aģenti palika paklausīgi un pārslēdza ar viņiem, ja?

Viņi nepalika paklausīgi, viņi tādi arī palika. Vēl aizvien kompānijām nav licences.

Bet kā viņas strādā?

Viņas ir apakšnieki tām kompānijām, kurām ir licences. It kā licence ir vienai kompānijai, bet patiesībā darbojas īstā kompānija. Par to viņi maksā kādu komisijas procentu. Mums šāds variants neizdevās, sākumā mēģinājām iet pa to pašu ceļu - dot čarterā velkoņus vienam, otram, trešam. Kad tie, kas vēlējās no mums ņemt čarterā velkoņus, saskaņoja ar ostas vadību, viņiem tā arī pateica: PKL velkoņi Rīgas ostā nestrādās.

Kādēļ tieši pret jums viņi tā?

Jo mēs esam vienīgā kompānija, kas uzdrošinājās tiesāties ar ostu, apstrīdēt viņu lēmumus.

Vai tur bez jūsu un Rīgas ostas velkoņiem ir citi velkoņi? Vai ir trešā kompānija?

Ir divi Kuģu būvētavas velkoņi, mazi, kas velkoņu tirgū nekad nav bijuši. Tie tikai apkalpo savu akvatoriju un tos kuģus, kas dodas remontā.

Vai jūs visu laiku bijāt vieni, no 2003. līdz 2008. gadam?

Tā kompānija, kas 2003. gadā šeit bija, ostu pameta 2004.gada beigās, 2005.gada sākumā. Viņi pamazām velkoņus izveda no šejienes laukā. No 2003. līdz 2005. gadam mums šeit bija konkurents, kas pēc tam beidza savu biznesu šeit. No 2005. līdz 2008. gadam mēs strādājām vieni. 2008. gadā parādījās ostas velkoņi.

Tad jau arī nebija no kā izvēlēties...

Jā, neviens arī nepretendēja uz šo tirgu. Mēs nevienam nelikām šķēršļus ienākt. Mākslīgi neviens ienākšanai šajā tirgū šķēršļus nelika.

Tagad viņi iestājas pret jums, jo vēlas lai tikai viņi vieni būtu?

Ne tikai pret mums. Ir kompānija, kas strādā Ventspilī un Klaipēdā, savulaik arī iesniedza pieteikumu strādāt Rīgas ostā. Viņiem atteica. Kompānija Ostas flote, kas ir PKL sastāvā, arī iesniedza pieteikumu. Nekādu atbildi nesaņēma. Šodien, neļaujot mums strādāt, osta šeit nevienu vairs iekšā nelaiž.

Un paši tiek galā?

Šodien, ar Dievu uz pusēm, tiek galā, izmantojot mazos Kuģu būves rūpnīcas velkoņus, uz loču bailēm un risku. Agrāk viņi izmantoja divus ostas un divus mūsu velkoņus. Šobrīd viņiem ir divreiz mazāk manevrēšanas jaudas. Kad mēs uzdodam jautājumus ostas priekšnieka kungam, kā tad tā, jūs izdevāt pavēli, ka šīm piestātnēm ir jāizmanto jaudīgi azimuta velkoņi, bet tagad jums ir tikai divi azimuta un vēl divi mazas jaudas velkoņi, viņš atbild, ka viņam nav citas iespējas – man nākas tā darīt, kaut arī pārvaldnieks solīja, ka būs vēl viens vai divi analoģiski velkoņi. Tad mēs uzdodam vēl jautājumu, vai ir vērts tērēt budžeta naudu, valsts naudu, lai iegādātos vienu vai divus velkoņus un šodien atrasties velkoņu darbu riska situācijā, ja šeit bija velkoņu darbu kompānija ar mūsdienīgiem, jaudīgiem velkoņiem. Šodien mēs tos pārsūtām uz Ventspili. Ventspils osta nostiprinās, tur būs pietiekams velkoņu skaits, bet Rīgas osta paliek ar diviem mūsdienīgiem un diviem maziem Kuģu būvētavas velkoņiem, kas palīdz.

Ostas valde saka, ar jums vienmēr esot problēma, ar viņiem tiesājoties, par jums žēlojoties gan aģenti, gan kompānijas.

Jā, mēs tiesājamies. Un ne jau tādēļ, ka mums gribētos to darīt. Mēs cenšamies aizstāvēt, cik tas Latvijas valstī ir iespējams, savas tiesības, par ko mēs paliekam neērti ostas pārvaldniekam. Valde ir instruments pārvaldnieka rokās.

Jūsu klienti, aģenti sūdzoties.

Mūsu klienti ir kuģu īpašnieki. Es neesmu dzirdējis, ka par mums sūdzētos aģenti. Kamēr mēs normāli strādājām, mēs saskaņā ar ISO: 9000, kura sertifikāts mums ir, veicām aģentu, klientu un pat loču aptaujas par tēmu - jūsu rekomendācijas, ko jūs uzskatāt par labu esam un kas ir slikts. Mums anketas ir savāktas, iešūtas un pie mums glabājas. Aģenti var sūdzēties par mums tikai, ja mēs izejam ar kuģu īpašniekiem uz tiešiem kontaktiem. Kas sanāk - jūs esat kuģa īpašnieks, jums ir kuģis. Tas iepeld Rīgas ostā. Aģents man saka, noslēgsim līgumu, tu man dosi desmit procentu atlaidi. Mēs ar viņu parakstām līgumu. Kuģis ienāca ostā, aģents saņēma rēķinu par desmit procentiem mazāk, bet kuģa īpašniekam aizsūtīja pilnu rēķinu. Desmit procenti palika aģentam. Kad mēs „izgājām” uz kuģa īpašnieku „pa tiešo” un sākām piedāvāt viņam atlaides, tas aģentiem izraisīja neapmierinātību.

Kādēļ ir vajadzīgi aģenti?

Pasaules prakse to paredz. Aģents pārstāv kuģa īpašnieku, maksā ostas nodokļus u.c. maksājumus. Pasaulē pa tiešo neviens nenorēķinās.

Tad tikai ar jums viņi norēķinās pa tiešo?

Jā, jo mums ir apstiprinātie ostas tarifi, tikai Latvijā tos nosaka ostas. Visā pasaulē velkoņu kompānijas pašas izdomā, pēc kādiem norēķiniem strādāt ar kuģu īpašniekiem.

Rīgā jums osta diktē jūsu cenu?

Jā, un tikai no šīs cenas mēs varam iedot atlaides. Ja mēs strādāsim par augstāku cenu, tad mēs pārkāpjam līgumu, ko esam noslēguši ar ostu. Tas būtu nelikumīgu un viņi varētu ar mums pārtraukt līgumu priekšlaicīgi.

Kas jūs tur nemīl? Loginovs vai kāds cits?

Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās. Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1.jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās.

Ko tagad darīsiet? Ventspils ostā strādāsiet?

Mēs tomēr ceram uz taisnīgumu. Mēs vērsāmies Briseles institūcijā, gaidām atbildi.

Pats taču teicāt, ka neviens nevar piespiest jūs mīlēt.

Mēs sūdzamies par to, ka tirgus ir slēgts, ka visus pakalpojumus veic viena kompānija un kuģu īpašniekiem nav izvēles tiesības.

Varbūt jūs neatbilstat prasībām?

Mums nav aizrādījumu, ka neatbilstam prasībām. Mums ir informācija, kad tad, kad valde pieņēma lēmumu slēgt vai neslēgt ar mums līgumu, bija rekomendācijas no juridiskās, transporta un vēl kādas citas nodaļas. Juridiskā nodaļa nerekomendēja slēgt ar mums līgumu, jo mēs pārāk daudz tiesājamies un osta tikai par advokātiem cīņai ar mums samaksāja 103 tūkstošus latu. Mēs tāpat prasām tiesā vairāk par 1,5 miljoniem eiro kompensāciju par zaudējumiem, kas mums radušies. Tas arī viņiem nepatīk.

Foto no riga.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...