Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Leonīda Loginova vadītā Rīgas Brīvostas pārvalde un Brīvostas valde Andra Amerika (attēlā) vadībā faktiski izmetusi no ostas velkoņu uzņēmumu PKL Flote, kas konkurēja ar pašas brīvostas īpašumā esošajiem velkoņiem. Kamēr valsts institūcijas nespēj izdomāt, kā rīkoties, uzņēmuma direktors Valērijs Ignatovs Pietiek stāsta, kā jau savulaik viņiem skaidri pateikts – ja jūs sāksiet tiesāties ar Loginovu un cīnīties par savu taisnību, jūs vienkārši iznīcinās.

Cik gadus jūs jau strādājat Rīgā?

Mēs Rīgā veiksmīgi strādājām no 2003. gada.

Kādēļ izdomājāt iet uz Rīgu?

Kompānija PKL ir apvienojusies no daudzām kompānijām. Bija maza kompānija SM Group, Igaunijas kompānija PKL piedāvāja organizēt kopēju biznesu, un mēs apvienojāmies. Igauņi atveda uz šejieni divus mūsdienīgus velkoņus. Mēs sākām šeit aktīvi strādāt, bet mūsu priekštecis, kas šeit strādāja, pārdeva savu tehniku uz Sanktpēterburgu un nolēma biznesu Rīgā beigt. Un mēs aizņēmām atbrīvojušos nišu.

Kad Rīgas osta sāka šos pakalpojumus?

Rīgas osta savus velkoņus uzbūvēja 2008.gadā

Kādēļ viņi to darīja? Vai viņi jau tad gribēja izspiest Jūs?

2003. gadā nesaprotamu iemeslu dēļ mums īsti nedeva līgumu. Ja šodien viņi ļoti kategoriski iestājas par to, ka bez līguma nedrīkst strādāt, tad 2003. gadā daļa mūsu velkoņu, tas ir tie, kuri strādāja iepriekšējā kompānijā, ar kuru mēs apvienojāmies, tie turpināja strādāt, bet tiem velkoņiem, kas atnāca no Igaunijas, tiem mūsdienīgajiem, neļāva strādāt. Šādā stāvoklī kompānija atradās pusgadu, kamēr mūsu konkurents, iepriekšējā kompānija nepārdeva savus velkoņus un pārtrauca darbību. Šajā situācijā ostas vadībai nebija citas iespējas kā parakstīt ar mums līgumu un ļaut mums strādāt.

Ar ko tas ir saistīts, ka viņi nevēlas, lai jūs tur strādātu?

2008. gadā, kad viņi Rīgas Kuģu būvētavā uzbūvēja savus divus velkoņus, viņi tos sāka aktīvi izmantot Rīgas ostā, turklāt ne ar tirgus metodēm. Teiksim tā, velkoņi, loči un ostas kapteiņi – viņi visi atrodas ostas pārvaldnieka un ostas vadības pakļautībā un no viņiem saņem algu. Šajā situācijā tika piemērotas dažādas metodes, piemēram, ostas kapteinis izdeva pavēli, ka jāizmanto tikai tāda veida velkoņi, kādus viņi uzcēla. Loči pasūtīja tieši tādus velkoņus, tika veikts spiediens uz aģentu kompānijām, kuras drīkst izvēlēties šo pakalpojumu sniedzējus. Pēc šādām darbībām mēs vērsāmies Konkurences padomē, kas pēc kāda laika pieņēma lēmumu, ka osta rīkojas pareizi.

Ar ko tas ir saistīts? Kādēļ viņi tā dara?

Ja jau viņi ir uzbūvējuši velkoņus, tad viņiem ir nepieciešams pierādīt, ka tie ir nepieciešami. Nevar taču būt tā, ka iegulda velkoņu būvē četrpadsmit miljonus eiro un izrādīsies, ka tie patiesībā nav vajadzīgi.

Vai ir tā, ka ostai jūs neesat vajadzīgi? Viņiem pietiek ar saviem velkoņiem?

Līdz 31. decembrim noteikta izmēra kuģus, kas ienāk Rīgas ostā, apkalpoja trīs līdz četri velkoņi, kādi bija mums, ar 5000 zirgspēkiem. No pirmā janvāra, kad viņi pārtrauca mūsu darbību ostā, to pašu objektu apkalpošanai viņiem nākas ņemt divus savējos un saukt palīgā no Rīgas kuģu būves rūpnīcas divus mazus velkoņus. Tie manevri kuģiem ir nedroši, un tādas darbības saskaņā ar ostas kapteiņa pavēlēm ir tuvas avārijas situācijām.

Ir Rīgas osta. Viņi izlēma, ka šo pakalpojumu var sniegt paši, bet kādēļ tur vēl sveša kompānija?

Mēs esam normāli ostas konkurenti. Tieši kā jebkurā Eiropas ostā ir divas trīs kompānijas. Kura piedāvā kvalitatīvāku un lētāku pakalpojumu, tā piesaista savus klientus. Kuģa īpašnieks saka - es gribu strādāt ar PKL vai ar Rīgas brīvostas floti. Tās ir normālas tirgus attiecības. Bet, ja, kā šodien, kuģa īpašniekiem nav izvēles, ar ko strādāt, mums ir daudz vēstuļu no kuģu īpašniekiem, kuri nesaprot, kas tas ir par procesu, ka nav iespējas izvēlēties, kas šo pakalpojumu ostā viņiem sniegs. Mēs uzskatām, ka velkoņu pakalpojumu tirgus Rīgas ostā no 1. janvāra ir slēgts.

No otras puses, lidostā taču arī pakalpojumus nevar sniegt jebkurš...

Mēs taču nepretendējam uz pašas Rīgas ostas pakalpojumu veikšanu. Ostai ir termināli, piestātnes, hidrotehniskās būves. Beigās viņi izdomās, ka var sniegt arī aģentu pakalpojumus, - tad tirgus ekonomika Rīgas ostā nav saskatāma. Visu paši.

Kas ir iniciators viņu darbībām? Vai tur ir lielas naudas? Kāda viņiem ir jēga ķerties pie tā klāt?

2003. gadā, kad mēs tikāmies ar Rīgas brīvostas pārstāvjiem, viņi teica, ka viņiem ir pieņemts lēmums par velkoņu būvi un viņi to darīs jebkurā gadījumā. Viņi savu programmu pamazām arī pildīja.

Godīgi pateica - nelieniet tur, mēs paši tur būsim?

Viņi taču uzbūvēja 2008. gadā. Iznāk tā, ka uzbūvēja savus velkoņus un teica, lai ejam projām - mums jūsu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi.

Vai pēc likuma viņiem ir tādas tiesības pašiem piedāvāt tādus pakalpojumus?

Tāds likums viņiem ir. Viņi speciāli izveidoja firmu Rīgas brīvostas flote, kuras īpašnieks ir osta. Šī kompānija pēc likuma drīkst sniegt pakalpojumus.

Viena un konkurentus ostā nelaist?

Šeit tieši ir pretruna. Ko nozīmē - viena? Šodien ir tā, ka kompānijai, ko osta ir dibinājusi, osta atļauj strādāt, bet citām kompānijām, kuras arī gribētu sniegt šādus pakalpojumus, tāda iespēja netiek dota.

Piemēram, man ir kafejnīca, man nav trauku mazgātājas. Es šo pakalpojumu pērku no citas kompānijas, kurai es maksāju par šo pakalpojumu. Tagad esmu nolīgusi savu trauku mazgātāju, un, protams, es kompānijai saku – paldies, man jūsu pakalpojumi vairs nav nepieciešami. Tas ir normāli.

Bet jūs taču neslēdzat ciet kaimiņu kafejnīcu un nespiežat tām izmantot jūsu trauku mazgātāju...

Bet viņi arī - tikai savā teritorijā.

Jūsu kafejnīcas apmeklētāji nāk uz jūsu kafejnīcu un izmanto jūsu kafejnīcas pakalpojumus, ja viņiem nepatīk, kā jūsu trauku mazgātāja mazgā traukus, viņi iet uz kaimiņu kafejnīcu. Viņiem ir izvēle. Rīgas ostā tādas izvēles nav.

Ejiet uz Ventspils ostu.

Jūs nedaudz primitīvi uz to skatāties. Kuģu īpašnieki ir piesaistīti kravām, kas tiek krautas noteiktos terminālos.

Tādēļ es arī jautāju, vai likums atļauj Rīgas ostai izlemt, ka paši to darīs un citus nelaidīsim?

Mēs uzskatām, ka tas ir nelikumīgi.

Un kā ir pēc likuma?

Likums šodien neuzliek par pienākumu slēgt ar mums līgumu. Mēs prasām, bet likums nevar uzlikt par pienākumu. Konkurences padome atsaucas uz to, ka, ja es nevēlos ar jums sadarboties, neviens nevar mani piespiest sadarboties. Mēs uzskatām, ka līgums ierobežo rīcības brīvību. Līgums ir ne par ko, tas neparedz nekādas mūsu attiecības ar ostu.

Vienkārši ļauj jums tur braukt?

Jā. Vienkārši ļauj mums tur strādāt. Līgumam būtu jāparedz: es jums kā žurnālistam dodu informāciju, Jūs šo informāciju publicējat. Šāds līgums paredz termiņus, ko kas dara. Kādu nosacījumu pārkāpuma gadījumā notiek kaut kas vai tiek piemērota soda nauda. Līgums ar ostu ir pilnīgi ne par ko. Mēs uzskatām, ka šāds līgums nevar noteikt, kuram ir tiesības strādāt ostā. Šodien iznāk, ka Brīvosta izvēlas, - tie aģenti, kas savulaik mūs atbalstīja, kas izmantoja mūsu velkoņu pakalpojumus, viņi 2010. gadā nedabūja licences. Tas ir līdzeklis nepaklausīgo ietekmēšanai.

Tad aģenti palika paklausīgi un pārslēdza ar viņiem, ja?

Viņi nepalika paklausīgi, viņi tādi arī palika. Vēl aizvien kompānijām nav licences.

Bet kā viņas strādā?

Viņas ir apakšnieki tām kompānijām, kurām ir licences. It kā licence ir vienai kompānijai, bet patiesībā darbojas īstā kompānija. Par to viņi maksā kādu komisijas procentu. Mums šāds variants neizdevās, sākumā mēģinājām iet pa to pašu ceļu - dot čarterā velkoņus vienam, otram, trešam. Kad tie, kas vēlējās no mums ņemt čarterā velkoņus, saskaņoja ar ostas vadību, viņiem tā arī pateica: PKL velkoņi Rīgas ostā nestrādās.

Kādēļ tieši pret jums viņi tā?

Jo mēs esam vienīgā kompānija, kas uzdrošinājās tiesāties ar ostu, apstrīdēt viņu lēmumus.

Vai tur bez jūsu un Rīgas ostas velkoņiem ir citi velkoņi? Vai ir trešā kompānija?

Ir divi Kuģu būvētavas velkoņi, mazi, kas velkoņu tirgū nekad nav bijuši. Tie tikai apkalpo savu akvatoriju un tos kuģus, kas dodas remontā.

Vai jūs visu laiku bijāt vieni, no 2003. līdz 2008. gadam?

Tā kompānija, kas 2003. gadā šeit bija, ostu pameta 2004.gada beigās, 2005.gada sākumā. Viņi pamazām velkoņus izveda no šejienes laukā. No 2003. līdz 2005. gadam mums šeit bija konkurents, kas pēc tam beidza savu biznesu šeit. No 2005. līdz 2008. gadam mēs strādājām vieni. 2008. gadā parādījās ostas velkoņi.

Tad jau arī nebija no kā izvēlēties...

Jā, neviens arī nepretendēja uz šo tirgu. Mēs nevienam nelikām šķēršļus ienākt. Mākslīgi neviens ienākšanai šajā tirgū šķēršļus nelika.

Tagad viņi iestājas pret jums, jo vēlas lai tikai viņi vieni būtu?

Ne tikai pret mums. Ir kompānija, kas strādā Ventspilī un Klaipēdā, savulaik arī iesniedza pieteikumu strādāt Rīgas ostā. Viņiem atteica. Kompānija Ostas flote, kas ir PKL sastāvā, arī iesniedza pieteikumu. Nekādu atbildi nesaņēma. Šodien, neļaujot mums strādāt, osta šeit nevienu vairs iekšā nelaiž.

Un paši tiek galā?

Šodien, ar Dievu uz pusēm, tiek galā, izmantojot mazos Kuģu būves rūpnīcas velkoņus, uz loču bailēm un risku. Agrāk viņi izmantoja divus ostas un divus mūsu velkoņus. Šobrīd viņiem ir divreiz mazāk manevrēšanas jaudas. Kad mēs uzdodam jautājumus ostas priekšnieka kungam, kā tad tā, jūs izdevāt pavēli, ka šīm piestātnēm ir jāizmanto jaudīgi azimuta velkoņi, bet tagad jums ir tikai divi azimuta un vēl divi mazas jaudas velkoņi, viņš atbild, ka viņam nav citas iespējas – man nākas tā darīt, kaut arī pārvaldnieks solīja, ka būs vēl viens vai divi analoģiski velkoņi. Tad mēs uzdodam vēl jautājumu, vai ir vērts tērēt budžeta naudu, valsts naudu, lai iegādātos vienu vai divus velkoņus un šodien atrasties velkoņu darbu riska situācijā, ja šeit bija velkoņu darbu kompānija ar mūsdienīgiem, jaudīgiem velkoņiem. Šodien mēs tos pārsūtām uz Ventspili. Ventspils osta nostiprinās, tur būs pietiekams velkoņu skaits, bet Rīgas osta paliek ar diviem mūsdienīgiem un diviem maziem Kuģu būvētavas velkoņiem, kas palīdz.

Ostas valde saka, ar jums vienmēr esot problēma, ar viņiem tiesājoties, par jums žēlojoties gan aģenti, gan kompānijas.

Jā, mēs tiesājamies. Un ne jau tādēļ, ka mums gribētos to darīt. Mēs cenšamies aizstāvēt, cik tas Latvijas valstī ir iespējams, savas tiesības, par ko mēs paliekam neērti ostas pārvaldniekam. Valde ir instruments pārvaldnieka rokās.

Jūsu klienti, aģenti sūdzoties.

Mūsu klienti ir kuģu īpašnieki. Es neesmu dzirdējis, ka par mums sūdzētos aģenti. Kamēr mēs normāli strādājām, mēs saskaņā ar ISO: 9000, kura sertifikāts mums ir, veicām aģentu, klientu un pat loču aptaujas par tēmu - jūsu rekomendācijas, ko jūs uzskatāt par labu esam un kas ir slikts. Mums anketas ir savāktas, iešūtas un pie mums glabājas. Aģenti var sūdzēties par mums tikai, ja mēs izejam ar kuģu īpašniekiem uz tiešiem kontaktiem. Kas sanāk - jūs esat kuģa īpašnieks, jums ir kuģis. Tas iepeld Rīgas ostā. Aģents man saka, noslēgsim līgumu, tu man dosi desmit procentu atlaidi. Mēs ar viņu parakstām līgumu. Kuģis ienāca ostā, aģents saņēma rēķinu par desmit procentiem mazāk, bet kuģa īpašniekam aizsūtīja pilnu rēķinu. Desmit procenti palika aģentam. Kad mēs „izgājām” uz kuģa īpašnieku „pa tiešo” un sākām piedāvāt viņam atlaides, tas aģentiem izraisīja neapmierinātību.

Kādēļ ir vajadzīgi aģenti?

Pasaules prakse to paredz. Aģents pārstāv kuģa īpašnieku, maksā ostas nodokļus u.c. maksājumus. Pasaulē pa tiešo neviens nenorēķinās.

Tad tikai ar jums viņi norēķinās pa tiešo?

Jā, jo mums ir apstiprinātie ostas tarifi, tikai Latvijā tos nosaka ostas. Visā pasaulē velkoņu kompānijas pašas izdomā, pēc kādiem norēķiniem strādāt ar kuģu īpašniekiem.

Rīgā jums osta diktē jūsu cenu?

Jā, un tikai no šīs cenas mēs varam iedot atlaides. Ja mēs strādāsim par augstāku cenu, tad mēs pārkāpjam līgumu, ko esam noslēguši ar ostu. Tas būtu nelikumīgu un viņi varētu ar mums pārtraukt līgumu priekšlaicīgi.

Kas jūs tur nemīl? Loginovs vai kāds cits?

Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās. Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1.jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās.

Ko tagad darīsiet? Ventspils ostā strādāsiet?

Mēs tomēr ceram uz taisnīgumu. Mēs vērsāmies Briseles institūcijā, gaidām atbildi.

Pats taču teicāt, ka neviens nevar piespiest jūs mīlēt.

Mēs sūdzamies par to, ka tirgus ir slēgts, ka visus pakalpojumus veic viena kompānija un kuģu īpašniekiem nav izvēles tiesības.

Varbūt jūs neatbilstat prasībām?

Mums nav aizrādījumu, ka neatbilstam prasībām. Mums ir informācija, kad tad, kad valde pieņēma lēmumu slēgt vai neslēgt ar mums līgumu, bija rekomendācijas no juridiskās, transporta un vēl kādas citas nodaļas. Juridiskā nodaļa nerekomendēja slēgt ar mums līgumu, jo mēs pārāk daudz tiesājamies un osta tikai par advokātiem cīņai ar mums samaksāja 103 tūkstošus latu. Mēs tāpat prasām tiesā vairāk par 1,5 miljoniem eiro kompensāciju par zaudējumiem, kas mums radušies. Tas arī viņiem nepatīk.

Foto no riga.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...