Iesaki rakstu: 
Mūsu mednieku un makšķernieku kolektīvā Pērkons 2022. gadā parādījās dažādi noskaņojumi jautājumā par Ukrainas okupāciju. Pirmajā mēnesī nebija nekādu diskusiju par karu, kurā Latvija iesaistījās ar 40% savu militāro budžetu. Tas mainījās, kad Latvijas simtgades karoga mastā Rātskalnā Kliģenē 17 .martā parādījās milzīgs Ukrainas valsts karogs.
Mūsu kolektīva krievvalodīgajiem biedriem, skaitā sešiem, tas izrādījās par iemeslu, lai pamestu pēc dažām dienām kolektīva saziņas vietni, kurā notika medību organizācija un medību pieteikšana. Tā bija skaidra rīcība, kas pierādīja, ka viņi ir Krievijas pusē (to ap šo laiku - 19. martā parādījās aptauja, kurā redzams, ka 25% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Ukrainas okupāciju, 8,7% noteikti un 15,1% grūti pateikt. Krievu vidū 16,1% atbalsta okupāciju).
Tālāk sekoja nelikumīgs mēģinājums pārņemt vadību kolektīvā ar viltus sapulci bez valdes ziņas. Zīmīgi, ka šo sapulci vadīja agrākais Rīgas cietuma jurists, nebūdams kolektīva biedrs. Kā kolektīva revidents vēlāk viņam paziņoju, ka viņš, jurists būdams, ir apzināti maldinājis nelikumīgo sapulci par it kā tās likumīgumu un tas ir profesionāls pārkāpums. Viņš to saprata un ieteica savējiem par sapulci aizmirst.
Pēc pusotra gada, kad Krievija sāka atgūties karā, arī mūsu rašistu fani atkal ķērās pie blēdībām, organizējot minētā jurista birojā nelikumīgu sapulci. Tajā nelikumīgajā sapulcē piedalījās kolektīva Pērkons valdes priekšsēdētaja pilnvarots jurists, kurš visu fiksēja. Šoreiz viņi droši devās uz Uzņēmumu reģistru (UR) ar nelikumīgās sapulces viltotu protokolu.
Par notikušo tika informēts UR, kurš iesniedza Valsts policijā (VP) lietu pārbaudei. VP tur neko nesaskatīja, arī pēc pārsūdzības ne. Viņi laikam neko nav dzirdējuši par Vinetu Muižnieci, kura viltoja sapulces protokolu Saeimā, un notiesājošo spriedumu. Arī UR izlikās par nezinošiem un reģistrēja ar karabīnēm bruņotu cilvēku, kādi ir mednieki, grupu par “likumīgiem” Pērkona vadītājiem. Ir noticis likuma pārkāpums, par kuru personām draud kriminālsods un ieroču konfiskācija. Ar manu līdzdalību ir ierosinātas civillieta un administratīvā lieta. Cik ilgas ir tiesas, tas visiem zināms.
Tā pati bruņotā cilvēku grupa, VP un UR iedrošināta sāka izrēķināties ar mani, izslēdzot no medību kolektīva. Rezultātā lauzu medību līgumu ar blēžu valdi. To darīja arī citi zemju īpašnieki. Zīmīgi, ka blēži ir pilsētnieki un viņiem nav īpašumā zemes vienlaidu medību platībā. Uzzinot, kādi notikumi Pērkonā, mūsu divi sadraudzības medību kolektīvi lauza līgumus, un blēži no 1. aprīļa paliek bez tiesībām medīt.
Tad sākās terors pret mani. Mājas pagalmā Salaspilī nakti uz 6. augustu nodega mana automašīna Duster, kura bija trīs dienas nelietota. Policija atteica izmeklēšanu, pat neatbrauca apskatīt apkārtnes kameras. Uz jautājumu, vai man ir konflikti, atbildēju par tām divām tiesvedībām un iespējamiem motīviem atriebties. Pārsūdzības nelīdzēja.
Šausmas turpinājās: šā gada 14. marta naktī uz sestdienu tika aizdedzināta ZS Tālkājas dravas māja Zaubes pagastā. Tā nodega līdz pamatiem. Degšanu dzēsa vēlu, jo kaimiņi to pamanīja no tālas vietas aiz meža. Sadega biškopības pamatlīdzekļi.
Policija konstatēja divu cilvēku ierašanos ar kājām no 4km attālas vietas no Taurupes puses, kur tos gaidījusi automašīna. Uzlauzts patronu skapis. Ieroču skapis arī demolēts bet tur nebija ieroču.
Ar šo paziņoju, ka nepieciešama sevišķi svarīgu lietu izmeklēšana, jo pret mani ir izvērsts terors. Zaudējumi ir ap 221 000 eiro. Tāda ir atjaunošanas vērtība. Īpašums un auto nebija apdrošināti. Jāpārbauda VP darbība, UR rīcība. Te darbs drošības dienestiem. Jānoskaidro, kas mēģina iznīcināt manu mūža darbu ZS Tālkājas. Te darīšana ar bruņotu cilvēku grupas ilgstošu pretlikumīgu rīcību, kuru piesedz VP. Par abām dedzināšanām šai grupai vārētu būt atriebības motīvs.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
