Iesaki rakstu: 
Mūsu mednieku un makšķernieku kolektīvā Pērkons 2022. gadā parādījās dažādi noskaņojumi jautājumā par Ukrainas okupāciju. Pirmajā mēnesī nebija nekādu diskusiju par karu, kurā Latvija iesaistījās ar 40% savu militāro budžetu. Tas mainījās, kad Latvijas simtgades karoga mastā Rātskalnā Kliģenē 17 .martā parādījās milzīgs Ukrainas valsts karogs.
Mūsu kolektīva krievvalodīgajiem biedriem, skaitā sešiem, tas izrādījās par iemeslu, lai pamestu pēc dažām dienām kolektīva saziņas vietni, kurā notika medību organizācija un medību pieteikšana. Tā bija skaidra rīcība, kas pierādīja, ka viņi ir Krievijas pusē (to ap šo laiku - 19. martā parādījās aptauja, kurā redzams, ka 25% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Ukrainas okupāciju, 8,7% noteikti un 15,1% grūti pateikt. Krievu vidū 16,1% atbalsta okupāciju).
Tālāk sekoja nelikumīgs mēģinājums pārņemt vadību kolektīvā ar viltus sapulci bez valdes ziņas. Zīmīgi, ka šo sapulci vadīja agrākais Rīgas cietuma jurists, nebūdams kolektīva biedrs. Kā kolektīva revidents vēlāk viņam paziņoju, ka viņš, jurists būdams, ir apzināti maldinājis nelikumīgo sapulci par it kā tās likumīgumu un tas ir profesionāls pārkāpums. Viņš to saprata un ieteica savējiem par sapulci aizmirst.
Pēc pusotra gada, kad Krievija sāka atgūties karā, arī mūsu rašistu fani atkal ķērās pie blēdībām, organizējot minētā jurista birojā nelikumīgu sapulci. Tajā nelikumīgajā sapulcē piedalījās kolektīva Pērkons valdes priekšsēdētaja pilnvarots jurists, kurš visu fiksēja. Šoreiz viņi droši devās uz Uzņēmumu reģistru (UR) ar nelikumīgās sapulces viltotu protokolu.
Par notikušo tika informēts UR, kurš iesniedza Valsts policijā (VP) lietu pārbaudei. VP tur neko nesaskatīja, arī pēc pārsūdzības ne. Viņi laikam neko nav dzirdējuši par Vinetu Muižnieci, kura viltoja sapulces protokolu Saeimā, un notiesājošo spriedumu. Arī UR izlikās par nezinošiem un reģistrēja ar karabīnēm bruņotu cilvēku, kādi ir mednieki, grupu par “likumīgiem” Pērkona vadītājiem. Ir noticis likuma pārkāpums, par kuru personām draud kriminālsods un ieroču konfiskācija. Ar manu līdzdalību ir ierosinātas civillieta un administratīvā lieta. Cik ilgas ir tiesas, tas visiem zināms.
Tā pati bruņotā cilvēku grupa, VP un UR iedrošināta sāka izrēķināties ar mani, izslēdzot no medību kolektīva. Rezultātā lauzu medību līgumu ar blēžu valdi. To darīja arī citi zemju īpašnieki. Zīmīgi, ka blēži ir pilsētnieki un viņiem nav īpašumā zemes vienlaidu medību platībā. Uzzinot, kādi notikumi Pērkonā, mūsu divi sadraudzības medību kolektīvi lauza līgumus, un blēži no 1. aprīļa paliek bez tiesībām medīt.
Tad sākās terors pret mani. Mājas pagalmā Salaspilī nakti uz 6. augustu nodega mana automašīna Duster, kura bija trīs dienas nelietota. Policija atteica izmeklēšanu, pat neatbrauca apskatīt apkārtnes kameras. Uz jautājumu, vai man ir konflikti, atbildēju par tām divām tiesvedībām un iespējamiem motīviem atriebties. Pārsūdzības nelīdzēja.
Šausmas turpinājās: šā gada 14. marta naktī uz sestdienu tika aizdedzināta ZS Tālkājas dravas māja Zaubes pagastā. Tā nodega līdz pamatiem. Degšanu dzēsa vēlu, jo kaimiņi to pamanīja no tālas vietas aiz meža. Sadega biškopības pamatlīdzekļi.
Policija konstatēja divu cilvēku ierašanos ar kājām no 4km attālas vietas no Taurupes puses, kur tos gaidījusi automašīna. Uzlauzts patronu skapis. Ieroču skapis arī demolēts bet tur nebija ieroču.
Ar šo paziņoju, ka nepieciešama sevišķi svarīgu lietu izmeklēšana, jo pret mani ir izvērsts terors. Zaudējumi ir ap 221 000 eiro. Tāda ir atjaunošanas vērtība. Īpašums un auto nebija apdrošināti. Jāpārbauda VP darbība, UR rīcība. Te darbs drošības dienestiem. Jānoskaidro, kas mēģina iznīcināt manu mūža darbu ZS Tālkājas. Te darīšana ar bruņotu cilvēku grupas ilgstošu pretlikumīgu rīcību, kuru piesedz VP. Par abām dedzināšanām šai grupai vārētu būt atriebības motīvs.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
