Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neskatoties uz to, ka Latvijas Universitāte ir liela, nozīmīga un bagāta organizācija, tās rektora vēlēšanas līdz šim parasti ir noritējušas salīdzinoši mierīgi, raisot apmēram tādas pat līmeņa kaislības kā Latvijas Volejbola federācijas vadības maiņa, bet tālu atpaliekot no kaislībām ap Futbola federācijas vadību.

Šonedēļ tas ir mainījies, turklāt cēloņi tam ir īsta medusmaize politisko un ekonomisko aizkulišu vērotājiem. Kas tad ir noticis?

Sākās viss ar to, ka Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš nolēma pārdot savu tobrīd nevainojamo reputāciju “Olainfarm” mantinieku un ar tiem saistītu cilvēku grupai, pieņemot priekšlikumu kļūt par “Olainfarm” padomes priekšsēdētāju.

Pati procedūra, kas notika pie “Olainfarm” ēkas novietotā autobusiņā, pašlaik tiek apstrīdētā tiesā, tiek saukta par reiderismu, bet toreiz šīs varas pārņemšanas organizētājiem vienkārši bija nepieciešams kāds ar labu reputāciju, ko iecelt padomes priekšsēdētāja amatā, lai padome izskatītos nevis reideru sagrābta, bet pieklājīga un eleganta.

Tā Gundars Bērziņš kļuva par “Olainfarm” padomes priekšsēdētāju. (Kādā veidā viņš kā valsts amatpersona legāli savieno šo amatu ar dekāna amatu, man nav īsti skaidrs, bet tas jau ir nākamais un KNAB kompetences stāsts.)

Ieņēmis labi apmaksāto “Olainfarm” padomes priekšsēdētāja vietu, bet acīmredzot apzinoties, ka šis amats, protams, īslaicīgs, jo ātrāk vai vēlāk situācija uzņēmumā normalizēsies un kāds reāls visu šo vai jauno akcionāru pārstāvis būs nepieciešams, Bērziņa kungs piesakās arī uz universitātes rektora amatu. Kā saka, ja jau reiz kārtis sākušas nākt un veiksme smaidīt, kāpēc gan ne? Un šajā faktā tiešām nav nekā nosodāma, taču dzīvē viss ir saistīts.

Tie, ar “Olainfarm” akcionāriem saistītie cilvēki, kas šobrīd apstrīd Bērziņa kunga iecelšanu par “Olainfarm” padomes priekšsēdētāju un uzskata notikušo par reiderismu, protams, nepaslinkoja un papētīja, kas īsti ir šis Bērziņa kungs un vai gadījumā viņa pagātnē nav atrodami kādi šaubīgi un ētiski apšaubāmi skeletiņi.

Izrādījās, ka nekur dziļi nav jārok, atliek vien paņemt Bērziņa disertāciju, uz kuras pamata viņš ir ieguvis grādu, un tālāk jau katrs bakalaurs, kuru gadiem mocījuši pasniedzēji, piekasoties katrai atsauksmei, var pats novērtēt, vai viņam ar šādas kvalitātes darbu ļautu iegūt bakalaura grādu vai ne.

Neatstāstīšu te visus tālākos Bērziņam veltītos apvainojumus plaģiātismā, paviršībā un muļķībā, tos katrs interesants viegli atradīs internetā, svarīgi ir tas, ka šie atklājumi atstāja būtisku iespaidu uz universitātes rektora vēlēšanām, taču pavisam ne tādā veidā, kā varētu šķist.

Proti, ne tādā veidā, ka visiem būtu kļuvis skaidrs, ka šāds cilvēks ar šādu zinātnisko darbu nevar pretendēt uz rektora amatu, kas pieprasa akadēmisku izcilību. Nē, šis neglītais fakts universitātē neraisīja nekādu sašutuma vētru. Sašutuma vētru raisīja cits fakts – tas, ka kāds šo nepatīkamo patiesību ir izvilcis gaismā!

Protams, ka Bērziņa disertācijas analīze normāli ne tikai diskvalificētu Bērziņu kā rektoru un pat kā dekānu, bet liktu arī uzdot jautājumus visiem tiem, kas viņa promocijas darbu ir akceptējuši. Šāda netīrās veļas mazgāšana Latvijas Universitātē nevienam acīmredzot nav vēlama. Iespējams, arī tāpēc, ka neviena vien kolēģa disertācija, ja to rūpīgāk papētītu, izrādītos ar līdzīgiem trūkumiem.

Jādomā, ka šo iemeslu dēļ fakts, ka kāds uzdrošinās analizēt un publiskot rektora kandidāta Bērziņa promocijas darba trūkumus, paviršības un muļķības, izraisīja tik lielu sašutuma vilni. Atlika noskaidrot, kurš ir uzdrošinājies šādi rīkoties un šādas nepatīkamas patiesības celt gaismā.

Vecais, labais jautājums – kam tas ir izdevīgi - tika uzdots, un atbilde acumirklī iegūta – tas ir izdevīgi Indriķim Muižniekam, kurš arī kandidē uz universitātes rektora vietu. Šāda nekrietna rīcība tad nu attiecīgi tika minēta kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rektors Muižnieks nebūtu pārvēlams.

Muižnieka kunga apgalvojumi, ka viņam ar šo visu nav nekāda sakara, ka viņš nav nedz organizējis, nedz apmaksājis kaut kādu kampaņu pret Bērziņa kungu, protams, tika pilnībā ignorēti. (Pieņemu, ka Muižnieka kungs bija visai pārsteigts, uzzinot, ka viņš ir spējīgs sarīkot tāda līmeņa PR kampaņu pret savu konkurentu, kā to apraksta viņa pretinieki.)

Tā nu fakts, ka Bērziņa promocijas darbs ir pilnīgs s...s, nostrādāja nevis par sliktu pašam Bērziņam, bet gan par sliktu viņa oponentam – universitātes šī brīža rektoram Indriķim Muižniekam.

Taču arī tas vēl nav viss. “Olainfarm” kaislībās, kā zināms, ir iejauktas divas puses, un abas ir piesaistījušas visnotaļ nopietnus spēkus – advokātus, PR speciālistus un, protams, politiķus. Tie, kas maksā Bērziņa kungam algu “Olainfarm” padomē, protams, reaģēja uz situāciju, kurā “mūsējo sit”. TurklātBērziņa kunga reputācijas sagrūšana iznīcina arī šo cilvēku investīcijas Bērziņā. Tas arī neizskatās labi tiesā, kurā tiks skatīts strīds par padomes iecelšanu, un mazina uzņēmuma vērtību uzņēmuma pārdošanas procesā. Ņemot vērā, ka kāds ļoti liels tirdzniecības tīkls apsver “Olainfarm” iegādāšanos un darījuma summas ir milzīgas, arī sīkumiem ir nozīme. Tā nu arī šie ļaudis nu jau ar pilnu spēku ir spēlē.

Rezultātā mēs esam pilnīgi absurdā situācijā, kurā tagad valdībā un Saeimā (kurai ar šo nebūtu vispār nekāda sakara) divas “Olainfarm” lobistu grupas lems – akceptēt vai neakceptēt Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu rezultātus.

Prognozēju Bordāna paziņojumu par neuzticību Indriķim Muižniekam par, Bordānaprāt, nelikumīgajām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām un jaunu laiku nepieciešamību Latvijas Universtitātē.

Tāds, lūk, īsumā stāstiņš par Latvijas Universitāti.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

104
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...