Kas notiekas vai plānojas Čečenijā, jeb – Krievijas militārpersonas vai nu nezina, kas notiek, vai melo
Kasīklis23.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Čečenijas Republika jeb Čečenija ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs jau ilgstoši ir izcēlies ar ekstravagantiem “izlēcieniem” attiecībā pret Maskavas prasībām. Kā pēdējais šāds “izlēciens” ir jāmin R.Kadirova atteikšanās atvērt reģiona robežas, ko pieprasīja federālās valdības premjerministrs Mihails Mišustins.
R.Kadirovs pateicis: "Protams, mēs nelaidīsim iekšā personas bez Čečenijas Republikas pieraksta.” Tika pateikts, ka ierobežojošie pasākumi ieviesti pēc tam, kad vairākiem Čečenijas iedzīvotājiem, kas atgriezās no Maskavas, konstatēts Covid-19.1
Kaut ar vārdiem R.Kadirovs ceļ V.Putinu debesīs, faktiski ar darbiem viņš Čečenijā parāda, ka rīkojas, kā vēlas, un vismazāk rēķinās ar Maskavas vēlmēm. Šajā sakarā nebūtu īsti saprotama V.Putina iecietības latiņa pret R.Kadirova izgājieniem. Īpaši, ja aptuveni 85% Čečenijas budžeta nodrošina Maskava.
Daudzi saka, ka nevis Čečenija pievienota Krievijai, bet otrādi – Krievija pievienota Čečenijai. Jo pēc diviem kariem starp Krieviju un Čečeniju ir izveidojusies vienošanās, ka čečenu līderis saglabā kontroli pār nemierniekiem un izveido lojālu režīmu V.Putinam.2
Tagad atgriezīsimies pie R.Kadirova paziņojuma par robežu slēgšanu. Vienu var uzreiz pateikt, viņš savus solījumus pilda, tamdēļ bez uzmanības nevar atstāt ziņu, ka Čečenijā, Nadterečnajas rajonā, ciemu Bratskoje, Benju-Jurta un Znamenskoe apkārtnē ar video reģistratoru fiksēta federālo spēku pulcēšanās, kur redzamas automašīnas “Ural” un uzceltas telšu pilsētiņas. Tika pieļauts, ka notiek militāro spēku mācības, bet par tām nebija informētas vietējās Iekšlietu ministrijas, Federālā drošības dienesta vienības un Izmeklēšanas komisija.3
Interesanti, ka Nadterečnajas rajona spēku struktūru pārstāvji par šādām mācībām nebija informēti. Parasti par jebkurām mācībām tiek sagatavota starpresoru pavēle. Tā arī parasti mācības notiek poligonos un tālāk no apdzīvotām vietām.4
Reaģējot uz iepriekš minēto informāciju, Dienvidu kara apgabala preses dienesta priekšnieks paziņoja, ka papildu militārie spēki Čečenijā nav ievesti un nekādas mācības nenotiek. Tika piebilsts, ka Čečenijā dislocētajai 42.gvardes motostrēlnieku divīzijai norit plānveida apmācības pastāvīgās dislokācijas vietās.5
Te nu veidojas kolīzija starp to, ko fiksēja garāmbraucošas automašīnas video reģistrators, un to, ko saka oficiālie pārstāvji.
Iesākumā – mēģināsim saprast, par kādu skaitlisko sastāvu ir runa. No videomateriāla var nojaust, ka konkrētajā vietā ir vismaz 8 teltis (izskatās pēc YCT-56, viena paredzēta 10 karavīriem) un 13 smagās automašīnas. Tādējādi skaitliskais sastāvs ir ap 80 cilvēkiem, kas atbilst vienas rotas sastāvam. Ziņās ir minētas trīs apdzīvotas vietas – tātad var pieņemt, ka konkrētajā apvidū ir izvietotas trīs rotas, kas faktiski veido vienu bataljonu.
Nākamais atslēgas punkts šajā ziņā ir Dienvidu kara apgabala preses pārstāvja paustais, ka visas mācības notiek pastāvīgajās dislokācijas vietās.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par federālo spēku izvietojumu Čečenijā, secināms, ka Nadterečnajas rajonā neviena militāra vienība nav dislocēta. Proti, 42.gvardes motostrēlnieku divīzijas vienības, skatoties no fiksētās telšu pilsētiņas vietas, ir izvietotas Groznijā (
Jāpiezīmē, ka pilnībā neviens nav apstrīdējis veiktā video reģistratora videoieraksta autentiskumu – tātad tas atbilst īstenībai. Tad nu atliek izdarīt divus secinājumus, un abi nu pilnīgi nav glaimojoši Krievijas armijai.
Proti, vai nu Dienvidu kara apgabala pārstāvis melo par papildu spēku ievešanu Čečenijā, vai arī viņš nezina, ko armijas vienības dara. Respektīvi – zaudējis jebkādu kontroli.
Mazticama būtu versija, ka jau Čečenijā dislocētās vienības būtu izvestas uz mācībām un šoreiz izvietotas blakus apdzīvotām vietām, tuvumā ceļiem. Tā arī – mazticama versija, ka Čečenijā dislocētās vienības bija mācībās un, dodoties atpakaļ uz savām dislokācijas vietām, uztaisījušas atpūtas nometni. Kamdēļ šī versija maz ticama – nometnes izveide un iekārtošana prasītu ap 2 h, bet pa šādu laiku jau no attiecīgās vietas varētu nokļūt patstāvīgajā dislokācijas vietā.
Pašlaik pagrūti pateikt, kas notiek Čečenijā, bet viena lieta atkal apstiprinājās – Krievijas militārpersonas klaji melo.
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kadirovs-nepaklaujas-maskavai-un-atsakas-atvert-cecenijas-robezas.d?id=52037527
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-kremla-svetibu-kadirova-dzelzs-tveriens-neatslabst-un-neatslabs.a267030/
3 https://nsn.fm/army-and-weapons/smi-v-chechne-zamecheny-federalnye-voiska-video
4 https://novayagazeta.ru/news/2020/04/20/160877-zhiteli-chechni-soobshili
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
