Kas notiks ar budžetu (nodokļiem un tēriņiem), kur ņemsim naudu?
Pietiek lasītājs08.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēģināšu aprakstīt savu uztraukumu. Sākšu ar to, ka saslimt un nomirt ir dabisks process. Šoreiz cilvēks nolēma iejaukties dabiskā procesā, izdabājot vairākumam. Iejaukšanās dabiskā procesā notika sasteigta, neizvērtējot sekas. Vadību uzņēmās cilvēki, kas ir speciālisti tikai vienā jomā - virusologi. Atvainojos par šādu vienkāršotu secinājumu, tas ir tikai mans viedoklis.
Uzklausot viņu ieteikumus, vairākuma pārstāvji - politiķi pieņēma lēmumus. Aplūkosim mūsu lēmuma pieņēmēju sastāvu. Vai tur ir kāds, kurš padziļināti izprot ekonomiskās likumsakarības? Labprāt uzzinātu, kurš konkrēti no lēmuma pieņēmējiem ir ekonomists vai finansists un ar kādiem argumentiem viņš piedalījās diskusijā, apspriežot lēmumu pieņemt pašreizējos ierobežojumus? Mūsu jaunais ekonomikas ministrs ar savu izglītību un zināšanām ekonomikā ir spilgts piemērs.
Jūs domājat, ka pasaulē ir citādāk? Ne vella, Tur tieši tādi paši cilvēki pie lēmumu pieņemšanas, kuru profesija ir - politiķis. Politiķis ir profesija, kurā pieņem lēmumus nevis, lai visiem būtu labāk, bet gan, lai nākamajās vēlēšanās nezaudētu savu profesiju (šī profesija dažreiz ietver sevī rūpes par citiem, bet ne vienmēr).
Šoreiz, pēc manām domām, tika pieņemti nepareizi lēmumi. Netika pajautāts neatkarīgiem ekonomikas ekspertiem to viedoklis. Publiskā telpā lasīju banku ekspertu viedokļus, kuri aprobežojās ar apgalvojumiem, ka sliktāk par 2009. gadu nebūs, jo esam stipri.
Vai jūs publiskā telpā redzējāt kādu augstskolas pasniedzēja, kādu akadēmiķa viedokli par ekonomiskām prognozēm? Mani biedē šī aklā uzticēšanās. Piekrītu, ja ir pieņemts mani ierobežojošs lēmums, man tas ir jāpilda, to es arī daru. Bet man ir tiesības izteikt viedokli. Mans viedoklis - lēmums manā skatījumā nav pilnībā izvērtēts, un līdz ar to uzskatu, ka nav pareizs, un man ir tiesības to pateikt. Nav izvērtētas sekas, kas un kā notiks.
Tikai viens piemērs: Pašreiz ar lepnumu paziņojam, esam piesaistījuši kārtējo miljardu, jeb pareizāk sakot – aizņēmušies ar ļoti izdevīgu % likmi – 0.4%. Termiņš – 3 gadi. Mazākais, ko būs nepieciešams aizņemties, manā skatījumā būs 3 miljardi. Lai gan, kad pēc neilga laika būs jāmaksā algas valsts aparātam, tiem pašiem mediķiem, un citiem.
Nodokļi valsts kasē neieplūdīs, uzņēmējdarbība ir stipri iedragāta, būs nepieciešams atkal piesaistīt kādu miljardu. Trīs gadu laikā nespēsim atdot neko, labi ja procentus šiem 3 (un varbūt vēl) un esošajiem 8 miljardiem samaksāt. Ar pašreizējo likmi 0,4% maksājums tik tiešām nav liels, bet kas būs pēc trim gadiem? Kādas būs % likmes, kad būsim spiesti pārkreditēties?
Ar pašreizējo parādu - 8 miljardiem knapi tikām galā, no pamatsummas neatdevām faktiski neko. Kā tiksim galā ar 11 (un varbūt vairāk) miljardu parādu? Kādu iespaidu tas atstās uz budžetu, uz nodokļiem. Vai kāds ir izvērtējis šos skaitļus, pirms pieņēma lēmumu ierobežot ekonomiku un aizņemties naudu?
Ar interesi uzklausītu gan neatkarīgu ekspertu viedokli, gan kādu varas pārstāvoša cilvēka viedokli – kas notiks ar budžetu (nodokļiem un tēriņiem), kur ņemsim naudu? Atkārtošos, saslimt un nomirt ir dabisks process, un nomirst ne tikai cilvēki, mirst valstis, ekonomikas, partijas un iekārtas.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
