Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainā šobrīd notiek tiešām īsts karš, un vismaz no moskaļu puses tas ir gana nikns un nežēlīgs. Kas noveda līdz tam, kā to izbeigt un kādas ir Ukrainas perspektīvas nākotnē – šīs lietas vēlētos iztirzāt un izanalizēt savā publikācijā.

Uzreiz pēc neatkarības pasludināšanas 1991.gada 24.augustā (starp citu, diezgan spontānas un neplānotas,atšķirībā no Baltijas valstīm), sākās Ukrainas varturu cīņa par virzienu, kurā jaundibinātajai valstij doties – uz Austrumiem vai Rietumiem. Jāatzīmē, ka par iespēju 2.Eiropas lielākajai valstij pastāvēt pašai par sevi, kas tai gan iedzīvotāju skaita, gan esošo dabas resursu dēļ būtu nesalīdzināmi vieglāk nekā mums, baltiešiem (cik gan reižu nav gadījies dzirdēt un arī lasīt gaudas: nu, ko mēs vispār varam, mēs esam tik sīki un maziņi, mazs puteklītis uz pasaules kartes!; par Ukrainu un tās iedzīvotājiem tā teikt nebūtu nekāda pamata), faktiski neviens vadošais ukraiņu politiķis nekad nav runājis.

Un, lūk, rietumniecisko prezidentu Kravčuku pēc laika nomaina promaskaviskais Kučma, pēcāk ar gana lielu skandālu pie varas nāk ES fans Juščenko, taču tauta drīz vien viņā viļas, un vietā tiek ievēlēts izteikti promaskaviskais Janukovičs, ko savukārt ne bez vardarbības tauta gāž t.s. “Maidana revolūcijā” 2014.gadā. Valsts vadību pārņem uzņēmējs žīds Pjotrs Porošenko (viņa tēva uzvārds esot bijis Valcmans, ko viņš precoties nomainījis pret sievas uzvārdu Porošenko), kurš solās aktīvi aizstāvēt ukraiņu intereses un izraut tos no krievu lāča ķetnām, bet realitātē grib būt labs visiem kā jau vairums torgašu. Un, lūk, Putins saprot, ka nu Ukraina ir kļuvusi vāja, nestabila un sašķelta, ir pienācis laiks to sākt skaldīt.

Un, akurāt kā Baltiju 1940.gadā Krievija bez neviena šāviena pievāc sev Krimu, tajā esošais ukraiņu garnizons nav gatavs karam ne fiziski, ne morāli… Vēlāk tur tiek sarīkots fiktīvs referendums, kurā krietni virs 90% balsotāju atbalsta okupāciju… Protams, balsu skaitīšana nebija godīga, un vispār, kāds referendums var būt apstākļos, kad visu nosaka okupācijas karaspēks? Tomēr uzdrošināšos piebilst, ka arī ar godīgu balsošanu vairums Krimas iedzīvotāju būtu par pievienošanos Krievijai, jo šī pussala PSRS pastāvēšanas laikā tika briesmīgi kolonizēta un rusificēta, pamatiedzīvotāji no tās tika izstumti un izsūtīti… Un, kā paruna saka: vilks skatās uz mežu, lai kā viņu baro…

Vēl vairāk – Austrumukrainā parādās t.s. zaļie cilvēciņi – it kā nevienam nepiederoši bruņoti formējumi, kas acīmredzami nāk no Krievijas, bet Krievija šo faktu noliedz. Šie radījumi pilnībā pārņem varu Doņeckas un Luganskas apgabalā, pasludina autonomiju no Ukrainas, sāk karu ar Ukrainas armiju, ieņemtajos apgabalos uzstāda robežkontroles punktus… Un atkal – Ukrainas armija pretojas pavāji, Porošenko iesaistās spēlē ar Putinu, izliekoties, ka neredz, kurš sūta viņam virsū t.s. separus, nepasludina kara stāvokli ar Krieviju.

Situāciju glābj t.s. “brīvprātīgo bataljoni”, kas pamatā nāk no nacionālpatriotu organizācijas “Labējais sektors”, vāji apbruņoti, bet toties augsti motivēti cīnīties. Viņi, sevi netaupot, dod smagus triecienus Putina iesūtītajiem un apbruņotajiem separiem, taču piebeigt šos draņķus līdz galam neļauj aizmuguriski noslēgtā, nodevīgā t.s. Minskas vienošanās, kura aizliedz turpināt karu pret zaļajiem un faktiski leģitimē viņu izveidoto kārtību iekarotajās teritorijās Doņeckā, Luganskā un ap tām.

Nacionālpatriotus tas sadusmo, daļa no viņiem ir pat gatavi vardarbīgi gāzt Porošenko un viņa kliķi, bet beigās tomēr prevalē viedoklis, ka nav īstais laiks savstarpējiem kašķiem, jāsolidarizējas cīņā pret kopējo ienaidnieku. Un tā nu Krima un daļa Donbasa paliek okupantu rokās, Krimu oficiāli pievieno Krievijai, okupēto Donbasa teritoriju statuss paliek, karājoties gaisā. Ukraina apgādā Krimu ar elektrību un ūdeni, Donbasa separiem maksā pabalstus un pensijas, par ko tie stutē bruņotās bandas, kurām ne prāta nenāk ievērot kaut kādus tur “pamierus”, savukārt Ukrainas armija konsekventi turas pie principa – iesita tev pa vienu vaigu, pagriez otru!

Normāla valsts šādā situācijā sāktu vismaz partizānu karu – iesūtītu okupētajās teritorijās diversantus, kas spridzinātu dzelzceļu, naftas un gāzes vadus, saindētu ūdeni…nu, vārdu sakot, darītu visu to pašu, ko 2.pasaules karā vāciešu ieņemtajās teritorijās darīja t.s. sarkanie partizāni. Kur nu! Netiek pat dota komanda ar artilērijas viesuļuguni iznīcināt separu patvaļīgi uzstādītos KPP. Tā vietā ukraiņi to otrā pusē noliek savu Nacionālo gvardi un vēl lielās – tie nav robežsargi, mēs de iure Doņecku neatzīstam. Ka būtībā ir sen jau atzinuši de facto, par to viņiem nospļauties.

Pēc Putina pavēles tiek uzbūvēti divi tilti, kas savieno okupēto Krimu ar Krievijas cietzemi, pats fīrers divas reizes ierodas uz to svinīgo atklāšanu. Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir ne vien tiesības, bet pat svēts pienākums okupētājvalsts nekaunīgo vadoni iznīcināt rūpīgi plānotā raķeštriecienā, lai iet gaisā ar visu jaunatklājamo tiltu, bet kurš gan dos tādu pavēli? Tā vietā top kārtējā rezolūcija, kurā Ukrainas vadība “kategoriski nosoda…”, kas valsts ienaidniekos izsauc vien nicīgu smieklu lēkmi…

Tā tas turpinās apmēram 8 gadus. Žīdu Porosjonku grib nomainīt cits žīds Zeļenskis, pat vēl prokrieviskāks par priekšgājēju. Viņš sola tautai gan tikt galā ar korupciju, gan ar Putinu sarunāt, ka tas okupētās teritorijas atdod ar labu atpakaļ Ukrainai. Netrūkst naivu ļautiņu, kas notic šādam nožēlojamam populismam… Zeļenskis uzvar vēlēšanās, un visas nejēdzības joprojām turpinās. Putins, viņa kliķe un to stutētie separi redz Ukrainas vadības gļēvumu, un viņu nekaunība no tā tikai aug. Tiek izvērsts informatīvais karš pret Ukrainu, stāstīts saziņas līdzekļos, cik nežēlīgi ukraiņi izturoties pret Donbasa iedzīvotājiem, kā tos apšaudot un visādi apkarojot, lai gan nekas tāds reāli netiek darīts, kaut arī vajadzētu, jo šie paši ļaudis apzināti ir nostājušies Ukrainas valsts un pamattautas ienaidnieku pusē.

Ne velti kāds gudrais ir teicis – lai zinātu, kas ir labs tavai zemei un tautai, paklausies, par ko tiekat lamāti no savu ienaidnieku puses. Un Putins pārmet ukraiņiem gan reāli neesošas diversijas, gan plānus ar spēku atgūt okupētās teritorijas (kas sen jau bija jāizdara!), gan arī darbu pie kodolarsenāla radīšanas, kas Kučmas laikā pārsteidzīgi tika atdots Krievijai, pretī solot kaut kādas mītiskas “drošības garantijas”. Būtu tiešām kaut kas tāds darīts, tad vismaz zinātu, ka pārmetumi ir pelnīti (po ģelu – kā krievi saka), bet patlaban Ukrainas varturi laikam jūtas līdzīgi kā Sarkanās armijas komandieri 20.gadsimta 30.gados, kuri lēca no biksēm laukā, lai stiprinātu PSRS ietekmi pasaulē, bet Staļins šos apsūdzēja kontrevolucionārā darbībā, spīdzināja un nošāva.

Arī Zeļenskis līdz pēdējam neticēja, ka Putins, ar kuru viņš taču uzturēja tik draudzīgas attiecības, regulāri sazvanījās, varētu uzbrukt viņa valstij un mēģināt vardarbīgi gāzt tās varu. Kaut arī daudzu valstu vadītāji (ieskaitot pat ASV prezidentu) brīdināja, ka Krievija savākusi milzīgu karaspēka daudzumu un ielenkusi Ukrainu no visām pusēm, ka karš (Krievijas uzbrukums) ir faktiski nenovēršams, turpināja pūst miglu acīs (un laikam arī pats šīm pasakām ticēja), ka nekāda kara nebūšot, ka ar Putinu visu varot draudzīgi sarunāt, un par nosodīja ārvalstu diplomātus, kas pameta Kijevu vai pat vispār evakuējās no Ukrainas.

Daudzi analītiķi un politoloģi (tai skaitā Ukrainā politisko patvērumu ieguvušais no Krievijas aizbēgušais disidents, Zeļenska tautietis Boriss Stomahins) pat ieteica Ukrainas armijai preventīvi uzbrukt pirmajai, izdzenot beidzot separus no Donbasa (atceroties klasisko šaha principu – baltie sāk un vinnē!), līdzīgi kā to 1941.gada 22.jūnijā izdarīja Hitlers, apsteidzot Staļina plānoto uzbrukumu Eiropai par 1-2 nedēļām, upurējot sevi un daļu Vācijas, bet neļaujot tomēr PSRS iegūt visu Eiropu līdz Atlantijas okeānam, kā to bija iecerējis Staļins.

Nē, Zeļenskis atbildēja – mēs stingri ievērojam 2014.gadā parakstīto Minskas vienošanos. Un, lūk, 2022.gada 24.februārī Putins ar šo vienošanos noslaucīja sev pakaļu, kā pamatu, protams, minot, ka ukraiņi to neesot pienācīgi pildījuši… Zeļenskis bija spiests atzīt, ka visas viņa optimistiskās prognozes nav piepildījušās, un karš tomēr ir sācies, tāpēc tautai nākas vien ņemt ieročus rokā un pretoties…

Jāsecina, ka tautas vairums (ieskaitot arī krievvalodīgos ukraiņus) tiešām cīnās varonīgi, un Krievijas armijas zaudējumi nav samērojami ar ieguvumiem, no kuriem lielākais varētu būt nestrādājošā Černobiļas AES un darbojošās Zaporožjes AES, par kurām ukraiņu bruņotie spēki neriskēja sākt cīņu un kas faktiski bez pretošanās nonāca moskaļu rokās. Visādi citādi Putina kliķes izstrādātie plāni “buksē”, neskatoties uz barbarisko civilo objektu bumbošanu un apšaudi ar artilēriju un tankiem, tauta tomēr masveidā neizsaka vēlmi padoties, bet gan gatavojas arvien aktīvāk pretoties, vāc ieročus, paši gatavo desmitiem pudeļu ar degmaisījumu…

Uzskatu, ka, neskatoties uz to, ka ES un NATO valstis Ukrainai palīdz diezgan pavāji un jau ir kategoriski paziņojušas, ka bruņotā konfliktā ar Krieviju Ukrainas teritorijā neiesaistīsies, jo Putinam tak ir atomraķešu palaišanas podziņa, tās tautai, kaut arī ciešot smagus zaudējumus, ir reālas izredzes sakaut un patriekt no savas zemes ienaidniekus, atgūstot Donbasu, bet pie labas veiksmes varbūt pat arī Krimu, ja vien… ja nesenā vēsture neatkārtosies…

Prezītis Zeļenskis, žēlabainā balsī lūgdamies, panāca beidzot, ka Krievijas vadība ir uzsākusi t.s. “miera sarunas” ar Ukrainas pārstāvjiem. Un, ar ko tās var beigties, ir apmēram zināms – vai nu Ukraina tiks pasūtīta tālu tālu (vēl tālāk, kā to ukraiņu jūrnieki mēģināja izdarīt ar krievu kuģi, lai gan diemžēl paši nonāca tā komandas gūstā), vai nu tai nāksies okupantiem atdot vismaz trešdaļu (varbūt pat pusi) tās teritorijas, ko pēc nelielas atpūtas (varbūt dažiem mēnešiem vai pāris gadiem) PaRaša atkal mēģinās paplašināt – soli pa solim, gabaliņu pa gabaliņam (kā tam fabulas nabaga kaķītim ar astes ciršanu), līdz beigās tik un tā tomēr pievāks sev visu Ukrainas teritoriju. Un daudzu tūkstošu drosmīgo ukraiņu upurētās dzīvības nu būs, klasiski runājot, “kaķim zem astes”.

Latvijas sorosiskie saziņas līdzekļi sacēla lielu trobeli, kad no cietuma nesen izlaistais Lembergs (kuru Ukrainā laikam neviens nepazīst) izteica varbūtību, ka vajadzētu mēģināt ukraiņiem kaut ko sarunāt ar Putinu (kāds nelietis!!! aicina uz nodevību!!!), bet, kad Ukrainas prezidents reāli pazemojas agresorvalsts vadoņa priekšā, kurš savukārt regulāri sūta zonderkomandas ar mērķi viņu iznīcināt (pagaidām gan neveiksmīgi), tad tas esot uzslavas vērts mēģinājums panākt pamieru un glābt no iznīcības civiliedzīvotājus.

Manuprāt, sevi cienošam Ukrainas valsts vadonim būtu publiski jāpaziņo šāda nostāja: “Putins ir bandīts, nelietis un slepkava, agresors, kas grib iznīcināt ne tikai mani personīgi, bet arī manu valsti un manu tautu!!! Kamēr viņš būs dzīvs un vadīs Krieviju, nav un nevar būt nekādu “miera sarunu”! Cīnīsimies ar viņu uz dzīvību vai nāvi!!! Paskatīsimies, kam labāk veiksies – viņa komandai iznīcināt mani vai manai komandai - viņu (pat, ja Zeļenskim tādas komandas nav, padraudēt taču var tik un tā)!!!”

Zeļenskim ļoti patīk salīdzināt Putinu ar Hitleru, nu tad lai viņš atceras, ko angļi izdarīja 1940.gadā ar Hitlera vietnieku Hesu, kurš nolaidās ar izpletni Anglijas teritorijā, lai fīrera vārdā uzsāktu ar Čērčilu “miera sarunas”. Atbilde bija skaidra: “… miers būs tad, kad Hitlers būs beigts un Vācija bez ierunām kapitulējusi. Bet tu, miera sūtni, marš uz gūstekņu nometni līdz tam laikam!”

Vēl nebūtu slikti atcerēties arī vēstuli, ko viduslaikos Zaporožjes kazaki (tagadējo ukraiņu senči) rakstīja turku sultānam, atbildot uz viņa aicinājumu “mīļā miera labad bez ierunām padoties viņa karaspēkam!”. Daudzo augstajai amatpersonai adresēto lamuvārdu starpā bija arī tāds apgalvojums: “…mēs nebaidāmies no tava karaspēka, draņķi, gan uz zemes, gan ūdenī (tagad teiktu – arī gaisā) sitīsim to no visa spēka, kamēr pilnībā nelikvidēsim! Pat mūsu cūkas tu neganīsi (musulmanim sevišķi pazemojošs darbs!), kur nu vēl pār mūsu zemi un tautu tu valdīsi!”

Lūk, tā būtu jārunā ar Putinu, Lavrovu un citiem tagadējās Krievijas vadoņiem (ja vispār to darīt, protams!). Bet Zeļenskis kā īsts traģisko lomu aktieris tik slauka asariņas ekrāna priekšā un laikam tiešām cer, ka tas Ukrainas tautai ko varēs līdzēt…

Ir jau tāds teiciens, ka uz pārceltuves zirgus nemaina, bet domāju - kā tikai militārais stāvoklis Ukrainā nostabilizēsies, Zeļenskis ukraiņiem būtu gan jānomaina ar kādu tiešām drosmīgu vīru no “Labējā sektora” (savulaik slavēju D.Jarošu, tagad neko vairs par viņu nedzird, varbūt nav vairs dzīvs?). Tādu, kurš ne tikai nezemosies Putina priekšā, bet arī neteiks, ka savulaik Harkovu kopā ar varonīgajiem krievu biedriem sekmīgi aizstāvējuši no ļaunajiem hitleriešiem, bet nu to vēl vairāk ir saārdījuši putinisti.

Tādu, kurš salīdzinās patlaban badā mirstošos ukraiņu bērnus nevis ar vācu laiku (protams, arī toreiz gan jau kāds bērnelis tiešām arī nomira badā), bet ar Staļina īstenoto Golodomoru, par kuru, šķiet, vismaz šobrīd Zeļenka ir aizmirsis. Tādu, kurš nevis teiks, ka 9.maijs ir svjaščennij prazdņik (starp citu, joprojām sarkans datums Ukrainas kalendārā), kas atnesis Ukrainai “atbrīvošanu”, bet gan sapratīs, ka tas nostiprināja jaunu moskaļu okupāciju. Pat žīds Stomahins uzskata, ka tad jau drīzāk svinams būtu 22.jūnijs, kad Vācija uzbruka PSRS.

Tādu, kurš varbūt arī neuzskata Hitleru par draugu un atbrīvotāju, bet vismaz saprot, ka viņš bija sabiedrotais cīņā pret moskaļu impēriju, kas ukraiņus verdzinājusi jau gadsimtiem ilgi, bet vāci vien pāris gadus Ukrainā valdīja… un viņi nepārtraukti tiek pieminēti negatīvā nozīmē un pat zākāti. Labi, cilvēciski var saprast Zeļenski, viņš nevar piedot Holokaustu, kurā aizgāja bojā arī daudzi viņa tuvinieki, bet viņš tomēr ir Ukrainas, nevis Izraēlas prezidents… Un, pirmkārt, no ukraiņu tautas viedokļa būtu jāvērtē notikumi, kas norisinājušies tās teritorijā.

Kā arī tādu prezidentu, kurš atzīs, ka Bandera bija ukraiņu tautas VARONIS, kuram katram ukrainim ir pienākums līdzināties, nevis gļēvi taisnoties – ja ņe banderovec… Un visbeidzot, saucot “Slava Ukrainai!!!” būtu jāizstiepj labā roka sveicienā “no sirds uz Sauli”, kā to dara faktiski visi Īstie Nacionālisti Eiropā, jā, arī Krievijā, saucot “Slava Rossiji!” (starp citu, šie ļaudis neieredz Putinu un tīko viņu nogalināt!). Un jābeidz baidīties, ka Eiropā vai kur citur kādam tas nepatiks.

Starp citu, Putins apgalvo, ka Ukrainā pie varas šobrīd esot nac(ionāl)isti. Diemžēl tā nav taisnība, ja tas tā būtu, moskaļu karaspēks saņemtu vel krietni lielāku pretsparu, nekā tagad to izbaudīja. Visticamāk, ka parašņiki tad nemaz neuzdrošinātos Ukrainai uzbrukt. Taču ukraiņiem ir jātiecas, lai ar laiku tiešām tā tur arī būtu…

Kā mēs šobrīd varam palīdzēt Ukrainai? Varam, protams, doties uz turieni karot (pat mūsu varturi mums to atļauj), bet racionālāk būtu gādāt par kara un sadzīves materiālu piegādi cīnītājiem. Kā izteicies viens otrs Ukrainas kara veterāns jau no 2014.gada: “Moskaļu sitēju mums pietiek, ļaudis rindā stāv, nevar sagaidīt, kad beidzot varēs ķerties pie darba! Automātu mums trūkst un patronu tiem, lūk, kur mūsu nelaime…” Es piekrītu Viktoram Birzem, kurš tā vietā, lai stātos Ukrainas ārzemnieku leģionā, izlēma nodarboties ar loģistiku, piegādājot labdarības akcijā savāktās Ukrainai steidzami vajadzīgās preces. Mūsu dzīvības mums noderēs vēl tepat Latvijā.

Par Ukrainas bēgļiem – ar retiem izņēmumiem tie tiešām ir nelaimīgi cilvēki, kas reāli bēg no kara šausmām, tomēr tas nenozīmē, ka mēs pēc Merkeles parauga varam lielīgi apgalvot, ka spēsim uzņemt visus, kas vien to gribēs. Mēs esam maza (ar Ukrainu salīdzinot), nabadzīga valsts, turklāt jau ar tā gana rusificētu nacionālo sastāvu. Būtu jānosaka stingras bēgļu kvotas tāpat kā zvēru medībām (lai nu piedod man šo salīdzinājumu!), kuras pārsniedzot jādalās ar citām “brālīgajām” ES valstīm. Un vēl – šos cilvēkus nav jācenšas “integrēt”, tieši otrādi, jāgādā, lai viņi nezaudē saikni ar savu mītnes zemi un pie pirmās iespējas atgriežas to celt un atjaunot!!!

Tādas, lūk, ir manas pārdomas par Ukrainu un Latviju saistībā ar to, kas šobrīd notiek pasaulē!

Novērtē šo rakstu:

94
115

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...