Kas padarījis vakcīnu saņēmušo farmācijas nozares ierēdni pārāku par citiem aptiekās strādājošajiem? Vai kopdzīve ar lielu priekšnieku?
Pietiek lasītāja13.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Farmaceitiem līdz vakcinācijai pret Covid-19 nedaudz jāuzgaida," – tā teikts Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) mājas lapā. Taču tas nav liedzis Veselības inspekcijas (VI) Farmācijas departamenta vecākajam referentam, farmaceitam Artūram Praškilevicam vakcinēties ārpus rindas. Visticamāk, šādu iespēju nodrošinājis Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Gustavs Latkovskis.
"Es uzticos zinātnei, uzticos mūsu infektoloģijas speciālistiem, īpaši LU profesoram Ugam Du[m]pim. Saņēmu savu “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnu," savā Facebook kontā 11 .janvārī raksta A. Praškilevics.
"Aicinu kolēģus farmaceitus un farmaceita asistentus, kā veselības aprūpes speciālistus, arī vakcinēties, pasargājot sevi un savus tuviniekus, jo arī farmaceiti un farmaceita asistenti ir frontes 1.līnijās, īpaši aptiekās strādājošie!!
Nedod Dievs, ja lauku aptiekā, kurā strādā viens farmaceits vai farmaceita asistents, šis speciālists saslimst - tas nozīmē, ka šis pagasts,ciems var palikt bez aptiekas! Jo zāles izplatīt drīkst attiecīgas izglītības speciālisti, aptieka nav veikals, kur diezgan operatīvi var novērst personāla trūkumu! Kolēģi, draugi, sargiet sevi!"
Atbalstu ārpus rindas vakcinācijai paudis arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. "Paldies par šo ierakstu! Farmaceitiem vakcinēties ir ļoti svarīgi," teikts A. Skrides komentārā pie publiskotā ieraksta un foto.
Tikmēr LFB aptuveni 1000 saviem biedriem atgādina, ka šobrīd vakcinēties var stacionārajās ārstniecības iestādēs un ģimenes ārstu praksēs strādājošie. Nedaudz vēlāk vakcinācija būs iespējama pārējām ārstniecības personām un tad farmaceitiem.
Kas tad padara vakcīnu saņēmušo farmācijas nozares ierēdni pārāku par citiem aptiekās strādājošajiem? Atbilde, ļoti iespējams, ir meklējama viņa kopdzīvē ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu, LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju G. Latkovski, ar kura protekcionismu pirms diviem mēnešiem A.Praškilevics sāka karjeru VI.
Tāpat lielā mērā ar viņa gādību šovasar farmaceita grādu ieguvušais nu jau ierēdnis uzreiz nokļuva Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas "Farmācijas" studiju programmas direktora amatā.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
