Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AirBaltic un arī Gausa patiesības mirklis tuvojas. Vakar bija starpfinišs - airBaltic 2023. gada auditētā Ilgtspējas un gada pārskata prezentācija. Īsumā viss atbilstoši žanram. Naudu neviens nedos, ja nespēsi parādīt, ka vari atdot un uzņēmuma finanses ir labā kārtībā. Tāpēc Gauss bija pacenties, un masu mēdiji tiražēja optimistiskas ziņas par to, ka airBaltic ir strādājusi ar vēsturiski lielāko peļņu gandrīz 34 miljonu eiro apmērā.

Tā tas pienākas. Uz publiku nostrādāja par visiem 100%. Es to saku bez īpašas ironijas, jo tas bija jāizdara, un nevar noliegt, ka Gausam izdevās. Tāpat uzņēmuma finansisti spēja sakārtot naudas plūsmu tā, lai pašreizējo obligāciju emisijas striktais nosacījums, kas paģēr uz katra ceturkšņa beigām vismaz 25 miljonus eiro lielu naudas atlikumu, tiktu ievērots. Lai arī redzams, ka ne bez grūtībām.

Taču vai tas nostrādās arī uz potenciālajiem investoriem?

Kā jau ar naudu saistīti cilvēki finansētāji prot lasīt finanšu pārskatus un var nenoticēt tam, ka skaista, dārga bantīte, ar kuru pārsieta dāvana, apliecina dāvanas vērtību. Noteikti apskatīsies kas tur iekšā.

Un tur ir šis tas interesants.

Sākumā pāris vārdu par uzņēmuma peļņu.

Lai arī tika pausta ziņa par visu laiku liekāko peļņu, pats uzņēmums jau gana korekti ir norādījis, ka no gandrīz 34 miljonu eiro aprēķinātās peļņas tā peļņa, ko var attiecināt uz 2023. gadu, ir tikai 10,1 miljonu eiro. Tātad nekāds rekords nesanāk. Taču nav arī slikti, vismaz izdevies atgriezties pie peļņas rādītājiem.

Ir vienas šaubas attiecībā uz to, vai kompensācijas par dzinēju defektiem precīzi sakrīt pa periodiem. Tātad - vai visi saņemtie 80 miljoni attiecas uz 2023. gada izmaksu segšanu. No gada pārskata tas nav saprotams.

Būtiskākais slēpjas naudas plūsmas aprēķinā.

Lai arī pats uzņēmums ir norādījis, ka naudas plūsmas samazinājums ir tikai 8,8 miljoni, patiesībā stāvoklis ir drūmāks. Prasību saglabāt vismaz 25 miljonus eiro uzņēmuma kontos ir izdevies saglabāt, pateicoties intensīvai biļešu tirdzniecībai nākošajiem periodiem un darbaspēka nodokļu parāda kavēšanai par vienu mēnesi.

Ja skatāmies kopējo ieņēmumu no saimnieciskās darbības pieaugumu, tad redzam pieaugumu 2023. gadā pret 2022. gadu par 33%, taču uzkrāto saistību – kur acīmredzot tiek uzrādīti ar pirmsapmaksu notirgoto biļešu ieņēmumi – apjoms ir pieaudzis par 53%. Tātad, veicot agresīvāku biļešu tirdzniecību nākotnes lidojumiem, naudas plūsmai klāt ir papildus nākuši apmēram 10 miljoni eiro. Savā ziņā tas ir risks, jo šīs saistības varēs izpildīt tikai, tālāk audzējot pārdošanas apjomus. (Nerakstīšu pēc kā tas izskatās.)

Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem.

Ja 2023. gada garumā, spriežot pēc ceturkšņa pārskatiem, ikmēneša nodokļu maksājumi ir bijuši aptuveni 7 miljoni eiro mēnesī, tad uz 31.12.23. redzam, ka parāds ir virs 14 miljoniem eiro. Tātad precīzi divas reizes vairāk. Pastāv jau iespēja, ka uzņēmums visiem darbiniekiem ir izmaksājis 13. algu, taču diez cik ticami tas nav. Visdrīzāk vienkārši nesamaksāja darbaspēka nodokļus par decembri, lai izpildītu prasību par 25 miljonu eiro atlikumu. Esošajā situācijā adekvāts risinājums.

Tātad iespējamais naudas samazinājums kopā ir ap 25 miljonu eiro. Mērogam - tie ir 3,8% no gada apgrozījuma.

Par obligācijām.

Lai arī airBaltic valde pauž optimismu par spēju segt esošās obligācijas, tomēr gada pārskatā saglabājas šāds ieraksts: "Ja kāda ārēja satricinājuma dēļ Eiropas Savienības augsta ienesīguma parādu tirgi kļūs airBaltic nepieejami 2024. gada pirmajā pusē, aviokompānija var meklēt parāda finansējumu no saviem akcionāriem, tostarp no Latvijas valdības."

Joprojām palieku pie pārliecības, ka tas ir ticamākais variants un varbūt arī lietderīgākais. Vismaz apspriežams.

AirBaltic nelaime ir tā, ka pamatdarbības ģenerētā naudas plūsma ir mazāka par finansēšanas darbībai nepieciešamo un jebkurš obligāciju/kredīta sadārdzinājums radīs papildu izmaksas un naudas plūsmas būtisku samazinājumu. Tāpēc airBaltic neder 15% vai 20% likmes. Tas būtu straujš beigu sākums.

Tāpat saprotams kļūst, kāpēc airBaltic ir nepieciešami papildus vēl 100 miljonu eiro. Tas dotu iespēju nodrošināt uzņēmuma darbību, samaksāt % un atlikt kompānijas maksātspējas problēmas uz pāris gadiem. Tāpēc 200 miljoni naudas plūsmas problēmas neatrisinās. Tas, ka nākošgad tiks saņemtas vēl 6 lidmašīnas, nepieciešamību pēc finansējuma tikai pastiprinās, un vēl ir liels jautājums, vai ienākumu no pamatdarbības pieauguma ātrums spēs tikt līdzi finanšu izmaksu pieaugumam.

Vēl no interesantā.

Valdes un Padomes locekļu atalgojums ir samazinājies pret 2022. gadu par 60 tūkstošiem eiro un bija 2,025 miljoni eiro.

Gada pārskatā tiek norādīta aptuvena jauno 30 lidmašīnu iegādes vērtība - 2,9 miljardi eiro. Tātad neko daudz, iepriekš minot 3 miljardus, nebiju kļūdījies.

Tad vēl viena tāda fascinējoša pozīcija "Saņemtā peļņa no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļnomā - 3 796 tūkst. eiro".

Tātad airBaltic ir nopelnījis 3,8 miljonus eiro no lidmašīnu pārdošanas iznomātājam, no kura ņem nomā lidmašīnas. No šāda biznesa visdrīzāk rodas zaudējumi, jo iznomātājs pieliek savu procentu arī uz šīs daļas un atdod atpakaļ.

Šis atpakaļnomas līgums ir viena varen interesanta lieta, tomēr varbūtības, ka tas varētu tikt publiskots, nav nekādas. Taču, ja akcionāra pārstāvis, kas to, cerams, ir lasījis, atzīst, ka šāds līgums ir kompānijas un valsts interesēs, tad tā tam arī būt.

https://a.storyblok.com/.../gadaparskats_2023-0503.pdf

Novērtē šo rakstu:

118
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...