Kas paslēpts „airBaltic” un Gausa paziņojumos par „rekordpeļņu”, un kāpēc kompānijai tagad vajag jau 300 miljonus eiro
Aivars Strakšas07.03.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
AirBaltic un arī Gausa patiesības mirklis tuvojas. Vakar bija starpfinišs - airBaltic 2023. gada auditētā Ilgtspējas un gada pārskata prezentācija. Īsumā viss atbilstoši žanram. Naudu neviens nedos, ja nespēsi parādīt, ka vari atdot un uzņēmuma finanses ir labā kārtībā. Tāpēc Gauss bija pacenties, un masu mēdiji tiražēja optimistiskas ziņas par to, ka airBaltic ir strādājusi ar vēsturiski lielāko peļņu gandrīz 34 miljonu eiro apmērā.
Tā tas pienākas. Uz publiku nostrādāja par visiem 100%. Es to saku bez īpašas ironijas, jo tas bija jāizdara, un nevar noliegt, ka Gausam izdevās. Tāpat uzņēmuma finansisti spēja sakārtot naudas plūsmu tā, lai pašreizējo obligāciju emisijas striktais nosacījums, kas paģēr uz katra ceturkšņa beigām vismaz 25 miljonus eiro lielu naudas atlikumu, tiktu ievērots. Lai arī redzams, ka ne bez grūtībām.
Taču vai tas nostrādās arī uz potenciālajiem investoriem?
Kā jau ar naudu saistīti cilvēki finansētāji prot lasīt finanšu pārskatus un var nenoticēt tam, ka skaista, dārga bantīte, ar kuru pārsieta dāvana, apliecina dāvanas vērtību. Noteikti apskatīsies kas tur iekšā.
Un tur ir šis tas interesants.
Sākumā pāris vārdu par uzņēmuma peļņu.
Lai arī tika pausta ziņa par visu laiku liekāko peļņu, pats uzņēmums jau gana korekti ir norādījis, ka no gandrīz 34 miljonu eiro aprēķinātās peļņas tā peļņa, ko var attiecināt uz 2023. gadu, ir tikai 10,1 miljonu eiro. Tātad nekāds rekords nesanāk. Taču nav arī slikti, vismaz izdevies atgriezties pie peļņas rādītājiem.
Ir vienas šaubas attiecībā uz to, vai kompensācijas par dzinēju defektiem precīzi sakrīt pa periodiem. Tātad - vai visi saņemtie 80 miljoni attiecas uz 2023. gada izmaksu segšanu. No gada pārskata tas nav saprotams.
Būtiskākais slēpjas naudas plūsmas aprēķinā.
Lai arī pats uzņēmums ir norādījis, ka naudas plūsmas samazinājums ir tikai 8,8 miljoni, patiesībā stāvoklis ir drūmāks. Prasību saglabāt vismaz 25 miljonus eiro uzņēmuma kontos ir izdevies saglabāt, pateicoties intensīvai biļešu tirdzniecībai nākošajiem periodiem un darbaspēka nodokļu parāda kavēšanai par vienu mēnesi.
Ja skatāmies kopējo ieņēmumu no saimnieciskās darbības pieaugumu, tad redzam pieaugumu 2023. gadā pret 2022. gadu par 33%, taču uzkrāto saistību – kur acīmredzot tiek uzrādīti ar pirmsapmaksu notirgoto biļešu ieņēmumi – apjoms ir pieaudzis par 53%. Tātad, veicot agresīvāku biļešu tirdzniecību nākotnes lidojumiem, naudas plūsmai klāt ir papildus nākuši apmēram 10 miljoni eiro. Savā ziņā tas ir risks, jo šīs saistības varēs izpildīt tikai, tālāk audzējot pārdošanas apjomus. (Nerakstīšu pēc kā tas izskatās.)
Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem.
Ja 2023. gada garumā, spriežot pēc ceturkšņa pārskatiem, ikmēneša nodokļu maksājumi ir bijuši aptuveni 7 miljoni eiro mēnesī, tad uz 31.12.23. redzam, ka parāds ir virs 14 miljoniem eiro. Tātad precīzi divas reizes vairāk. Pastāv jau iespēja, ka uzņēmums visiem darbiniekiem ir izmaksājis 13. algu, taču diez cik ticami tas nav. Visdrīzāk vienkārši nesamaksāja darbaspēka nodokļus par decembri, lai izpildītu prasību par 25 miljonu eiro atlikumu. Esošajā situācijā adekvāts risinājums.
Tātad iespējamais naudas samazinājums kopā ir ap 25 miljonu eiro. Mērogam - tie ir 3,8% no gada apgrozījuma.
Par obligācijām.
Lai arī airBaltic valde pauž optimismu par spēju segt esošās obligācijas, tomēr gada pārskatā saglabājas šāds ieraksts: "Ja kāda ārēja satricinājuma dēļ Eiropas Savienības augsta ienesīguma parādu tirgi kļūs airBaltic nepieejami 2024. gada pirmajā pusē, aviokompānija var meklēt parāda finansējumu no saviem akcionāriem, tostarp no Latvijas valdības."
Joprojām palieku pie pārliecības, ka tas ir ticamākais variants un varbūt arī lietderīgākais. Vismaz apspriežams.
AirBaltic nelaime ir tā, ka pamatdarbības ģenerētā naudas plūsma ir mazāka par finansēšanas darbībai nepieciešamo un jebkurš obligāciju/kredīta sadārdzinājums radīs papildu izmaksas un naudas plūsmas būtisku samazinājumu. Tāpēc airBaltic neder 15% vai 20% likmes. Tas būtu straujš beigu sākums.
Tāpat saprotams kļūst, kāpēc airBaltic ir nepieciešami papildus vēl 100 miljonu eiro. Tas dotu iespēju nodrošināt uzņēmuma darbību, samaksāt % un atlikt kompānijas maksātspējas problēmas uz pāris gadiem. Tāpēc 200 miljoni naudas plūsmas problēmas neatrisinās. Tas, ka nākošgad tiks saņemtas vēl 6 lidmašīnas, nepieciešamību pēc finansējuma tikai pastiprinās, un vēl ir liels jautājums, vai ienākumu no pamatdarbības pieauguma ātrums spēs tikt līdzi finanšu izmaksu pieaugumam.
Vēl no interesantā.
Valdes un Padomes locekļu atalgojums ir samazinājies pret 2022. gadu par 60 tūkstošiem eiro un bija 2,025 miljoni eiro.
Gada pārskatā tiek norādīta aptuvena jauno 30 lidmašīnu iegādes vērtība - 2,9 miljardi eiro. Tātad neko daudz, iepriekš minot 3 miljardus, nebiju kļūdījies.
Tad vēl viena tāda fascinējoša pozīcija "Saņemtā peļņa no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļnomā - 3 796 tūkst. eiro".
Tātad airBaltic ir nopelnījis 3,8 miljonus eiro no lidmašīnu pārdošanas iznomātājam, no kura ņem nomā lidmašīnas. No šāda biznesa visdrīzāk rodas zaudējumi, jo iznomātājs pieliek savu procentu arī uz šīs daļas un atdod atpakaļ.
Šis atpakaļnomas līgums ir viena varen interesanta lieta, tomēr varbūtības, ka tas varētu tikt publiskots, nav nekādas. Taču, ja akcionāra pārstāvis, kas to, cerams, ir lasījis, atzīst, ka šāds līgums ir kompānijas un valsts interesēs, tad tā tam arī būt.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
