Iesaki rakstu: 
Deviņdesmitajos gados bankrotēja tās kūdras ražotnes, kuras strādāja tieši lauksaimniecībai, lopkopībai. Toreiz Valsts meža ministrija centās atrast virzībuu tehnoloģijām, lai apzaļumotu pamestos kailos degradētos kūdras laukus. Kopā ar ASV Zemkopības departamenta sūtītām ekspertu grupām, ar prezidenta kontrolētās OPIC finansējumu veikto analīzi, kopā ar manu projektu - visa informācija nonāca Pasaules Bankā (PB).
PB eksperti man piedāvāja 25 000 000 USD par LIBOR likmi (5%) uz 25 gadiem ar mērķi - attīstīt Latvijā jaunu, pasaules tirgū pieprasītu dzērveņu produktu ražošanu. Zīmīgi, ka G.Krasta valdība pēc finanšu ministra R.Zīles ieteikuma nodeva "Parex" bankai mūsu izcīnīto kredīta līniju, politiķu draugs „Parex” deva kredītu lauksaimniekiem tikai īstermiņā - uz 1 gadu un prasīja >20% gadā.
Uz maniem rakstiskiem jautājumiem R.Zīle atbildēja izvairīgi (tāds esot valdības kolektīvais lēmums - nedot to naudu zinātniekiem un zemniekiem). Uz rakstisku jautājumu kā varēja izmainīties kredīta noteikumi - no PB ilgtermiņa uz Parex bankas "īstermiņa", kas pelna no 5% kredīta līnijas uz bankas 20% - lūk, tad nāca draudi no R.Zīles apsūdzēt valsts apmelošanā, slepenu faktu izpaušanā, tāpēc līdz 2023.g. nācās publiski šo informāciju neizpaust.
Cik nu varēju, tik attīstīju jaunu novirzienu dzērveņu audzēšanā, kas atšķirās no ASV rupjo smilšu augsnes, bet lielākais mūsu panākums bija, radot jaunu žāvēšanas tehnoloģiju, kurā ir vismaz 6 būtiskas atšķirības. Rezultatā bioloģisko vielu saturs daudz augstāks, tās nav apsmērētas ar eļļu pret salipšanu, tās glabājot nerada eļļas oksīdus ar sliktu smaku. Šīs tehnoloģijas nodotas daudziem zemniekiem un arī 4% SIA, bet daži to slēpj - piemēram, kaimiņi „Rāmkalni”, tāpēc vairs nevēlos dalīties tehnoloģijās.
Šobrīd konstatējam pilnīgi jaunu situāciju Latvijas kūdras laukos, kur tagad notiek kūdras ražošana ar jaunu - pulvera metodi. Tā nav aprakstīta ar "ietekmi uz vidi" novērtējumu, tāpēc faktiski nelegāla. Sausais kūdras pulveris ļoti sakarsē un izžāvē gaisu, piesaista līdz 2W enerģijas uz 1 kv.m (20 kWh/ha, st.), bet sausā kūdra naktīs par vismaz 2 - 4 grādiem pazemina gaisa temperatūru, pavasarī un rudeņos kūdras razotne tieši draud ar radiācijas salnas pastiprināšanu, jo rada ļoti sausu gaisu.
Šī kūdras lauku ietekme ir pierādīta arī kā cēlonis lielai temperatūras starpībai dienā - naktī, kas arī augiem nav patīkami. Respektīvi mūsdienu kūdras ražotāji savas peļņas labā ne tikai sagandē gaisu ar saulē gruzdošu kūdru, bet ļoti ietekmē gaisa mitruma saturu, kas var novest pie katastrofiskiem vides parametriem -10C augu ziedēšanas laikā.
Zīmīgi, ka meteoroloģijas dienests šos faktus noklusē, sabiedrību nebrīdina, kas ir Orhūsas konvencijas pārkāpums. Lasot valdības apstiprināto progranmmu - "Taisnīgās pārkārtošanas teritorialo plānu” (TPTP), redzu daudzas apzinātas kļūdas, zinātnes datu noklusējumus, pat absurdus plānus lielu ES finanšu tēriņiem, pat nedefinētām - slepenām struktūrām
Šis TPTP ir kā vidusskolu audzēkņu projekts, salīdzinot, piemēram, ar Lielbritānijā notiekošiem kūdrāju apzaļumošanas projektiem. Šaubos, vai jaunajiem ZM un VARAM ministriem izdosies atklāt patiesos Augeja staļļus, ko veidojušas īstas "astoņkāju" ierēdņu grupas ZM un VARAM! Vai tikai Kariņa un Co grupējums šajās ministru posteņos neiecels kādu citu partejiņu kandidātus...
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
