Iesaki rakstu: 
Uzzinot, kā tika safabricētas lietas pret publicistu Lato Lapsu un rakstnieku un politisko procesu vērotāju Jurģi Liepnieku, bijušais tiesu izpildītājs Kaspars Seleckis uzskata, ka sabiedrībai ir jāzina, ka pasūtījuma lietas policijā, prokuratūrā un tiesā nav nekas jauns vai pārsteidzošs, jo arī viņam gadījies kļūt par šāda safabricēta un melīga procesa upuri.
Bijušais tiesu izpildītājs Kaspars Seleckis labprāt gribētu noskaidrot, kas pasūtīja izrēķināšanos ar viņu pirms septiņiem gadiem, kā arī atgūt no valsts vai toreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača tiesāšanās un savas taisnības pierādīšanas izdevumus. Lai gan viņš uzvarējis melīgi ierosināta kriminālprocesa tiesas prāvā, tomēr tiesībsargājošās iestādes atsakās vērsties pret tiem, kuri meloja policijai, prokuratūrai un tiesai, kā arī Tieslietu ministrija atsakās kompensēt viņa izdevumus, kas radās, cīnoties par savas taisnības pierādīšanu.
2016.gadā viens no publiski lielākajiem Tieslietu ministrijas un toreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača panākumiem bija tā dēvēto noziedzīgo tiesu izpildītāju padzīšana no amatiem. Viens no šīs kampaņas upuriem bija Kaspars Seleckis – veiksmīgs tiesu izpildītājs, kuram savas piedziņas lietas uzticēja toreizējā “Parex bankas” likvidētāja “Reverta”. Kamēr dažu tiesu izpildītāju ienākumi gadā bija ap 40-50 tūkstošiem eiro, viņam izdevās ar piedziņas darbu kontā redzēt pat pusmiljonu eiro gadā.
Kaspars Seleckis tika atstādināts no tiesu izpildītāja amata, ko viņš nekavējoties apstrīdēja. Taču atjaunošanu amatā apgrūtināja pret viņu mākslīgi ierosināts kriminālprocess par lietu nenodošanu tiesu izpildītājai Ilgai Keršteinei, kura pārņēma viņa iecirkni.
Kaspars Seleckis atzīst, ka pieļāvis paviršību lietu nodošanā Ilgai Keršteinei, jo tajā brīdī viņam bija 26 tūkstoši lietu. Ja gribētu katru nodoto lietu piefiksēt protokolā, abiem tiesu izpildītājiem nāktos pie lietu nodošanas sēdēt trīs mēnešus, lēš K. Seleckis. Viņš vienkārši aizvedis uz kolēģes biroju visas lietas. Tiesa, viņš gan to izdarījis ar mēneša nokavēšanos, jo sākotnēji cerējis, ka tiks atjaunots tiesu izpildītāja amatā, un iesniedzis tiesā prasību apturēt tieslietu ministra lēmuma izpildi.
Dažus mēnešus pēc lietu nodošanas toreizējais tieslietu ministrs Dz. Rasnačs pieprasījis pret viņu ierosināt kriminālprocesu par atsevišķu lietu nenodošanu I. Keršteinei. I. Keršteine liecinājusi, ka nav nodotas simt lietas. Bijušais tiesu izpildītājs gan nezina, vai viņai palūdza tā liecināt vai viņa to darījusi pēc savas iniciatīvas. Pie K. Selecka veikta kratīšana, viņš uz divām diennaktīm aizturēts. Viņam bijis pilnīgi skaidrs, ka atjaunoties tiesu izpildītāja amatā nav iespējams, ja pret viņu ierosināts kriminālprocess. K. Seleckis pieļauj iespēju, ka kriminālprocess speciāli tika safabricēts, lai nepieļautu viņa atgriešanos tiesu izpildītāja amatā.
Tiesas procesa laikā K. Seleckim izdevies pierādīt, ka I. Keršteine sniegusi nepatiesu liecību. “Viņa liecināja, ka lietās, kuras es neesmu viņai atdevis, viņa neko nevarot darīt – ne izmaksāt naudiņas, ne kādus dokumentus sastādīt, bet nākamā dienā pēc šo liecību sniegšanas viņa it kā pazudušā lietā taisīja aprēķinu. Smieklīgi, bet tādā veidā es viņu pieķēru melos. Beigās es piespiedu viņu atzīties. Beidzās ar to, ka viņa tiesai rakstīja paziņojumu, ka lietas ir atradušās,” stāsta K. Seleckis.
Tādā veidā viņam izdevies kriminālprocesu uzvarēt otrajā instancē. “Pirmā instance mani, protams, atzina par vainīgu. Acīmredzami prokuratūrai bija dots uzdevums mani notiesāt. Prokuroru absolūti neinteresēja informācija par to, ka Dz. Rasnačs vai I. Keršteine melo. Viņa uzdevums bija tikai turpināt procesu. Prokuratūra iesniedza kasācijas sūdzību, bet pret tām personām, kuras meloja, nekādi nevērsās. Augstākā tiesa atstāja spēkā Apgabaltiesas lēmumu,” lietas norisi izklāsta bijušais tiesu izpildītājs.
Pēc tam viņš rakstījis iesniegumus ģenerālprokuroram un policijai ar lūgumu pret Dz. Rasnaču un I. Keršteini ierosināt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu. “Un visur mani noraidīja. Arī rakstīju tieslietu ministrei Inesei Lībiņai (JV), lai izvērtē I. Keršteines atbilstību amatam sakarā ar to, ka viņa meloja, to man noraidīja. Atbildi nerakstīja ministre, bet valsts sekretārs. Man ir plāns rakstīt sūdzību I. Lībiņai par valsts sekretāra lēmumu. Redzēs, ko viņa atbildēs. Es vēl rakstīju Tieslietu ministrijai, lai man kompensē izdevumus par tiesāšanos - kādus pāris tūkstošus, to man arī noraidīja. Par to arī būs jātiesājas,” nākotnes plānus ieskicē K. Seleckis.
Pēc K. Selecka domām, valsts pret viņu uzrīkoja raganu medības. Viss esot sācies gadu iepriekš. Pēkšņi VID paprasījis visas konta izdrukas. “Pie manis atnāca cilvēki pačukstēt, ka pret mani tiks veiktas operatīvās darbības – kaut kādas noklausīšanās, izsekošanas un tamlīdzīgi,” atklāj K. Seleckis.
Bijušais tiesu izpildītājs ir pārliecināts, ka pret viņu tika vērsta pasūtījuma lieta. Viņš vēlētos uzzināt, kurš to ir pasūtījis, un viņam ir dažas versijas, no kurienes lietai varētu augt kājas. Tā kā viņš bija viens no veiksmīgākajiem tiesu izpildītājiem, kuram izdevās piedzīt iespaidīgas summas, viņš pieļauj, ka tas varētu būt bijis kā dadzis acīs citiem kolēģiem, kas tīkoja pārņemt viņa iecirkni. Tāpat viņš pieļauj, ka lietu pret viņu pasūtījusi kāda konkrēta komercbanka, kuru vārdā viņš nevēlas minēt, jo viņš savulaik nodarījis šai kredītiestādei ievērojamus zaudējumus.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
