Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Apsveicam mūsu valsts svētkos
Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Ivars Āboliņš, Patriks Grīva, NEPLP
28.07.2019.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu diskusiju nav. Tomēr vienlaikus sabiedriskajiem medijiem jābūt arī paraugam citiem medijiem. Ar nevainojamu reputāciju un visaugstāko ētikas un faktu patiesības standartu.

Šoreiz runāsim par Latvijas Radio. Vēl pirms dažiem gadiem sabiedriskais medijs atradās bezdibeņa malā – tika tirgots saturs, maksātas nesaprotamas, nepamatotas ikmēneša piemaksas, kas par 200% pārsniedza algas apmēru, bija cilvēki, kuri uzņēmuma kabatās šiverējās kā savējās, un notika ļoti daudzas absolūti nejēdzīgas lietas, uz kurām norādījusi Valsts kontrole.

Jaunā valde Unas Klapkalnes vadībā apņēmīgi izskauda gan satura tirdzniecību, gan neadekvātās piemaksas, gan daudzas citas gadiem krātās nejēdzības un puslikumības sabiedriskajā medijā. Tika uzsākta arī administratīvā aparāta samazināšana. Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izcīnīja papildu 439 423 eiro Latvijas Radio darbinieku algām, tika veikta algu reforma un palielināts atalgojums vidēji par 122 eiro vienam darbiniekam.

Vienlaikus tika mazināta plaukstošā kastu sistēma Latvijas Radio, kad dažs labs izredzētais bija kļuvis par vienu no vislabāk atalgotajiem cilvēkiem valsts pārvaldē vispār. Netaisnīgās piemaksas tika taisnīgi pārdalītas visiem, un, jā, daudzi zaudēja neadekvātus un nepelnītus ienākumus. Tāpat kā vairs nebija iespējams saņemt naudu no it kā “sadarbības” raidījumiem.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijas Radio ir veikti trīs dažādi auditi, un visi parāda apmēram vienu un to pašu ainu. Smagnēja, plakana, sadrumstalota, nepārskatāma uzņēmuma organizatoriskā sistēma, diametrāli pretējas darbinieku noslodzes (daži pārstrādājas, bet citi, diplomātiski sakot, – ne visai) un iespējas atrast līdzekļus uzņēmuma iekšienē. NEPLP vienmēr uzstājusi uz strukturālo reformu nepieciešamību Latvijas Radio; to apņēmīgi sākusi darīt arī valde. Tomēr sauksim lietas īstajos vārdos – daudzi nebūt nav sajūsmā par šādām pārmaiņām. Tas nozīmētu rezerves patiešām atrast radio iekšienē, kas, protams, vieniem nozīmētu iespēju, bet otriem jaunus izaicinājumus. Rezultātu mēs redzam dažādos neuzticības paziņojumos.

Ziņu dienesta vidējais atalgojums – 1378 eiro – patiešām ir ļoti mazs. Taču vienlaikus 15 Ziņu dienesta darbinieki vidēji mēnesī saņem vairāk par šo summu (2158, 1946, 1834, 1789, 1759, 1710, 1700, 1610, 1543, 1530, 1494, 1435, 1410, 1406, 1405 eiro), vēl astoņi apmēram tās robežās (1372, 1365, 1360, 1359, 1344, 1296, 1284, 1281 eiro). Šī struktūrvienība ir labāk atalgota nekā daudzas citas, un vēl tikko – šī gada vasarā – korespondenti saņēma algas pielikumu 70 eiro mēnesī (un šī summa nav iekļauta iepriekš publicētajos vidējos rādītājos). Šīs algas esam publiskojuši savos feisbuka kontos.

Atbildot uz atsevišķu lasītāju jautājumu, kāpēc skaitļi nesakrīt, esam apzināti izņēmuši informāciju par slimību un atvaļinājumu pabalstiem, jo tā varētu tikt uzskatīta par pārāk personīgu un privātu informāciju. Visiem Latvijas Radio darbiniekiem pieejama arī veselības apdrošināšanas polise.

Taču par visu pēc kārtas. Šī gada vasarā Ziņu dienests ne tikai vienpersoniski un nesaskaņoti samazināja satura jeb sabiedriskā pasūtījuma apjomu, bet arī izvirzīja ultimātu. No 1. septembra Ziņu dienesta algas jāpalielina par 31,4%, citādi dienests paturot tiesības vienpersoniski saturu samazināt vēl vairāk. Valde piedāvāja visdažādākos risinājumus, taču tie tika noraidīti un viss beidzās ar neuzticības izteikšanu un vēlāk atteikšanos iesaistīties arī mediācijas procesā.

Redzot uzņēmuma izdevumu un organizatorisko struktūru, ir skaidrs, ka var atlaist gan valdi, gan NEPLP un iecelt mūsu vietā kaut pašu Dievu – problēmas būs tās pašas.

Ir jāsaprot, ka Latvijas Radio budžets nav bezizmēra. Minēsim skaitļus – tas ir 10 miljonus eiro liels, un no šīs summas 60% tiek izmaksāti darbinieku algās. Vēl 21% tiek samaksāts par apraidi, bet 5% par autortiesībām. Ap 360 000 eiro gadā tiek izmaksāti darbiniekiem dažādos labumos, jo tā paredz ar Arodbiedrību noslēgtais koplīgums (lai nerastos pārpratumi – visu cieņu Arodbiedrībai par savu spēju un māku pagātnē panākt sev tik ļoti labvēlīgus koplīguma nosacījumus).

Piemēram, katram arodbiedrības biedram pienākas 5 apmaksātas papildu brīvdienas gadā, tiem, kas pamet darbu uzņēmumā, noteiktos gadījumos tiek maksātas kompensācijas pat 5 mēnešalgu apmērā, un ir pieejami vēl dažādi labumi.

Tas viss tiek maksāts no valsts dotācijas jeb nodokļu maksātāju naudas, un Arodbiedrība ir kategoriski atteikusies rast kompromisu, kas šo koplīgumu padarītu kaut nedaudz elastīgāku un ļautu uzņēmumam elpot (koplīgums jebkādas reformas uzņēmumā padara ļoti, ļoti lēnas, smagnējas un dārgas). Tiesa, ir juridisks atzinums, ka atsevišķas nianses šajā līgumā varētu būt prettiesiskas un tas varētu neatbilst Darba likumam. Acīmredzot valdei nāksies vērsties tiesā, kurai būs jālemj, vai līgumu lauzt.

Atgriežoties pie sabiedriskā medija budžeta: tātad pāri visam – tehnoloģijām, attīstībai, ēkas uzturēšanai un tā tālāk – paliek tikai nedaudz vairāk par 10% jeb apmēram 1 miljons eiro. Ar šādu summu nodrošināt mūsdienīgu sabiedrisko mediju nav iespējams, un bez strukturālajām reformām jau pēc dažiem gadiem tiešām var iestāties katastrofa.

Tādēļ NEPLP tuvākajā laikā plāno ar lēmumu uzdot valdei, plānojot nākamā gada budžetu, uzņēmuma iekšienē atrast konkrētu summu no kopējā budžeta (nerēķinot apraides izmaksas). Tāpat lūgsim politiķus palielināt atalgojumu visiem Latvijas Radio darbiniekiem jau šogad par vidēji 7%. Esam arī pieprasījuši 989 000 eiro atalgojuma palielināšanai no nākamā gada 1. janvāra.

Latvijas Radio darbinieki publiskajā telpā ir izteikuši arī vairākus citus pārmetumus. Daži no tiem ir patiesi. Daži ne. Tātad – ir teikts, ka atalgojums nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. Tā nav patiesība – pirms krīzes vidējā alga Latvijas Radio bija 716 eiro. Tagad tā ir 1024 eiro (attiecīgi ar piemaksām 790 eiro pirms krīzes pret 1280 eiro tagad).

Tiek teikts, ka no Latvijas Radio ir aizgājuši 56 žurnālisti. Taisnība – tas noticis trīs gadu laikā, un 24 no šiem cilvēkiem aizgāja pelnītā pensijā. Darbā pieņemts gandrīz tikpat liels skaits citu žurnālistu, un vidējā kadru mainība uzņēmumā nesasniedz pat 10% gadā, kas tik lielam organismam ir tikai normāli (šobrīd Latvijas Radio ir astoņas vakances). Kāds aiziet pensijā, kāds atnāk viņa vietā.

Pats nopietnākais apvainojums ir bijis paziņojums par Latvijas Radio valdes politisko ietekmējamību. Nekādi pierādījumi galdā nav likti, bet publiski izskanējuši divi pieņēmumi. Viens, ka valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere it kā vilcinājusies parakstīt atbildes vēstuli Ogres novada domei par to, ka nepiekrīt tās izteiktajām pretenzijām par kādu sižetu un dokumentu, it kā parakstījusi to spiediena dēļ. Otrs, ka Dika-Bokmeldere kļuvusi par Ētikas komisijas locekli.

Fakti ir tādi, ka Dika-Bokmeldere atbildes vēstuli ir parakstījusi un nosūtījusi likumā noteiktajā kārtībā un ir stingri aizstāvējusi korespondentu un viņa sižetu, kategoriski noraidot Ogres novada domes izteiktos pārmetumus. Savukārt Ētikas komisija izveidota, ievērojot Latvijas Radio Ētikas un rīcības kodeksu, turklāt šī Ētikas komisija ar Diku-Bokmelderi tās sastāvā pilnībā attaisnoja kādu korespondentu, kura iespējamie pārkāpumi tika izskatīti, piedevām valdes loceklei nebija pat balsstiesību.

Vienlaikus mēs aicinātu ikvienu, kura rīcībā ir pierādījumi par valdes politisko ietekmējamību, nekavējoties tos publiskot. Tas ir ļoti nopietni, un politiski ietekmētiem valdes locekļiem nav vietas sabiedriskajā medijā.

Valdei pārmests arī tas, ka Ziņu dienesta žurnālistiem jāstrādā pārslodzes apstākļos un noslodze ir 123%. Ir veikts Noslodžu audits, un tajā patiešām atklājies, ka Ziņu dienesta korespondentiem pēc viņu pašvērtējuma ir šāda noslodze. Vienlaikus kādai citai amata grupai Ziņu dienestā pēc pašvērtējuma ir tikai 95% liela noslodze. Taču, ja saucam lietas īstajos vārdos, nesen veiktais Noslodžu audits (kurš, mūsuprāt, būtu jāpublisko, un šobrīd apzinu ceļus, lai tas būtu iespējams) ļoti skaidri parāda problēmas uzņēmumā – daži tiešām strādā vaiga sviedros, bet ir ļoti lielas iekšējās rezerves. Un valdes uzdevums ir to visu izlēmīgi sabalansēt.

Vienlaikus jāatzīst, ka šī valde ir pieļāvusi arī ļoti nopietnas kļūdas. Bez jau minētajām komunikācijas problēmām, mūsuprāt, pārāk liela daļa atbildības tikusi deleģēta atsevišķiem darbiniekiem. Līdz ar to ir radusies sava veida divvadība uzņēmumā, un tas, protams, nav pareizi. Tāpat valdei ir bijis daudz vairāk jārunā ar darbiniekiem, neļaujot izplatīties dažādām baumām un meliem. Un, jā, strukturālās reformas, kuras, pateicoties Ziņu dienesta publiski atsegtajām problēmām, nu jau ir neizbēgamas, bija jāveic izlēmīgāk un ātrāk.

Ja reformas Latvijas Radio netiks veiktas, nekas nemainīsies. Redzot uzņēmuma izdevumu un organizatorisko struktūru, ir skaidrs, ka var atlaist gan valdi, gan NEPLP un iecelt mūsu vietā kaut pašu Dievu – problēmas būs tās pašas. Tāpēc paralēli, prasot budžeta palielinājumu, Latvijas Radio valdei nopietnas reformas būs jāsāk jau šoruden. Savukārt NEPLP tuvākajā laikā nāks klajā ar savu sabiedrisko mediju pakāpenisku apvienošanas plānu.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

47
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...