Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Ivars Āboliņš, Patriks Grīva, NEPLP
28.07.2019.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu diskusiju nav. Tomēr vienlaikus sabiedriskajiem medijiem jābūt arī paraugam citiem medijiem. Ar nevainojamu reputāciju un visaugstāko ētikas un faktu patiesības standartu.

Šoreiz runāsim par Latvijas Radio. Vēl pirms dažiem gadiem sabiedriskais medijs atradās bezdibeņa malā – tika tirgots saturs, maksātas nesaprotamas, nepamatotas ikmēneša piemaksas, kas par 200% pārsniedza algas apmēru, bija cilvēki, kuri uzņēmuma kabatās šiverējās kā savējās, un notika ļoti daudzas absolūti nejēdzīgas lietas, uz kurām norādījusi Valsts kontrole.

Jaunā valde Unas Klapkalnes vadībā apņēmīgi izskauda gan satura tirdzniecību, gan neadekvātās piemaksas, gan daudzas citas gadiem krātās nejēdzības un puslikumības sabiedriskajā medijā. Tika uzsākta arī administratīvā aparāta samazināšana. Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izcīnīja papildu 439 423 eiro Latvijas Radio darbinieku algām, tika veikta algu reforma un palielināts atalgojums vidēji par 122 eiro vienam darbiniekam.

Vienlaikus tika mazināta plaukstošā kastu sistēma Latvijas Radio, kad dažs labs izredzētais bija kļuvis par vienu no vislabāk atalgotajiem cilvēkiem valsts pārvaldē vispār. Netaisnīgās piemaksas tika taisnīgi pārdalītas visiem, un, jā, daudzi zaudēja neadekvātus un nepelnītus ienākumus. Tāpat kā vairs nebija iespējams saņemt naudu no it kā “sadarbības” raidījumiem.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijas Radio ir veikti trīs dažādi auditi, un visi parāda apmēram vienu un to pašu ainu. Smagnēja, plakana, sadrumstalota, nepārskatāma uzņēmuma organizatoriskā sistēma, diametrāli pretējas darbinieku noslodzes (daži pārstrādājas, bet citi, diplomātiski sakot, – ne visai) un iespējas atrast līdzekļus uzņēmuma iekšienē. NEPLP vienmēr uzstājusi uz strukturālo reformu nepieciešamību Latvijas Radio; to apņēmīgi sākusi darīt arī valde. Tomēr sauksim lietas īstajos vārdos – daudzi nebūt nav sajūsmā par šādām pārmaiņām. Tas nozīmētu rezerves patiešām atrast radio iekšienē, kas, protams, vieniem nozīmētu iespēju, bet otriem jaunus izaicinājumus. Rezultātu mēs redzam dažādos neuzticības paziņojumos.

Ziņu dienesta vidējais atalgojums – 1378 eiro – patiešām ir ļoti mazs. Taču vienlaikus 15 Ziņu dienesta darbinieki vidēji mēnesī saņem vairāk par šo summu (2158, 1946, 1834, 1789, 1759, 1710, 1700, 1610, 1543, 1530, 1494, 1435, 1410, 1406, 1405 eiro), vēl astoņi apmēram tās robežās (1372, 1365, 1360, 1359, 1344, 1296, 1284, 1281 eiro). Šī struktūrvienība ir labāk atalgota nekā daudzas citas, un vēl tikko – šī gada vasarā – korespondenti saņēma algas pielikumu 70 eiro mēnesī (un šī summa nav iekļauta iepriekš publicētajos vidējos rādītājos). Šīs algas esam publiskojuši savos feisbuka kontos.

Atbildot uz atsevišķu lasītāju jautājumu, kāpēc skaitļi nesakrīt, esam apzināti izņēmuši informāciju par slimību un atvaļinājumu pabalstiem, jo tā varētu tikt uzskatīta par pārāk personīgu un privātu informāciju. Visiem Latvijas Radio darbiniekiem pieejama arī veselības apdrošināšanas polise.

Taču par visu pēc kārtas. Šī gada vasarā Ziņu dienests ne tikai vienpersoniski un nesaskaņoti samazināja satura jeb sabiedriskā pasūtījuma apjomu, bet arī izvirzīja ultimātu. No 1. septembra Ziņu dienesta algas jāpalielina par 31,4%, citādi dienests paturot tiesības vienpersoniski saturu samazināt vēl vairāk. Valde piedāvāja visdažādākos risinājumus, taču tie tika noraidīti un viss beidzās ar neuzticības izteikšanu un vēlāk atteikšanos iesaistīties arī mediācijas procesā.

Redzot uzņēmuma izdevumu un organizatorisko struktūru, ir skaidrs, ka var atlaist gan valdi, gan NEPLP un iecelt mūsu vietā kaut pašu Dievu – problēmas būs tās pašas.

Ir jāsaprot, ka Latvijas Radio budžets nav bezizmēra. Minēsim skaitļus – tas ir 10 miljonus eiro liels, un no šīs summas 60% tiek izmaksāti darbinieku algās. Vēl 21% tiek samaksāts par apraidi, bet 5% par autortiesībām. Ap 360 000 eiro gadā tiek izmaksāti darbiniekiem dažādos labumos, jo tā paredz ar Arodbiedrību noslēgtais koplīgums (lai nerastos pārpratumi – visu cieņu Arodbiedrībai par savu spēju un māku pagātnē panākt sev tik ļoti labvēlīgus koplīguma nosacījumus).

Piemēram, katram arodbiedrības biedram pienākas 5 apmaksātas papildu brīvdienas gadā, tiem, kas pamet darbu uzņēmumā, noteiktos gadījumos tiek maksātas kompensācijas pat 5 mēnešalgu apmērā, un ir pieejami vēl dažādi labumi.

Tas viss tiek maksāts no valsts dotācijas jeb nodokļu maksātāju naudas, un Arodbiedrība ir kategoriski atteikusies rast kompromisu, kas šo koplīgumu padarītu kaut nedaudz elastīgāku un ļautu uzņēmumam elpot (koplīgums jebkādas reformas uzņēmumā padara ļoti, ļoti lēnas, smagnējas un dārgas). Tiesa, ir juridisks atzinums, ka atsevišķas nianses šajā līgumā varētu būt prettiesiskas un tas varētu neatbilst Darba likumam. Acīmredzot valdei nāksies vērsties tiesā, kurai būs jālemj, vai līgumu lauzt.

Atgriežoties pie sabiedriskā medija budžeta: tātad pāri visam – tehnoloģijām, attīstībai, ēkas uzturēšanai un tā tālāk – paliek tikai nedaudz vairāk par 10% jeb apmēram 1 miljons eiro. Ar šādu summu nodrošināt mūsdienīgu sabiedrisko mediju nav iespējams, un bez strukturālajām reformām jau pēc dažiem gadiem tiešām var iestāties katastrofa.

Tādēļ NEPLP tuvākajā laikā plāno ar lēmumu uzdot valdei, plānojot nākamā gada budžetu, uzņēmuma iekšienē atrast konkrētu summu no kopējā budžeta (nerēķinot apraides izmaksas). Tāpat lūgsim politiķus palielināt atalgojumu visiem Latvijas Radio darbiniekiem jau šogad par vidēji 7%. Esam arī pieprasījuši 989 000 eiro atalgojuma palielināšanai no nākamā gada 1. janvāra.

Latvijas Radio darbinieki publiskajā telpā ir izteikuši arī vairākus citus pārmetumus. Daži no tiem ir patiesi. Daži ne. Tātad – ir teikts, ka atalgojums nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. Tā nav patiesība – pirms krīzes vidējā alga Latvijas Radio bija 716 eiro. Tagad tā ir 1024 eiro (attiecīgi ar piemaksām 790 eiro pirms krīzes pret 1280 eiro tagad).

Tiek teikts, ka no Latvijas Radio ir aizgājuši 56 žurnālisti. Taisnība – tas noticis trīs gadu laikā, un 24 no šiem cilvēkiem aizgāja pelnītā pensijā. Darbā pieņemts gandrīz tikpat liels skaits citu žurnālistu, un vidējā kadru mainība uzņēmumā nesasniedz pat 10% gadā, kas tik lielam organismam ir tikai normāli (šobrīd Latvijas Radio ir astoņas vakances). Kāds aiziet pensijā, kāds atnāk viņa vietā.

Pats nopietnākais apvainojums ir bijis paziņojums par Latvijas Radio valdes politisko ietekmējamību. Nekādi pierādījumi galdā nav likti, bet publiski izskanējuši divi pieņēmumi. Viens, ka valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere it kā vilcinājusies parakstīt atbildes vēstuli Ogres novada domei par to, ka nepiekrīt tās izteiktajām pretenzijām par kādu sižetu un dokumentu, it kā parakstījusi to spiediena dēļ. Otrs, ka Dika-Bokmeldere kļuvusi par Ētikas komisijas locekli.

Fakti ir tādi, ka Dika-Bokmeldere atbildes vēstuli ir parakstījusi un nosūtījusi likumā noteiktajā kārtībā un ir stingri aizstāvējusi korespondentu un viņa sižetu, kategoriski noraidot Ogres novada domes izteiktos pārmetumus. Savukārt Ētikas komisija izveidota, ievērojot Latvijas Radio Ētikas un rīcības kodeksu, turklāt šī Ētikas komisija ar Diku-Bokmelderi tās sastāvā pilnībā attaisnoja kādu korespondentu, kura iespējamie pārkāpumi tika izskatīti, piedevām valdes loceklei nebija pat balsstiesību.

Vienlaikus mēs aicinātu ikvienu, kura rīcībā ir pierādījumi par valdes politisko ietekmējamību, nekavējoties tos publiskot. Tas ir ļoti nopietni, un politiski ietekmētiem valdes locekļiem nav vietas sabiedriskajā medijā.

Valdei pārmests arī tas, ka Ziņu dienesta žurnālistiem jāstrādā pārslodzes apstākļos un noslodze ir 123%. Ir veikts Noslodžu audits, un tajā patiešām atklājies, ka Ziņu dienesta korespondentiem pēc viņu pašvērtējuma ir šāda noslodze. Vienlaikus kādai citai amata grupai Ziņu dienestā pēc pašvērtējuma ir tikai 95% liela noslodze. Taču, ja saucam lietas īstajos vārdos, nesen veiktais Noslodžu audits (kurš, mūsuprāt, būtu jāpublisko, un šobrīd apzinu ceļus, lai tas būtu iespējams) ļoti skaidri parāda problēmas uzņēmumā – daži tiešām strādā vaiga sviedros, bet ir ļoti lielas iekšējās rezerves. Un valdes uzdevums ir to visu izlēmīgi sabalansēt.

Vienlaikus jāatzīst, ka šī valde ir pieļāvusi arī ļoti nopietnas kļūdas. Bez jau minētajām komunikācijas problēmām, mūsuprāt, pārāk liela daļa atbildības tikusi deleģēta atsevišķiem darbiniekiem. Līdz ar to ir radusies sava veida divvadība uzņēmumā, un tas, protams, nav pareizi. Tāpat valdei ir bijis daudz vairāk jārunā ar darbiniekiem, neļaujot izplatīties dažādām baumām un meliem. Un, jā, strukturālās reformas, kuras, pateicoties Ziņu dienesta publiski atsegtajām problēmām, nu jau ir neizbēgamas, bija jāveic izlēmīgāk un ātrāk.

Ja reformas Latvijas Radio netiks veiktas, nekas nemainīsies. Redzot uzņēmuma izdevumu un organizatorisko struktūru, ir skaidrs, ka var atlaist gan valdi, gan NEPLP un iecelt mūsu vietā kaut pašu Dievu – problēmas būs tās pašas. Tāpēc paralēli, prasot budžeta palielinājumu, Latvijas Radio valdei nopietnas reformas būs jāsāk jau šoruden. Savukārt NEPLP tuvākajā laikā nāks klajā ar savu sabiedrisko mediju pakāpenisku apvienošanas plānu.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

47
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...