Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažādus maksātnespējas juristus it kā „atmaskojošu” rakstu sērijas publicējošais preses izstrādājums „Ir”, kā rāda padsmit gadus veci tiesu dokumenti, radniecības saitēm patiesībā ir saistīts ar maksātnespējas shēmu „ciltstēvu” Latvijā - Mārci Ločmeli. Nav izslēgts, ka rakstu sērijas veido atriebību juridisko pakalpojumu nozarei par to, ka tā viņu no sava vidus par shēmošanu izstūmusi.

Gandrīz katru gadu „Ir” uzsāk jaunu zibenskampaņu pret tiem juristiem, kuri praktizē maksātnespējas tiesību lauciņā. Taču šis preses izstrādājums sistemātiski noklusējis, ka tā galvenās redaktores Nellijas Ločmeles (Tjarves) brālis Mārcis Ločmelis ir visu laiku nekaunīgākais maksātnespējas procesu shēmotājs, kura shēmas nekaunīguma ziņā neviens (par laimi) nav mēģinājis pārspēt.

Mārča Ločmeļa tipiskā shēma savulaik bijusi šāda: vieni un tie paši krimināli noskaņotie juristi ne tikai gadiem ilgi uzmetušies maksātnespējīgiem uzņēmumiem par administratoriem, bet arī vienlaikus kļuvuši par kreditoru pārstāvjiem, paši sev maksājot naudas un novedot līdz likvidācijai tos nelaimīgos uzņēmumus, kuru aizstāvēšanai un sanācijai tiesa viņus apstiprinājusi! Savukārt vēlāk, jau šajos laikos, māsas vadīts preses izdevums kritizē jebkurus pa rokai pagadījušos maksātnespējas administratorus - lai tikai īstie shēmotāji, kurus godīgie juristi pa to laiku jau izolējuši no sava vidus, paliktu ārpus mediju starmešiem.

No parasta bankrota līdz shēmošanai

Afēru sākums datējams ar laiku pirms vismaz piecpadsmit gadiem. Vēl 2002. gadā, pirms lielā būvniecības buma, bankrotējot celtniecības firmai A/S Būvniecības - Konsultāciju uzņēmējDarbības akciju sabiedrība (BKD), par administratoriem tika nozīmēta juridiskā sabiedrība SIA Konsenss, kuras vārdā darbojās tās dibinātājs Mārcis Ločmelis.

Pašlaik par maksātnespējas administratoriem kļūt var vienīgi sertificēti administratori, kurus uzrauga valsts, bet tolaik likums vēl pieļāva šo funkciju izpildīt juridiskajām personām, kuras visbiežāk bija advokātu biroji vai citas specializētas juridiskās sabiedrības, kā šajā gadījumā. Un tās parasti neviens nekontrolēja.

Mārcis Ločmelis uzsāka savu darbību visai zīmīgi: pirmo kreditoru sapulci noturēja naktī no 14. uz 15. februāri, no dalības tā izslēdzot vairākus lielus kreditorus. Pēc gada tiesa visus šīs sapulces rezultātus atcēla, taču līdz tam varēja sākt kārtot rebes.

Lai nauda aizplūstu administratoriem vajadzīgajos virzienos, ciest nācās īstajiem kreditoriem. Piemēram, kāda Jūrmalas firma SIA Laura cesijas kārtībā nopirka BKD parādus no Baltijas Tranzītu bankas, lai varētu pabeigt BKD iesāktos un maksātnespējas dēļ pusratā pamestos Mežciema pamatskolas būvdarbus, taču Mārcis Ločmelis vairākus gadus centās neatzīt prasījuma tiesības vairāk nekā 16 tūkstošu latu apjomā.

Tāpat apdalīto vidū palika dažādi celtnieki, apakšuzņēmēji, A/S Vereinsbank Rīga un praktiski jebkura cita firma, kura bija aizdevusi naudu, piegādājusi materiālus vai izpildījusi BKD labā kādus reālus būvdarbus.

Drīz vien līdzīgas lietas konstatēja arī pārējie kreditori. Mārcis Ločmelis sāka nepildīt savas priekšniecības - BKD kreditoru sapulces - rīkojumus, un kreditori nolēma izteikt Ločmelim neuzticību.

Paši kļūst sev par kreditoriem

Būvniecības nozares miljonārs Vilnis Birznieks 2002. gadā zaudēja pusotru miljonu latu, maksātnespējā nonākot gan BKD, gan tās meitasuzņēmumam SIA BKD Būvuzņēmums.

Hronoloģiski iznāk, ka vispirms saistības nespēja nokārtot „meita”, pēc tam arī „māte”. Jau no pašiem pirmajiem soļiem sākās maksātnespējas maitasputnu uzlidojums nelaimīgajiem būvniekiem: vispirms juridiskā sabiedrība Konsenss iekļuva maksātnespējas administratoru amatā meitasuzņēmumā, caur to pēc tam arī māteskompānijā.

Iznāca ļoti izdevīga situācija: administratori, būdami paši sev priekšnieki caur mātesuzņēmumu, vienlaikus skaitījās sev kreditori! Atmiņā nāk Minhauzena joku stāsts par to, kā viņš pats sevi aiz matiem esot no purva izvilcis - taču Mārcim Ločmelim un sabiedrotajiem identiska shēma izdevās, ne aci nepamirkšķinot.

Tā kā Konsensa juristi izmantoja šo shēmu, lai paši sev maksātu un savukārt atbīdītu no BKD paliekām īstos kreditorus, kuri gaidīja samaksu par celtniecības materiāliem un padarītajiem darbiem (viņu vidū - SIA Orion celtniecības kompānija, SIA Vesta AVM, apdrošinātāji Balta, SIA Augstceltne būve, SIA Mehāniskās sistēmas un citi), tad kreditori sanāca kopā un nolēma mēģināt kopīgiem spēkiem izbeigt šo afēru.

Bet ar Konsensa gādību kreditoru sarakstā negaidīti parādījās mistiskas personas un saistības 2,3 miljonu latu apmērā. Šādiem „pēkšņajiem” kreditoriem parādoties sapulcē, īstie darba samaksas gaidītāji tika pārbalsoti ar vairāk nekā divu trešdaļu balsu starpību. Jau dažas dienas vēlāk atklājās, ka aiz pēkšņā „uzlidojuma” stāv divas bijušās BKD amatpersonas - Vilnis Birznieks un Māris Vidavskis.

Taisnības meklētāji vērsās tiesā ar Konsensa veikto pārkāpumu sarakstu, kurā bija vismaz 18 punkti. Apgabaltiesa nosprieda ieturēt vidusceļu - aizdomīgos lēmumus atcēla, bet pašus administratorus no amata gan nē. Tas Mārcim Ločmelim un viņa biznesa partneriem ļāva vēl vairākus gadus saglabāt trekno barotni izpostītā būvuzņēmuma paliekās, kamēr celtnieki un piegādātāji par paveikto darbu nesaņēma algas.

Neiedomājamā kārtā Mārča Ločmeļa darbinieks Alens Ancāns vienlaikus kļuva ne tikai par administratora pārstāvi, bet arī par kreditoru komitejas locekli, formāli it kā pārstāvot algas gaidošos BKD darbiniekus. Kamēr Alens Ancāns saņēma treknas samaksas no BKD atliekām, īstie darbinieki palika gaidot.

BKD telpas Brīvības ielā 99 nonāca ar Konsensu saistītu personu valdījumā. Bet miljonārs Vilnis Birznieks parādījās kā ievērojamākais kreditors uzņēmumam, kuru pats iepriekš bija nolaidis līdz kliņķim, tādā veidā radot aizdomas, ka tā bijusi apzināta shēma no paša sākuma.

Nav vienīgais gadījums

Vienlaikus Konsensa vārds pavīdēja citā afērā - VSIA Latvijas televīzija (LTV) izdarīja interesantu izvēli, uzticot piedzīt LTV debitoru parādus Mārča Ločmeļa firmai Konsenss. Kā toreiz acīgi konstatēja laikraksts Diena, jautrība slēpās faktā, ka Ločmelis pamanījās vienlaikus piestrādāt par juristu arī LTV tā laika uzraudzības institūcijā (Nacionālajā radio un televīzijas padomē, kas bija tagadējās NEPLP priekštece).

Lai analizētu LTV darbības rezultātus, NRTVP sekoja sava jurista Mārča Ločmeļa padomam un nolīga speciālistus - kādu finanšu konsultāciju biroju. Konsultanti izpētīja LTV problēmu (dažādi reklāmas kantori bija palikuši parādā LTV gandrīz pusmiljonu latu, bet maksāt negrasījās) un nāca klajā ar ieteikumu LTV parādu piedzīšanu nodot kādiem ārpakalpojumu sniedzējiem, jo pati LTV sava smagnējā mehānisma dēļ to it kā nespējot.

Iznākumā pasūtījumu piedzīt LTV parādus ieguva juridiskais birojs Konsenss jeb - citiem vārdiem - tas pats Mārcis Ločmelis, no kura paša bija nākusi iniciatīva šādu lietu ieviest. Jāpiezīmē, ka konkurss uz šī parādu piedziņas pakalpojuma sniegšanu LTV labā izsludināts netika vispār: Konsenss ieguva līgumu bez konkursa.

Par līguma slēgšanas apstākļiem un sniegto ieteikumu iznākumu ieinteresējās arī uzraugi no NRTVP, raugot noskaidrot, vai LTV nav nodarīts finansiāls kaitējums un vai „aiz borta” nav palikušas parādu piedziņas firmas ar izdevīgāku piedāvājumu, sacīja toreizējais NRTVP priekšsēdētāja vietnieks Baldūrs Apinis. Viss beidzās ar to, ka Mārča Ločmeļa „uzvaru” konkursā bija jāizvērtē NRTVP nodarbinātajam juristam - tātad nevienam citam kā… pašam Mārcim Ločmelim.

Pastāvēja cerība, ka šim līgumam ķersies klāt kāds nākamais NRTVP jurists pēc tam, kad Ločmelis aizies no darba šajā sabiedrisko mediju uzraudzības institūcijā. Bet viņa vietā NRTVP sāka strādāt… Alens Ancāns!

Identiska shēma Rīnūžos

Mārcis Ločmelis, saprotams, nav bijis administrators vienīgi BKD - līdzīgā veidā viņš iekļuvis ievērojamā Rīgas ostas uzņēmuma A/S Rīnūži maksātnespējas administratora godā: vispirms panācis, ka viens no kreditoriem iesaka Konsensu par administratoru, bet pēc tam iemantojis tiesneša uzticību.

Kad tas bija izdarīts, varēja sākt rīkoties. Gadsimtu mijā Rīnūži tika privatizēti par labu kādam Kazahstānas uzņēmumam, no kura mūsu valsts vēl nebija saņēmusi visus maksājumus par Rīnūžu atpirkšanu. Šī nauda gāja Latvijas budžetam zudumā, kad Rīnūžos sāka saimniekot Konsenss. Vispirms tika sastādīts sanācijas plāns, kura ietvaros Mārcis Ločmelis notirgoja visu, kas vien Rīnūžiem vērtīgs piederēja: milzu saldētavas, ēkas, tehniku. Katrā izsolē piedalījās viens vienīgs pircējs, kurš ik reizi bija svaigi reģistrēts turpat Atlantijas ielā 27 - tātad paša Ločmeļa kontrolētā adresē.

Sanācijas plāns tomēr lēnām pildījās, Rīnūži virzījās uz darbības atjaunošanu. Kad pārdodamie aktīvi bija izbeigušies, no nekurienes uzradās kāds Kipras ofšors, kurš nekad nebija sniedzis nekādus pakalpojumus vai piegādājis preces Rīnūžiem. Identiski kā BKD gadījumā, izrādījās - pēkšņajam kreditoram, Ločmeļaprāt, bija tāds balsu pārsvars, ka tas varēja pārbalsot visus citus, kopā ņemtus.

Kipras ofšors nolēma Rīnūžus likvidēt. Gan valsts, gan visi pārējie kreditori zaudēja visu, uz ko bija cerējuši, bet lielā stividorkompānija 2007. gadā tika likvidēta, darbu zaudējot teju 200 cilvēkiem.

Ir vai nav „Ir” akcionārs?

Šīs jaunā gadu tūkstoša sākumā konstatētās (un ar milzu grūtībām apturētās) shēmas būtu sen aizmirstas, ja tās pēdējo dažu gadu laikā nebūtu atgādinājuši sabiedrībai paši toreizējie shēmotāji. Proti, „Ir” vairākos turpinājumos ik pa laikam publicē stāstus par maksātnespējas procesos notiekošo. Kā tagad kļūst skaidrs, šiem materiāliem sākotnēji bijis kopīgs izejas punkts - tas pats Mārcis Ločmelis, būdams „Ir” izdevēja A/S Cits Medijs valdes locekles Nellijas Ločmeles (Tjarves) brālis.

Turklāt nav pilnībā izslēdzama varbūtība, ka Mārcis Ločmelis ir arī viens no Cita Medija akcionāriem vai aizdevējiem. Šai izdevniecībai ir četru veidu akcionāri (A un B šķiru akcionāri, t.s. priekšrocību akcionāri un personālie akcionāri), plus vēl konvertējamo obligāciju turētāji. Kas ir šie akcionāri un obligacionāri, uzzināt nav iespējams: Cits Medijs ir slēgtā akciju sabiedrība, kam par saviem īpašniekiem ziņas nav jāsniedz nevienam. Pat valstij ne: šī gada oktobrī Nellija Ločmele (Tjarve), tikusi izsaukta uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, atteicās izpaust savu akcionāru un obligacionāru turētos procentus un ieguldījumu summas.

Vēl vairāk: viņa komisijai nodeva iesniegumu saukt pie kriminālatbildības Latvijas Žurnālistu Savienības līderi Dr. Juri Paideru, kurš bija ierosinājis patiesā labuma guvēju atklāšanu. (Notika gan pretējais tam, uz ko viņa cerēja: prokuratūra viņas iesniegumu noraidīja, un tagad jau viņai pašai var draudēt kriminālatbildība par apzināti nepatiesa iesnieguma rakstīšanu.)

Nozare pašattīrījusies no „Ločmeļiem”

Pa šo laiku klusi notikušas pārmaiņas maksātnespējas administratoru vidē. Gan juridiskā firma Konsenss, gan Mārcis Ločmelis un viņa agrākie sabiedrotie ir tikuši izstumti no maksātnespējas administratoru aprindām, jo ar viņiem raksturīgajām darbības metodēm profesionāļu vidū nav, ko meklēt.

Kļūstot stingrākam likumam, kurš tagad paredz obligātu sertificēšanu ikvienam maksātnespējas administratoram, Mārcis Ločmelis nemaz nav meklējis iespēju sertificēties, labi nojaušot, kāds viedoklis būs citiem juristiem par viņa „sasniegumiem”. Arī Alens Ancāns nav sertificēts administrators.

Līdz ar to acīmredzamas ir aizdomas: sertificēšanās vietā, izmantodams savu pieeju māsas rediģētajam preses izstrādājumam, Mārcis Ločmelis sastāstījis šausmu stāstus. Viens no raidītajiem pārmetumiem - ka administratori un to asociācija it kā neattīroties no aizdomīgiem juristiem, kas praktizē maksātnespējas tiesību jomā. Bet, kā tagad pierādījies, profesionālā vide no tādiem attīrās gan - un kā pirmais no šīs nozares jau pirms gadiem pieciem padzīts Mārcis Ločmelis.

Tagad viņš twitterī raksta dažādus domugraudus. Piemēram: „Katrā izņēmuma gadījumā dus milzīgs ieņēmumu […] potenciāls”.

Foto: ekrānšāviņš no Re:TV

Novērtē šo rakstu:

179
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

FotoPotapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem pašiem, kas vada JKP sektu un "Vienotību", kā arī grupējumu "PAR". Bet Potapovai un Jurašam ir par ko bīties, jo, ja Lemberga materiāli, kurus viņš prezentēja parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, ir patiesi, tad viņiem nācās skaidrot šos un vēl citus punktus:
Lasīt visu...

15

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

FotoLatvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls. Tajā ietilpst cilvēki no prokuratūras, tiesu sistēmas, politiskām partijām, ministri, ierēdņi, deputāti, lielu banku un valstij nedraudzīgu uzņēmumu vadītāji, masu mediji un sociālo aptauju veicēji.
Lasīt visu...

12

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

FotoJaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu - esam pamanīšu visi, bet dažas - pievienotās vērtības nodokļu samazinājumu uz 5% vietējiem augļiem un dārzeņiem - tikai daži, jo lielveikali labi prot manipulēt ar akcijām, dažāds krāsas cenu zīmēm un citiem tirgotāju trikiem. Lieta, ar kuru ir saskārusies gandrīz ikviena ģimene, ir e-veselība.
Lasīt visu...

21

E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek

FotoKopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.
Lasīt visu...

21

„Īstenais loceklis”, kam nepatīk 18. novembris

FotoŠķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa šī gada 5.janvāra intervija laikrakstam „Neatkarīgā” šķiet kā rakstīta pirms gadiem četrdesmit.
Lasīt visu...

18

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

FotoPolitisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās dalībnieku dzīvē, uzliekot nesalīdzināmi lielāku atbildību, kas tiek pārbaudīta ar varu un naudu. Katrā sasaukumā iekļūst pa kādai pirms vēlēšanām nesen dibinātai partijai. Pār jaunās organizācijas galvu nāk daudzi pārbaudījumi. Mazliet vieglāk tām partijām, kas iesildījušās pašvaldību vēlēšanās, bet Saeima tāpat kļūst par organizācijas lielāko pārbaudījumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rokpelnis un citi stukači: vai tiešām mēs nerīkosim nekādas Tengiza Abuladzes “Grēku nožēlošanas”?

Pietiek šodien vienuviet pārpublicē divus konfrontējošus viedokļus saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa „izlīšanu no...

Foto

Zemes piespiedu privatizācija Rīgas domes gaumē jeb Kā Rīgas dome tīra rīdzinieku kabatas

Rīgas domes priekšsēdētāju Nils Ušakovs drīz vien pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru, no...

Foto

Bibliotēkāri, esiet modri un ziņojiet DP par apmeklētājiem ar „Islāma valsts” logo uz apģērba

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas...

Foto

Masu sociopātisms jeb atriebības saldā garša

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā...

Foto

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir mūsu temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizē arī šī...

Foto

Kad „Vienotības” nopirkts „PR guru” mēģina padomju stilā cīnīties pret faktiem

Globāli nopietnais Politico, pamatojoties uz ANO datiem, nesen publiskoja ziņu, ka Latvija kopš 2000. gada ir...

Foto

Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta...

Foto

Čekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijušo TSDC vadītāju Induli Zālīti

Ņemot vērā lasītāju ieteikumus un tēmas aktualitāti, Pietiek šodien pārpublicē senu, bet joprojām nozīmīgu interviju...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: simboliskā realitāte

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās...

Foto

Vai interešu konflikti pastāv tikai politikā un valsts pārvaldē, bet ne vēsturisku romānu rakstniecībā?

Izdevniecības “Dienas grāmata” vēstures romānu sērijā iznācis Arno Jundzes romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”....

Foto

Vai pirms seksuālām darbībām jāparaksta kontrakts?

Aizgājušais gads Rietumu pasaulē iezīmējies ar plaši izvērstu feministu rosinātu masu histēriju, kas pazīstama kā #MeToo kustība. Arī Slavojam Žižekam*,...

Foto

Vai Vējonis nopietni domāja runā teikto, ka iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās pret varas cinismu - arī veselības jomā?

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks...

Foto

Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums

Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi....

Foto

ZZS un zirgu „biznesmeņu” netīrās aizkulises

Kaut vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nākamajās vēlēšanās tiek prognozēti panākumi un varas saglabāšana, dažādiem šīs apvienības darboņiem ar...

Foto

Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais...

Foto

Odiozā odiseja

Odiseja odiseja ilga 20 gadus. Mūsu „čekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs...

Foto

Aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem

Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā...

Foto

Par 2017. gada 15. decembra uzdevumu un 2017. gada 12. decembra Datu valsts inspekcijas vēstuli

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada...

Foto

NMPD tuvojas klīniskajai nāvei, bet vēl tajā strādā arī īsti varoņi

Šajā šķietami klusajā un sirsnīgajā svētku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar Ziemassvētku brīnumu,...

Foto

OIK – politiski piesegta afēra, kuru vēl var atklāt un novērst, ja politiķi gribēs atklāt “tumbačkās” noslēpto

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK....

Foto

„Apeirona”, LDDK un Jāņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus...

Foto

Riddah: islāma vienvirziena biļete

Ceturtdien, 21.decembrī Melburnā, Austrālijā 32 gadus vecs afgāņu izcelsmes Austrālijas pilsonis Saīds Nūri nolēma iesēsties automobilī un kulturāli bagātināt 18 iedzīvotājus, par pamatu...

Foto

„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas...

Foto

Krievijas propagandas portāls: VDK maisu noslēpums, jeb Kāpēc Latvija sēro Neatkarības svētkos

No pirmā acu uzmetiena šīm tēmām nekā kopēja nav. Pirmkārt, pēc nesenajiem valsts svētkiem...

Foto

Partiju biedru saraksti jeb intelektuālie un morālie bastardi

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan...

Foto

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017....

Foto

Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu

Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan...

Foto

Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”,...

Foto

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana,...

Foto

Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm,...

Foto

Mums izdevās

Ko mantojusi es no senčiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/Pār mana mūža ceļiem vējā zuz. (Ārija Elksne "Mans mantojums") "Kad...

Foto

Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība...

Foto

Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi...

Foto

Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko...

Foto

Tautas atmiņas horizonts, metafizika un suverenitāte

Rietumu civilizācijā un īpaši tās Austrumeiropas anklāvā ir radusies jauna intelektuālā epidēmija. To var dēvēt par vārda brīvības intelektuālo epidēmiju....

Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni...