Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Kas sēts – tas jāpļauj

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
06.01.2016.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas atrisinājumam galvenā politiskā intriga – kas būs “jaunās” valdības vadītājs. Citiem vārdiem sakot – vai Vienotībai izdosies panākt, lai tiktu nominēts tās izvēlētais premjera kandidāts, kura vadībā Vienotība kā valdošais politiskais spēks varētu atdzimt, vai tomēr tās “partneriem” izdosies noturēt Vienotību sev vajadzīgajā pozā, liekot nominēt sev ērtu Vienotības premjera kandidātu.

Nu ir acīmredzams, ka visiem, kuri vēl cerēja, ka Vienotībai ir spēks un potenciāls atdzimt, nāksies vilties savās cerībās. Par spīti apņēmīgi uzņemtajam kursam pārņemt varas līderību tā, iestiegot savās iekšējās pretrunās, nespēja būt vienota – tās apņēmība prasmīgi un veiksmīgi tika izšķīdināta un pārvērsta savstarpēju pretrunu un intrigu savītā centienu murskulī, un tā vietā, lai Vienotība izlēmīgi noteiktu politisko notikumu tālāko virzību, tā atkal tiek ripināta kādam vajadzīgā virzienā.

No varas principu loģikas viss ir taisnīgi – varas tronis pieder tam, kurš ir spējīgs to noturēt (nu, vai tam, kurš tajā tiek turēts). “Jaunās” valdības veidošana bija patiesības mirklis – gan Vienotībai, gan visai sabiedrībai. Lai Vienotība varētu pretendēt uz vadošā politiskā spēka statusu (kurš tai ir piešķirts tikai formāli), tai bija jābūt spējīgai noteikt, kurš būs nākošais valdības vadītājs. Un, ja Vienotība būtu gatava tam (būt par vadošo politisko spēku), tad tai bija visas iespējas to paveikt – virzīt savu izvēlēto premjera kandidātu, kuru tās partneri smilkstēdami būtu spiesti pieņemt, lai arī ko tie līdz tam būtu teikuši.

Ne jau tāpēc, ka tiem nebūtu spēku izgāzt šo Vienotības iniciatīvu, bet tāpēc, ka izveidotā varas monopola apstākļos ir iespējams tikai ļoti šaurs un konkrēts lomu sadalījums. Un, ja kāds nav gatavs spēlēt savu lomu vai pieļaut, lai pārējie spēlē tiem atvēlētās lomas – tad šis esošais varas monopols sabrūk. Un to neviena no esošajām varas partijām nevēlās, jo nekas labāks tām nav iespējams. Tāpēc, lai nesagrautu izveidoto varas sistēmu, varas partijām (un visai sabiedrībai) nāktos pieņemt sava partnera rīcību, ja tā notiktos tam atvēlētās lomas ietvaros.

Šajā lomu sadalījumā Vienotībai iedalīta “vadošā” loma – neviens cits to nevēlas vai arī nav spējīgs uzņemties. Tāpēc Vienotības “partneri” bezmaz vai izmisīgi centās panākt, lai Vienotība nevirzītu tiem nevēlamu premjera kandidātu, saprotot, ka, ja tas notiks – saskaņā ar lomu sadalījumu tiem nebūs iespējas to noraidīt (jo citādāk tiem ērtais varas monopols tiek sabrucināts ar visām no tā izrietošajām sekām…).

Taču Vienotība nebija spējīga izmantot savu iespēju atdzimt. Tagad, ja tā piekritīs (un tā piekritīs) atkal uzņemties upurjēra lomu valdībā, ko visdrīzāk tai arī uzticēs prezidents – nominējot koalīcijas “partneriem” vajadzīgo Vienotības premjera kandidātu, turpināsies tālāk tie paši procesi, kas jau ir noveduši Vienotību pie sabrukuma un degradācijas.

Tas savukārt nozīmē, ka arī valsts līmenī viss turpināsies “pa vecam” – bezatbildīga muļļāšanās, kuras piesegā tiks “kārtotas lietas”, “dīvaini” lēmumi, kuri tiks piesegti ar jau gana noplukušiem “džokeriem” – ģeopolitiku, stabilitāti, drošību, utt.

Patiesībā nekādas stabilitātes nebūs, turpināsies šī biezputra miglā, pa kuru visiem mums būs jābrien tālāk, klausoties pasakas par to, ka pareizāk un labāk mums vairs nevar būt!...

Lai būtu stabilitāte, lai būtu attīstība – ir nepieciešams pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus (citādāk tie atkal un atkal ir jāmaina). Bet, lai būtu šādi lēmumi – ir jābūt lēmuma pieņēmējiem, kas ir spējīgi pieņemt šādus lēmumus un ir gatavi (motivēti) to darīt.

Kā to panākt? Kā to uzskatāmi parāda cilvēces vēsture - esošā cilvēces sabiedrības attīstības līmeņa apstākļos nav nekāda cita labāka mehānisma kā konkurence.

Ja citās jomās (piemēram ekonomikā) ir iespējami vēl citi instrumenti, kurus veido likumdevējs (vara), lai ar to palīdzību veicinātu vajadzīgo rezultātu sasniegšanu, tad politikā konkurence ir vienīgais iespējamais instruments, ar kura palīdzību ir iespējams nodrošināt, lai vara būtu motivēta rīkoties pēc iespējas atbildīgāk un sabiedrības interesēs. Jo, ja ir konkurence, tad tas, kurš nav spējīgs piedāvāt vislabāko risinājumu, tiek izkonkurēts – tā vietā nāk cits.

Tas savukārt nozīmē, ka, lai noturētos pie varas, rodas motivācija pieņemt iespējami “labākus” lēmumus. Savukārt, ja neesi spējīgs to izdarīt labāk par citiem, tad tavā vietā nāk “labāks” par tevi. Šāds konkurences mehānisms varai darbojas kā mūžīgais dzinējs, kura ietvaros vara ir spiesta kļūt aizvien “labāka”. Nu nekas cits nedarbojas.

Tāda ir arī demokrātijas kā efektīvas un ilgtspējīgas sabiedrības modeļa jēga – dot iespēju īstenot pilnasinīgu ideju konkurenci, lai tās rezultātā tiktu īstenotas labākās no tām.

Un te nu mēs nokļūstam līdz visu mūsu problēmu saknei – esošā politiskā sistēma ir izveidojusies tā, ka reāla konkurence, līdz ar to arī demokrātija, mūsu valstī nedarbojas. Un tas pat vairs netiek slēpts.

Ir radīts mākslīgs varas monopols. Ar mītu un briesmu stāstu palīdzību iegalvojot lielai sabiedrības daļai, ka tieši šis monopols ir arī labākais iespējamais risinājums valstij un sabiedrībai. Lai gan patiesībā izdevīgs tas ir tikai šī monopola turētājiem, jo dod tiem iespēju pieņemt lēmumus, nevis vadoties no sabiedrības interesēm, bet gan izejot no savām interesēm, pieņemot un mainot lēmumus pēc savām vajadzībām, īpaši nerūpējoties par to, kādu ietekmi tie atstās uz sabiedrību (piemēram, biežās nodokļu izmaiņas).

“Jaunās” valdības veidošanas process tam ir uzskatāms apliecinājums. Un arī turpmākie lēmumi, kamēr saglabāsies varas monopols, būs tādi paši, mainīsies tikai nosaukumi – bija Citadele, AirBaltic, būs - Lattelecom, Rail Baltic, utt.

Kamēr sabiedrība nenonāks līdz apziņai, ka ļaut tai tikt sadalītai “pareizajā” vairākumā un “nepieskaitāmajā” mazākumā nozīmē tai turpināt iet pašiznīcināšanās ceļu ( kurā vislielākais zaudētājs būs tieši “vairākums”), ka šī sabiedrībai uzspiestā dogma ir kā vēzis, kas nemanot izēd to no iekšpuses, neatstājot pāri pat kaulus – nespējot vairs nodrošināt ilgtspējīgai sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, vai tā būtu izglītība vai veselības aizsardzība, vai ceļš, kas ved uz darbu.

Sekmīgai un ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešama pilnasinīga politiskā konkurence. Tikai tā tiks nodrošināti adekvāti, sabiedrības interesēm atbilstoši lēmumi. Nekādi represīvie vai starptautiskie instrumenti to nenodrošinās – lai kur mēs iestātos, lai kādas jaunas struktūras izveidotu, tā visa būs tikai kārtējā nejēdzīgā resursu tērēšana un vilšanās par iegūto rezultātu.

Daudzi klusībā jau cer, ka uz sabrūkošās Vienotības drupām varētu izveidoties kaut kas tāds, kas spētu radīt konkurenci esošajam varas monopolam. Tas ir maksimāli naivi.

Pirmkārt, kā to uzskatāmi jau ir pierādījusi vēsture - “labējo” spēku nišā tas vienkārši nav iespējams. Pat, ja šāds jauns politiskais spēks izveidosies un spēs iekļūt Saeimā (atkal?), tas nespēs radīt konkurenci esošo varas monopolu baudošajiem, kuri atrodas uz tās pašas politiskās platformas daļas - tas tiks saplosīts vai asimilēts, vai labākajā gadījumā (tam) - padarīts par paklausīgu varas satelītu.

Otrkārt, kā to uzskatāmi parāda esošais valdības “veidošanas” process – ja pat tādu politisko briedumu ieguvušu politisko spēku kā Vienotību var nolikt, kādā pozā vien grib, un darīt ar to, ko vien vēlas, tad kādas ir cerības un iespējas šajā “pareizo” politisko spēku saspēlē izdzīvot kādam jaunpienācējam, nemaz nerunājot par to, lai tas vēl kādu spētu izkonkurēt?

Tāpēc ir pavisam naivi sapņot un gaidīt to, ka reiz (atkal?) dzims jauns “pareizais” politiskais spēks, kas spēs radīt veselīgu politisko konkurenci esošajam varas monopolam.

Kā to pierāda demokrātisko valstu vēsture – reālā politiskā konkurence (līdz ar to ilgtspējīga un sekmīga to attīstība) ir iespējama tikai tad, ja valsts pārvaldes procesos ir iesaistīta visa pilsoniskā sabiedrība un viss politiskais spektrs. Un tas ir normāli, ka laiku pa laikam varas svārsts virzās no labās puses uz kreiso, lai pēc tam atkal un atkal atgrieztos atpakaļ, aizvien jaunā un jaunā kvalitātē.

Lai arī kā censtos esošais varas monopols noturēt savās rokās šo varas svārstu, kaut kad tas tomēr izslīdēs – un sabiedrība beidzot varēs uzskatāmi pārliecināties, ka tā ir vienīgā un pareizā iespēja, kuras tik ļoti pietrūkst mūsu valstij. Un, jo ātrāk tas notiks, jo lielākas iespējas būs Latvijai atdzimt kā demokrātiskai, ilgtspējīgai valstij, kura ir spējīga pieņemt un īstenot pārdomātus un atbildīgus lēmumus savas sabiedrības labā. Jācer, ka uz to brīdi pamats valsts atdzimšanai vēl nebūs pazaudēts - varas monopolam turpinot īstenot un apmierinot savu pavaļu.

Bet tikmēr būs jāpļauj tas, kas ir nu iesēts. Arī pašiem sējējiem…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....